Otro gadu augusta izskaņā savas Mājas kafejnīcu dienas notika Smiltenes novadā. Tajās aktīvi iesaistījās Raunas un Drustu pagastu uzņēmēji un māju saimnieki.
Raunā viesus gaidīja Raunas ceplī, “Raunas ķiplokā”, “Raunas stādos”, Dzīvdabas kultūrtelpa galdniecībā Cimzā un zemnieku saimniecība “Vecklinči” lauku sēta, savukārt Drustos durvis bija atvērušas Auļukalna, Gatartas, Briņģu un Jaundrustu muižas, kā arī lauku sēta “Stūr-Ariešas”. Pavisam novadā varēja ciemoties un baudīt visdažādākos ēdienus, noskaņas, ļauties azartiskiem piedzīvojumiem, pabūt dabā, priecāties par ainavām 19 dažādās vietās.
Lauku sētām, saimniecībām un uzņēmumiem, kas ikdienā iesaistījušies arī tūrismā, Mājas kafejnīcu dienas ir vēl viena iespēja ieinteresēt atbraukt tieši pie viņiem. Tie, kuri kaut ko audzē, gatavo, šajā reizē var aicināt ciemos, lai parādītu saimniecību vai ražotni no iekšpuses. Taču šajā pasākumā iesaistās arī tie, kam vienkārši patīk iepriecināt citus. Tā Pēteris un Jeļena Šmiti Cimzā savu galdniecību vairākas reizes gadā pārvērš par kultūrtelpu. Kad Raunas kapos bija Kapu svētki, te varēja piestāt un pabūt Kapusvētku bufetē, te bijušas balles, disko vakari, tāpēc Mājas kafejnīca galdniecībā pārsteigums bija vien svešiniekiem, tāpat kā dažādās spēles lieliem un maziem. Dzīvdabas kultūrtelpa pirms trim gadiem bija ieteikta sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā “Kilograms kultūras 2019” nominācijā “Kultūrvieta”.
Jeļenai un Pēterim patīk uzņemt ciemiņus, ir draugi, kuri palīdz, ja iecerēts kaut ko sarīkot. Arī šoreiz tie, kuri aizbrauca līdz Cimzai, vīlušies nebija.
Lauku sēta “Stūr- Ariešas” atrodas septiņus kilometrus no Drustu centra, pa putekļiem klātu ceļu cauri mežam var nokļūt skaistā, klusā lauku sētā. Tas arī daudzus vilināja.
“Esam parasta ģimene, kura dzīvo lauku sētā. Mājai ir jau 125 gadi. Mums rados nav profesionālu pavāru un konditoru. Tā bija avantūra un uzdrīkstēšanās,” saka “Stūr- Ariešu” saimniece Daina Kļaviņa. Viņa, tāpat pārējie mājnieki un draugi, var būt gandarīta, jo tādi pēc ciemošanās mājup devās Mājas kafejnīcu apmeklētāji.
“Jauniem cilvēkiem drosmes netrūkst. Znots bija tas, kurš teica, ka mēs varētu piedalīties un pamēģināt, meita audzina atvasi un ir darbīga. Tā arī iesaistījāmies,” stāsta D.Kļaviņa un uzsver, ka katrs darbs, ko dara, kur iesaistās, noder pieredzei. Sākumā domājuši, ka paši vien – Daina, vīrs Egons, dēls Sandijs un draudzene Sintija, meita Santa un vīrs Kaspars – ar visu tiks galā. “Galvenā pavāra pienākumus uzņēmās znots Kaspars. Viņš tāpat kā mans vīrs ir makšķernieks un mednieks. Tāpēc arī ēdienu piedāvājumā bija meža gaļa. Kaspars ģimenē vislabāk gatavo. Labi, ka sarunāja vēl divus draugus, bez viņiem neiztiktu. Darījām, kā mākam un darām ikdienā,” atklāj drustēniete. “Briedis ar ruksi satikās podā” jeb sautējums Kaspara gaumē tāpat kā Egona brieža gaļas šašliks ar vārītiem, ceptiem kartupelīšiem, marinētiem sīpoliem un dārzeņiem ēdāju vērtējumā nopelnīja daudzas atzinības zvaigznes. Daina savārīja “Ivan čai”. Uguns puķes viņa vāc un tēju fermentē jau sešus gadus. Ģimenē ir iecienīta viņas gatavotā šokolādes desa ar ogām. Meita Santa sacepa saldos riekstiņus un kopā ar brāļa draudzeni Sintiju desmit lielās siera kūkas.
Lai viesi interesantāk, nesteidzīgāk un piepildītāk pavadītu laiku, “Stūr- Ariešu” saimnieks Egons kļuva par kapteini un mazus un lielus izvizināja ar motorlaivu pa plašo dīķi. Varēja arī apskatīt Egona un Kaspara medību trofeju izstādi.
“Tagad zinām, kādas bija kļūdas, kur mūsu plusi, un izprotam, ko nozīmē Mājas kafejnīcas no virtuves puses, zinām, kā viss notiek, cik viss ir neprognozējami,” vērtē saimniece, uzsverot, ka pasākumā labi tas, ka ir iepriekš jāpiesakās. Interese pabūt lauku sētā bija ļoti liela. Līdz attālajām “Stūr- Ariešām” aizbrauca vismaz 150 viesu, visus pat saskaitīt nevarēja.
“Aicinājām uz Mājas kafejnīcu, kuras motto “Prom no visa”, bet, kā atzina viesi, bijuši pārsteigti, ka te tik daudz cilvēku. Interese bija tik liela, ka sestdien atbildēt uz zvaniem nevarējām. Žēl, ka ar katru viesi nevarējām parunāties. Prieks, ka redzēju smaidīgus, pozitīvi noskaņotus cilvēkus. Vairāki ieradās ar dāvanām, kas jāstāda dārzā,” pastāsta D.Kļaviņa.
Saspringtais darbs pirms viesu uzņemšanas drīz aizmirsīsies. Saimniece atzīst, ka ziemas vakaros būs, ko atcerēties, gan domājot par uzdrīkstēšanos, gan satiktajiem cilvēkiem.
Drustu pagasta muižās viesu netrūka. Uz Gatartas muižu ar īpašu interesi devās tie, kuri kādreiz muižas ēkā strādājuši, tāpat ar dažādiem notikumiem pagasta ļaudīm un kaimiņiem saistās Auļukalna, Briņģu un Jaundrustu muižas.
Mājas kafejnīcu dienas ik nedēļas nogali notiek vairākos novados. Septembra pirmās nedēļas brīvdienās tās atvērs Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Skujenes pusē, nākamās nedēļas nogalē Straupes un Līgatnes pusē, bet tad Cēsīs un apkārtnē – Priekuļos, Amatā un Pārgaujā.
Mājas kafejnīcu mērķis ir saglabāt un atbalstīt ēdināšanas nozari laukos un veicināt vietējo tūrismu – ieinteresēt tūristus iepazīt lauku dzīvi, atbalstīt vietējos uzņēmējus, veicināt vietējās produkcijas noietu. Tajās var iepazīt mājas virtuves, mājražojumu degustāciju vietas, kafejnīcas, krodziņus, pavāru restorānus, piļu un muižu restorānus, ēdiena gatavošanas meistarklases ar pagatavotā ēdiena kopīgu baudīšanu, kā arī vietējo iedzīvotāju mājas un sētas ar vietējiem ēdieniem, uzzināt ģimenēs mantotās receptes, izgaršot pašaudzētos un vietējos produktus.
Komentāri