Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Baltais spieķis – atpazīšanas zīme, neatkarība un iespēja

Iveta Rozentāle
23:00
19.10.2022
39
Balta Spieka Diena 2 1

15. oktobrī, ir Starptautiskā baltā spieķa diena. Balto spieķi kopš seniem laikiem izmantojuši neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, lai patstāvīgi pārvietotos, laikus konstatētu šķēršļus un tos pārvarētu.

“Baltais spieķis ir atpazīšanas zīme, neatkarība, jo, pārzinot savu apdzīvoto vietu, nav jāgaida uz citu palīdzību, kas pavadītu vai aizvestu, pats vari pārvietoties. Tas dod iespēju nokļūt tur, kur nepieciešams, paveikt iecerēto. Un Baltā spieķa diena ir kā atgādinājums sabiedrībai – gājējiem, transportlīdzekļu vadītājiem, ka esam arī mēs. Tā ir iespēja izglītot, skaidrot, ļaut iepazīt. Redzot cilvēku ar balto spieķi, apkārtējie vieglāk saprot, ka var būt nepieciešama palīdzība, spieķis arī kā zīme vedina apjautāties tā lietotājam, kādu autobusu viņš gaida, palīdzēt saprast, vai īstais autobuss piebraucis pie pieturas. Cēsīs ir iespēja satikt cilvēkus ar balto spieķi, un mēs, kas to lietojam, izjūtam un novērtējam sabiedrības atvērtību, pretimnākšanu, izpalīdzēšanu. Cilvēkiem patīk, ja dari to, ko pats vari izdarīt, tad arī apkārtējie grib palīdzēt,” teic Latvijas Neredzīgo biedrības Cē­su teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Ilga Pēce.

Šodien biedri sapulcēsies, atzīmējot Baltā spieķa dienu, tā ir iespēja pabūt kopā. Ilga Pēce gan atzīst, lai ikdienā ir pateicīga par spieķi un pateicīga cilvēkam, kas to izgudroja, spieķis vairāk tiek uztverts kā iespēja pārvietoties un būt neatkarīgiem, nevis kā lieta, kuru atzīmēt un svinēt. Viņa teic, ka daļai neredzīgo cilvēku ir psiholoģiska barjera spieķi izmantot: “Tomēr tā izmantošana dod iespēju bez palīdzības doties savās gaitās, nevis sēdēt un gaidīt.”

Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālajā organizācijā ir 135 biedri, no tiem 87 ir novadnieki. Jo organizācija rūpējas par cilvēkiem ar redzes traucējumiem Vidzemes reģionā, tai skaitā Valmierā, Limbažos, Valkā. Cēsīs cilvēki, kuriem, izejot uz ielas, vajadzīgs baltais spieķis, ir kādi 10. Bet vēl daļa spieķi izmanto diennakts tumšajā laikā, ikdienā spējot pārvietoties bez tā.

Uzsverot sabiedrības labvēlīgo un saprotošo attieksmi pret cilvēkiem ar balto spieķi, Ilga Pēce vērtē, ka svarīgi, ar kādu vēstījumu iet arī paši neredzīgie cilvēki: “Ja ejam kā līdzīgs ar līdzīgu, ja sasveicināmies un pieklājīgi paprasām palīdzību, tad arī apkārtējie ir atsaucīgi. Protams, tāpat kā ikviens no mums, arī neredzīgi cilvēki raksturā ir dažādi – kāds nepacietīgāks un ātrāk sadusmojas, cits gatavs visu pieņemt, kā ir, nepretendējot uz kādām izmaiņām.”

Daloties redzējumā, kā neredzīgs cilvēks jūtas, Cēsīs pārvietojoties, Ilga Pēce atzīmē, ka Krišjāņa Valdemāra iela, kur atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija, ietve ir nolietota un pārvietošanās pa to nav viegla nevienam: “To gan ļoti derētu sakārtot. Tāpat mēs ļoti novērtētu, ja situācijās, kad paredzēti kādi ielu remonti, pārmaiņas apkārtējā vidē, mums e-pastā atsūtītu par to informāciju, varētu par pārmaiņām paziņot biedriem, kuru ikdienas maršruti ir šajās teritorijās. Pusgadu, kopš esmu priekšsēdētāja, gan tādus e-pastus neesam saņēmuši.”

Tajā pašā laikā vājredzīgie un neredzīgie cilvēki novērtē, ka arvien vairāk ietvju pilsētā ir sakārtotas. Arvien vairāku trotuāru centrā izveidota vadlīnija, to parasti izmanto cilvēki, kuri, piemēram, sliktāk redz krēslā, tad, ejot ar spieķi pa šo vadlīniju, ir vieglāk orientēties. Savukārt tie, kuri neredz nemaz, ar spieķi pārvietojas gar ietves malu, tā ir ērtāk saprast ceļa robežas un arī to, vai ir kādi šķēršļi. Te baltā spieķa īpašniece piemin dažādu norāžu, ceļazīmju stabiņus, tos nereti grūti pamanīt, labāk, ja tie būtu novietoti vairāk uz ietves malu. Tos, kas novietoti trotuāra teritorijā, būtu lietderīgi nokrāsot pamanāmākus, bet, protams, lai iekļaujas ainavā. Ilga Pēce uzteic jauno ietvju nolaidenās un reljefās malas pie luksoforiem un pārejām, kā arī sabiedriskā transporta pieturās, kas labi ļauj orientēties apkārtējā vidē.

Vēl I.Pēce atzīmē, ka neredzīgiem cilvēkiem kādreiz var traucēt koku, krūmu zari, kas noliekošies pārāk zemu virs ietves, reizēm tajos aizķeras galvassega,     neredzīgais nevar saprast, kur tā palikusi – zaros vai tomēr nokritusi zemē.

Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētājas stāstītais ieskicē, cik daudz ir būtisku nianšu, ko redzīgs cilvēks ikdienas gaitās nemaz nepiefiksē, bet kas ļoti būtiskas, ja esi vājredzīgs vai neredzīgs.

Latvijā ir aptuveni 12 000 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
48
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi