Reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” turpinās darbi, lai izveidotu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Pārstrādes procesā tiks iegūts komposts, kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.
Atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem no 2021. gada Rīgā un citviet Latvijā no 2024. gada jāsāk šķirot bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas veido vairāk nekā 40 procentus no kopējās sadzīves atkritumu masas. Tātad jābūt atbilstošām jaudām, kur šos atkritumus pārstrādāt.
Pašvaldību atkritumu apsaimniekotāja SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis norāda, ka, attīstot uzņēmuma pakalpojumus un rūpējoties par klientam pieejamo pakalpojumu daudzveidību, būtiski pilnveidot atkritumu pārstrādes posmu: “Konkrētā projekta realizācija ir solis, lai piedāvātu Vidzemes iedzīvotājiem iespēju dalīti vākt bioloģiskos atkritumus. Projekts ir nozīmīgs Latvijā, lai kopīgi sasniegtu aprites ekonomikas mērķus. Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem.”
Atkritumu noglabāšanas daļas attīstības vadītājs Mārtiņš Niklass stāsta, ka šāda pārstrādes rūpnīca darbojas “Getliņos”, bet starp reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem “ZAAO” ir tikuši vistālāk, citos vēl tikai izsludināti iepirkumi.
Darbu veikšanas termiņš ir divi gadi kopš līguma noslēgšanas, taču daudz laika aizņēmusi iepirkumu procedūra. Gala termiņš ir nākamā gada novembris. M. Niklass stāsta, ka ar būvniecības darbiem termiņos noteikti varēs iekļauties, paliek jautājums, vai izdosies pabeigt iekārtu testēšanu, regulēšanu. Eiropas prakse rādot, ka šis process prasa sešus līdz deviņus mēnešus.
Būvdarbu veicējs projektā ir pilnsabiedrība “SIA “MRK Serviss” un SIA “AIMASA”. Inženiertehniskās uzraudzības darbus projektā veic SIA “LAKALME”.
“Būvdarbi sākās jau ziemā, tagad galvenokārt turpinās zemes darbi,” stāsta M. Niklass. “Notiek grunts apmaiņa, grāvju pārbūve, izbūvēta jauna virszemes ūdeņu novadsistēma 257 metru garumā. Jūnijā uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, darbi secīgi tiks turpināti pie projektā paredzēto laukumu izbūves, bioloģiski noārdāmo atkritumu uzglabāšanas nojumes un komposta uzglabāšanas nojumes būvniecības. Taps bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas tuneļi, izbūvēs aerobās kompostēšanas iekārtas būvniecības, bet blakus esošajā atkritumu šķirošanas angārā uzstādīs jaunas mehāniskās pārstrādes iekārtas, lai iegūtu frakciju, kas derīga bioloģiskajai pārstrādei. Pašlaik norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana, bet jau augustā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumu izbūves.”
Projektā rakstīts, ka taps pārstrādes rūpnīca, kas cilvēkiem saistās ar sarežģītām būvēm, ēkām, bet apgūstamajā teritorijā netaps kāda iespaidīga būve, tur atradīsies fermentācijas tuneļi un nojumes, darbinieku ēka, pārējais ir laukumi, ceļi. Paredzēts, ka jaunais objekts radīs padsmit jaunas darba vietas.
Iekārtas tiek piegādātas no Vācijas, laikā, kad sāksies uzstādīšana, brauks vācu speciālisti, lai palīdzētu uzstādīt, regulēt.
Protams, ir jautājums, cik daudz pārstrādājamā materiāla nonāks jaunajā rūpnīcā, jo iedzīvotājiem bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana vēl ir kas nezināms. Individuālo ģimenes māju iedzīvotāji, iespējams, veido komposta vietu, bet daudzdzīvokļu mājās dzīvojošiem nāksies apgūt ko jaunu.
Uzņēmuma “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane atzīst: “Saprotam, ka dalītā bioloģisko atkritumu vākšana nekad nenotiks pēc principa, ka no konkrētā datuma visi darīs to, ko nosaka likumdošana. Rīgas prakse rāda, ka process ir ļoti lēns. Tur noslēgti tikai 1000 līgumi par konteineru uzstādīšanu bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, lai gan bija jābūt pārsimts tūkstošiem. Un tas tikai par konteineru uzstādīšanu, vēl svarīgāks jautājums par saturu, cik tas atbilst prasībām, cik tur piemaisījumu.”
Šobrīd notiekot aktīvs darbs pie informatīvo materiālu izstrādes, lai dabas un tehnoloģiju parka “Urda” speciālisti var sākt stāstīt par gaidāmajiem jaunumiem. Septembra vidū plānota diskusija ar pašvaldībām par gatavību iesaistīties.
“Jādara maksimums, lai brīdī, kad sistēmai jāsāk strādāt, cilvēki būtu zinoši, guvuši iespējami plašu informāciju un izprot nepieciešamību iesaistīties bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā nošķirošanā,” piebilst Z. Leimane.
Ir skaidrs, ka būs vajadzīgi gadi, lai sajustu kvalitatīvas izmaiņas, to parāda dalītā šķirošana, par ko joprojām daudziem nav skaidrs, kas ir un kas nav nošķirojams otrreizējai pārstrādei.
Par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecību un iekārtošanu noslēgts līgums par 9,340 miljoni eiro (bez PVN) , bet 85 procentus no attiecināmajiem izdevumiem līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Komentāri