Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Baltais spieķis – atpazīšanas zīme, neatkarība un iespēja

Iveta Rozentāle
23:00
19.10.2022
12
Balta Spieka Diena 2 1

15. oktobrī, ir Starptautiskā baltā spieķa diena. Balto spieķi kopš seniem laikiem izmantojuši neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, lai patstāvīgi pārvietotos, laikus konstatētu šķēršļus un tos pārvarētu.

“Baltais spieķis ir atpazīšanas zīme, neatkarība, jo, pārzinot savu apdzīvoto vietu, nav jāgaida uz citu palīdzību, kas pavadītu vai aizvestu, pats vari pārvietoties. Tas dod iespēju nokļūt tur, kur nepieciešams, paveikt iecerēto. Un Baltā spieķa diena ir kā atgādinājums sabiedrībai – gājējiem, transportlīdzekļu vadītājiem, ka esam arī mēs. Tā ir iespēja izglītot, skaidrot, ļaut iepazīt. Redzot cilvēku ar balto spieķi, apkārtējie vieglāk saprot, ka var būt nepieciešama palīdzība, spieķis arī kā zīme vedina apjautāties tā lietotājam, kādu autobusu viņš gaida, palīdzēt saprast, vai īstais autobuss piebraucis pie pieturas. Cēsīs ir iespēja satikt cilvēkus ar balto spieķi, un mēs, kas to lietojam, izjūtam un novērtējam sabiedrības atvērtību, pretimnākšanu, izpalīdzēšanu. Cilvēkiem patīk, ja dari to, ko pats vari izdarīt, tad arī apkārtējie grib palīdzēt,” teic Latvijas Neredzīgo biedrības Cē­su teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Ilga Pēce.

Šodien biedri sapulcēsies, atzīmējot Baltā spieķa dienu, tā ir iespēja pabūt kopā. Ilga Pēce gan atzīst, lai ikdienā ir pateicīga par spieķi un pateicīga cilvēkam, kas to izgudroja, spieķis vairāk tiek uztverts kā iespēja pārvietoties un būt neatkarīgiem, nevis kā lieta, kuru atzīmēt un svinēt. Viņa teic, ka daļai neredzīgo cilvēku ir psiholoģiska barjera spieķi izmantot: “Tomēr tā izmantošana dod iespēju bez palīdzības doties savās gaitās, nevis sēdēt un gaidīt.”

Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālajā organizācijā ir 135 biedri, no tiem 87 ir novadnieki. Jo organizācija rūpējas par cilvēkiem ar redzes traucējumiem Vidzemes reģionā, tai skaitā Valmierā, Limbažos, Valkā. Cēsīs cilvēki, kuriem, izejot uz ielas, vajadzīgs baltais spieķis, ir kādi 10. Bet vēl daļa spieķi izmanto diennakts tumšajā laikā, ikdienā spējot pārvietoties bez tā.

Uzsverot sabiedrības labvēlīgo un saprotošo attieksmi pret cilvēkiem ar balto spieķi, Ilga Pēce vērtē, ka svarīgi, ar kādu vēstījumu iet arī paši neredzīgie cilvēki: “Ja ejam kā līdzīgs ar līdzīgu, ja sasveicināmies un pieklājīgi paprasām palīdzību, tad arī apkārtējie ir atsaucīgi. Protams, tāpat kā ikviens no mums, arī neredzīgi cilvēki raksturā ir dažādi – kāds nepacietīgāks un ātrāk sadusmojas, cits gatavs visu pieņemt, kā ir, nepretendējot uz kādām izmaiņām.”

Daloties redzējumā, kā neredzīgs cilvēks jūtas, Cēsīs pārvietojoties, Ilga Pēce atzīmē, ka Krišjāņa Valdemāra iela, kur atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija, ietve ir nolietota un pārvietošanās pa to nav viegla nevienam: “To gan ļoti derētu sakārtot. Tāpat mēs ļoti novērtētu, ja situācijās, kad paredzēti kādi ielu remonti, pārmaiņas apkārtējā vidē, mums e-pastā atsūtītu par to informāciju, varētu par pārmaiņām paziņot biedriem, kuru ikdienas maršruti ir šajās teritorijās. Pusgadu, kopš esmu priekšsēdētāja, gan tādus e-pastus neesam saņēmuši.”

Tajā pašā laikā vājredzīgie un neredzīgie cilvēki novērtē, ka arvien vairāk ietvju pilsētā ir sakārtotas. Arvien vairāku trotuāru centrā izveidota vadlīnija, to parasti izmanto cilvēki, kuri, piemēram, sliktāk redz krēslā, tad, ejot ar spieķi pa šo vadlīniju, ir vieglāk orientēties. Savukārt tie, kuri neredz nemaz, ar spieķi pārvietojas gar ietves malu, tā ir ērtāk saprast ceļa robežas un arī to, vai ir kādi šķēršļi. Te baltā spieķa īpašniece piemin dažādu norāžu, ceļazīmju stabiņus, tos nereti grūti pamanīt, labāk, ja tie būtu novietoti vairāk uz ietves malu. Tos, kas novietoti trotuāra teritorijā, būtu lietderīgi nokrāsot pamanāmākus, bet, protams, lai iekļaujas ainavā. Ilga Pēce uzteic jauno ietvju nolaidenās un reljefās malas pie luksoforiem un pārejām, kā arī sabiedriskā transporta pieturās, kas labi ļauj orientēties apkārtējā vidē.

Vēl I.Pēce atzīmē, ka neredzīgiem cilvēkiem kādreiz var traucēt koku, krūmu zari, kas noliekošies pārāk zemu virs ietves, reizēm tajos aizķeras galvassega,     neredzīgais nevar saprast, kur tā palikusi – zaros vai tomēr nokritusi zemē.

Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētājas stāstītais ieskicē, cik daudz ir būtisku nianšu, ko redzīgs cilvēks ikdienas gaitās nemaz nepiefiksē, bet kas ļoti būtiskas, ja esi vājredzīgs vai neredzīgs.

Latvijā ir aptuveni 12 000 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
29

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
33

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
63

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
155

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi