Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Nozare, kas māca pacietību

Jānis Gabrāns
23:00
23.08.2022
15
Veselibas Laboratorija 1

Nosaukums “Veselības laboratorija” Cēsu pusē, visticamāk, ir zināms, jo uzņēmums darbojas jau desmit gadus.

Tiem, kuri to izlasa pirmo reizi, jāatgādina, ka tā nav kāda medicīniska iestāde, bet uzņēmums, kas gatavo uzlējumus, destilātus un degvīnu, un viņi ar savu produkciju galvenokārt sastopami mājražotāju tirdziņos. Tie top no pašu ražota augstas kvalitātes spirta, kura tapšanas process izstrādāts īpaši precīzi. Taču te laikam jāmin arī šie sakrālie vārdi: “Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga jūsu veselībai.”

Ja kāds iebildīs, ka alkohols ir kaitīgs jebkurā daudzumā, varu norādīt uz “Zvaigzne ABC” izdotu grāmatu “Ārstēšanās ar vīnu, degvīnu un kandžu”, kurā rakstīts par spirta, degvīna un vīna ārst­nieciskajām īpašībām. Tās aprakstā norādīts, ka kāds seno laiku ārsts teicis: “Ikviena viela var būt zāles un var būt arī inde, viss ir atkarīgs tikai no daudzuma, kādā šo vielu uzņem.”

Nianšu ļoti daudz

“Druva” devās uz “Veselības laboratoriju” pie uzņēmuma īpašnieka Gunta Kurmja, lai uzzinātu, kā veicas ar viskija ražotnes izveidi, kam tika piesaistīts arī Eiropas fondu finansējums.

Jautāts, kāpēc radās doma ražot viskiju, G. Kurmis stāsta, ka cilvēki tirdziņos prasa, kad būs kas jauns, arī paziņas jautājot, kad ražošot viskiju, tad arī nolēmis pamēģināt: “Te gan jāsaprot, ka tas nenotiek uzreiz. Lai viskijs būtu kā viskijs, tas vismaz trīs gadus jānotur mucās, tad to var ­saukt par viskiju. Arī Eiropas Savienības regula nosaka visas tās prasības, kas jāievēro, lai dzērienam var izmantot nosaukumu “whisky”. Šī ir joma, kas māca būt ļoti pacietīgam, arī brendijam, kalvadosam mucās jāpavada gadi, lai saprastu, kas ir kas. Vispirms jārada sava receptūra, tad jāgaida vismaz trīs gadi, līdz var precīzi pateikt, ka rezultāts ir tāds, ko gaidīju! Līdz tam ir tikai investīcijas.”

Pirmais viskija darījums, kas gatavots no miežiem, briest mucās, bet vēl priekšā jaunas receptes. G. Kurmis stāsta, ka ar miežiem nav problēmu, tie labi rūgst, bet plānā esot gatavot rudzu viskiju: “Man ir sadarbības partneris Francijā, kurš arī iesaka darināt rudzu viskiju, jo Latvijā audzē rudzus. Gaidu, ka viņš atbrauks kopā ar tehnologu, lai varam izveidot receptūru. Pats negribu riskēt, jo tas samērā liels ieguldījums, ja nu neizdodas?”

Zināmu drošību dod lielā pieredze, darbojoties šajā sfērā, taču, pirms sākt darīt, G.Kurmis centies uzzināt iespējami daudz par viskija darīšanu. Mācījies arī kursos, lai ko vairāk uzzinātu tieši par raudzēšanas procesu. Piere­dze rādot, ka nianšu ir daudz, ļoti daudz, viens brūvējums var sanākt labs, cits, kaut ko nedaudz pamainot, neizdoties.

Graudu septiņās daļās     

Stāstot par brūvēšanas procesu, G.Kurmis uzsver, ka viss sākas ar graudu. Teorija sakot, ka grauds jāsadala septiņās daļās, tad tas sevi atdodot vislabāk. To nedrīkst samalt miltos, tad nefiltrējas.“Tad nu ņemam katru graudu un dalām septiņās daļās,” smejot saka G. Kurmis. “Patiesībā tos izlaižam caur īpašu mašīnu, kas graudus saplacina, un tad tie ceļo uz misas vārīšanas iekārtu. Vie­nam brūvējumam vajag 300 – 400 kilogramus.

Misas katls droši vien zināms no alus brūvēšanas, bet alum ir citi temperatūras režīmi, cita procedūra. Mans uzdevums izdabūt no grauda visu cukuru, tāpēc šķidrums jāiztur četros dažādos temperatūras režīmos, ik pēc apmēram pusstundas to paaugstinot. Rezultātā veidojas salda misa, kurā nav absolūti nekādu grādu, kā varbūt kādreiz cilvēki domā. Drabiņas, kas paliek pāri, ir izstrādātie graudi, ļoti garšo govīm, un ir zemnieks, kas tās vienmēr savāc.”

Tad šķidrumu aizsūknē uz raudzēšanas tvertni, kurā arī ļoti svarīgi kontrolēt temperatūras režīmu. Ja to neuzmanīs, radīsies problēmas, īpaši viskijam nobīde pat par pusgrādu var nozīmēt daudz. Tāpēc temperatūras uzturēšana tiek kontrolēta ar datora palīdzību. Rūgšanas process aizņem kādas septiņas dienas, tad vēl trīs dienas šķidrums tiek noturēts šajā tvertnē, lai nogulsnējas biezumi, tad to sūknē uz destilēšanas iekārtu, pēc tam mucās, lai gatavojas.

Eņģeļu tiesa

Izrādās, mucām ir liela nozīme gatavās produkcijas kvalitātē, jo dzēriens un koks savstarpēji sadarbojas. G. Kurmis atklāj, ka šī komponente radījusi zināmas problēmas: “Kad sāku viskija ēru, nodomāju, darīsim tā, lai viss būtu vietējais, arī mucas ražotas Latvijā. Atradu mucinieku, kurš pieņēma pasūtījumu. Atveda 20 mucas, šobrīd lietoju septiņas, kas arī visas ne reizi vien pārtaisītas. Pārējās tiek atkal un atkal pielabotas, jo atklājas, ka alu tās tur labi, jo tas ir biezāks, bet viskijs sūcas ārā. Laikam jau arī nav mums to ozolu, lai būtu labs ozola dēļu piedāvājums, kas mucām vajadzīgs.”

Ja viskijs glabājas Latvijā ražotās mucās, citi stiprie dzērieni, piemēram, ābolu destilāts, ķirbju brendijs, glabājas mucās, ko no Francijas palīdz sagādāt sadarbības partneris. Tās ir mucas, kurās divus gadus glabājies baltvīns vai sarkanvīns. Otrreiz vīnam tās izmantot nevar, mucas vīnam sevi atdevušas, taču stiprākiem dzērieniem tās der, un tieši tas, ka mucās bijis vīns, piešķir īpašas garšas nianses.

G. Kurmis stāsta, ka pasaules ilgā pieredze rādot, ka glabāšanas laikā no mucas iztvaiko apmēram procents gadā. Dzērienu ražotāji lēšot, ka gadā tā iztvaikojot miljardi, viņi to sauc par “eņģeļu tiesu”. Vēl apmēram pieci procenti iesūcas kokā, tāpēc muca ar 225 litru tilpumu tiek uzskatīta par 200 litru mucu, jo, ja dzēriens tiek glabāts desmit gadus, tieši tik arī mucā paliek.

Ķirbju brendijs

Pagrabā, kur glabājas mucas, stikla trauki, gatavojas “Vese­lības laboratorijas” uzlējumi. G. Kurmis stāsta, ka no Lat­vijas āboliem sanākot ļoti labs kalvadoss, lai gan atbilstoši noteikumiem nosaukumu “kalvadoss” nedrīkst izmantot, jo starptautiskajā tirgū par kalvadosu sauc ­tikai Francijas provincēs Nor­man­­dijā un Bretaņā gatavoto dzērienu. Tāpēc “Veselības laboratorijas” piedāvājumā tas saukts par ābolu destilātu.

Ja vodka, viskijs, kalvadoss ir dzērieni ar senu vēsturi, G. Kur­mis norāda uz vienu viņa radīto, kāda, viņaprāt, pasaulē citviet nav -  ķirbju brendiju: “Iespē­jams, šis varētu pretendēt uz tīri latvisku izcelsmi. Tam ir interesants rūgšanas process, vēl strādāju pie tehnoloģijas, nianšu ir ļoti daudz. Svarīga arī ķirbju šķirne, esmu sapratis, ka piemērotas divas, mēģināju arī citas, bet tās brendijam neder.”

Runājot par atziņām, desmit gadus strādājot šajā nozarē, G. Kurmis stāsta, ka tikai no malas šķietot, ka te nāk viegla nauda: “Cilvēki domā, ka viss vienkārši, taisīs vīnu vai ko stiprāku un nu tik nāks nauda, bet patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Arī izmaksas lielas, īpaši jau akcīzes nodrošinājums. Līdz kovidam bija sajūta, ka nu viss sakārtojies, gāja uz augšu, bet tad apstājās. Pēdējie gadi atstāja smagu ietekmi, redzu, ka tirgū no maniem kolēģiem palikuši nedaudzi. Visam palielinās cenas, tātad arī izmaksas un līdz ar to produkta cena. Lai aizbrauktu uz tirdziņu, bākā jālej dārgā degviela, par vietu jāmaksā, un tad rēķini, cik jāpārdod, lai būtu pa nullēm, vien pēc tam varēsi ko nopelnīt. Pandē­mijas laikā arī ekskursijas uz ražotni notikt nevarēja. Tagad redzam, ka cilvēku pirktspēja arvien krītas, un šobrīd pat bail domāt, kas notiks, ja ziemā gaidīs vēl kādi pandēmijas satricinājumi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
48
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi