No “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022” pieteiktajiem 49 darbiem starptautiskā žūrija par izcilāko atzinusi atbalsta centru “Pērle” Cēsīs.
Atbalsta centrs “Pērle” projektēts un būvēts, lai cilvēkiem ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Visas telpas ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet telpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola. Ēkas autori ir arhitektu studijas “Ēter” arhitekti sadarbībā ar SIA “Rīgers”: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Juris Paegle.
Saņemot augsto novērtējumu balvas pasniegšanas reizē Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, Kokaru zālē, arhitekti, kāpjot uz skatuves, atzina, ka emociju ir pārāk daudz, un teica milzīgu paldies, jo sākotnēji nebija domājuši ēku pieteikt konkursam. Komanda uzsvēra, kā šī ir pirmā viņu būvētā publiskā ēka Latvijā, kur liels mācīšanās process notika tās tapšanas laikā.
“Druva” sazinājās ar arhitekti Dagniju Smilgu, viņa sacīja: “Sajūta ir pat priecīgāka, nekā tikko ēku pabeidzot, jo darbs bija sarežģīts un izaicinājumiem piepildīts. Braucot uz “Pērli” un dokumentējot, kā mūsu ieceres īstenojušās, redzējām, ka projekts ir patiešām unikāls, tāpēc par to ir jāstāsta un jārāda citiem, runājot gan par ieguvumiem, gan par problēmām, kas bija, to radot. Žūrijas augstais novērtējums, ņemot vērā, ka viņi nezina Latvijas kontekstu, kur šāda ēka patiešām ir kas īpašs, dod apstiprinājumu, ka ar mūsu pieeju un redzējumu viss ir kārtībā. Saprotam, bija vērts cīnīties, lai mūsu iecere tiktu realizēta tieši tā, kā to redzējām. Pēc balvas pasniegšanas arhitekte un Igaunijas arhitektūras žurnāla “Maja” galvenā redaktore Kaja Pae īpaši izcēla un novērtēja, ka ne visam arhitektūrā ir jābūt pilnībā racionālam, ka mājai ir savs poētisms, kuram nav pragmatiska izskaidrojuma, bet kas dod īpašo pievienoto vērtību.”
Žūrijas komisija, vērtējot iesniegtos objektus, apmeklēja tos arī klātienē, un, viesojoties “Pērlē”, novērtēja arī to, ka centrā ir priekpilna rosība un ēkas arhitektūra ļauj ne tikai to fiziski apdzīvot, bet arī emocionāli piedzīvot.
Arhitekti neslēpj, ka bija vairāki kritiski momenti, kad ēka varēja arī nenonākt līdz iecerētajam rezultātam. Kā lielāko izaicinājumu Dagnija Smilga vērtē iepirkumu sistēmu būvniecībā Latvijā, kad tiek izvēlēts lētākais projekts. Arhitekte arī atzīst, ka daudz bijis jāstrādā ar būvniekiem, lai uzbūvētu patiešām labu ēku. “Protams, izaicinājums bija šādu pakalpojumu pārcelšana no institucionālas vides uz mājīgu vidi, kad nav piemēra, pēc kā vadīties. Šī ir pirmā tāda veida ēka Latvijā, un arī citviet pasaulē šādu piemēru nav ļoti daudz. Ceru, ka aizsākam jauna veida sociālās jomas arhitektūru, kur vairāk uzmanības pievērsts tieši sabiedrības vismazāk aizsargātajai grupai. Tāpēc jādomā, ka esam kā ledlauži ēku radīšanai šādiem pakalpojumiem pavisam citā kvalitātē, līmenī un veidolā.”
Arhitekti strādāja pie tā, lai ēka būtu laikmetīga un atbilstu šī laika garam un vajadzībām, attālinoties no modernisma paradigmām un domājot, kādas iespējas dod telpa un kādu atmosfēru tā rada.
“Esam radījuši ēku, kas ir kā labs fons vai ietvars visam tam, kas tajā notiek. Cilvēki darina keramikas izstrādājumus, gatavo ēst, šuj un dara citus radošus darbus, viņiem vajag vietu, kur darboties un izvietot arī galarezultātu. Tādā ziņā māja ir pietiekami plaša un pēc zonējuma pielāgojama. Otrkārt, mums patiešām bija svarīgi, lai cilvēki ēkā jūtas kā mājās, nevis institūcijā.”
Dagnija Smilga uzsver, ka viss – ēkas fasāde, apdare, plašie atvērumi dienvidos uz skaistu ainavu, radot saikni ar dabu, tās iekšējais iekārtojums cilvēkiem, kuri ir jūtīgi, rada vidi, kurā viņi nomierinās un jūtas ērti: “Tāpēc ir ļoti liels prieks, ka mums izdevās procesā piedalīties pilnā mērā sīkākajās detaļās no idejas līdz praktiskajam noformējumam.”
“Druvai”, līdz šim rakstot par atbalsta centra atvēršanu, speciālisti, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzsvēra, ka pāriešana no līdzšinējām telpām, kur tika sniegti pakalpojumi, uz pavisam cita veida ēku ir izaicinājums arī pašiem pakalpojuma saņēmējiem. Nepieciešams laiks, lai sadzīvotu un pierastu. Taču jau no pirmajām dienām klienti “Pērlē” iejutās ļoti labi. Arī centra vadītāja Dita Trapenciere apstiprina, ka cilvēki centrā nejūtas kā institūcijā, bet lielā mājā, daudzi klienti tās arī sauc par savām mājām vai otrajām mājām.
Vakar (10.10.2022.) Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras rondo” Dita Trapenciere atzina, ka Cēsu “Pērle” līdz ar šo novērtējumu kļuvusi par visas Latvijas Pērli, par to ir prieks: “Vēlamies arvien plašākai auditorijai stāstīt, ka cilvēkiem ar invaliditāti iespējams nodrošināt tikpat kvalitatīvu vidi un darbošanās iespēju kā ikvienam no mums. Ir svarīgi šādus cilvēkus integrēt sabiedrībā, kā arī sabiedrību pieradināt, ka šādi cilvēki redzami ikdienā – veikalos, pasākumos, aktīvi darbojamies.”
Sociālo pakalpojumu centra celtniecība un jaunu sociālo pakalpojumu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas norises Cēsu novadā. Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide noritēja ERAF projekta “Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Cēsis”” ietvaros. Kopējais projekta finansējums bija 1 843 676,77 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 1 122 375,41 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 46 394,83 eiro, valsts budžeta finansējums 108 185,55 eiro un pašvaldības finansējums 566 720,98 eiro.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss, kas šogad notika 27. reizi. Tajā varēja pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija. No pieteiktajiem 49 darbiem balvai tālāk tika virzīti 16 nominanti. Tos vērtēja starptautiska žūrija: Tomass Randels-Peidžs, Kaja Pae, Vitauts Biekša, Henrijs Glogau, kā arī ‘Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” atlases žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite. A. Šmidre plašsaziņas līdzekļiem skaidroja, ka izvēlēties nebija viegli, jo darbi ir ļoti dažādi, daudzpusīgi un profesionāli izstrādāti. Vērtēšana notiek pēc Davosas kvalitātes sistēmas, kas izstrādāta būvkultūras koncepcijas ieviešanai un piedāvā astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
Komentāri