Augšlīgatnes kultūras nama zālē nepalika daudz brīvu vietu, jo tikties ar Cēsu novada vadību līgatniešiem bija svarīgi. Galvenie bija komunālie jautājumi: siltums tuvīnajā ziemā, ielu apgaismojums taupības režīmā un citi.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka gads aizvadīts intensīvā darbā. Papildu ikdienā darāmajam pandēmija un attālinātais darbs, kara radītā ietekme, tagad energokrīze.
Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Egils Kurpnieks iepazīstināja ar šogad Līgatnes pagastā un pilsētā ieguldītajām investīcijām. Augšlīgatnē ierīkots vairāku ielu apgaismojums, ieguldot 60 401 eiro, veikta ceļa Lieltītmaņi – Upesmuižnieki asfalta seguma atjaunošana un dubultās virsmas apstrāde 1,17 km posmā par 97 510 eiro. Pilsētā 2,53 kilometru garumā veikta Gaujas un Miera ielas pārbūve (1 090 499 eiro), 1,56 kilometru garumā Jumpravas ielas pārbūve (221 699 eiro), atjaunota bērnudārza ēka (915 373 eiro).
“Salīdzinot ar citām novada apvienībām, pirmajā novada gadā Līgatnē ieguldītas vislielākās investīcijas, jo bija augstākas gatavības projekti, kurus varēja īstenot,” uzsvēra J.Rozenbergs, bet E.Kurpnieks piebilda, ka ieguldīti ap 2,5 miljoni eiro, puse no kādreizējā novada gada budžeta.
“Arī plāni ir lieli, jo vajadzību daudz. Augšlīgatnē jāatjauno Dārza iela, jāsakārto apgaismojums Skolas ielā. Top projekts bērnudārza “Zvaniņi” renovācijai un piebūves celtniecībai. Jau ir gatavs projekts Asaru ceļa atjaunošanai, viens posms sakārtots. Pilsētā Dārza ielā un Gaujas ielā ļoti nepieciešams gājēju celiņš. Brīvības iela jāatjauno, nākamgad paredzēta projektēšana,” stāstīja E.Kurpnieks, bet J.Rozenbergs uzsvēra, ka, rekonstruējot Brīvības ielu, jādomā par gājēju celiņu un sadarbībā ar Latvijas Valsts ceļiem jāmeklē iespēja, kā to izbūvēt līdz Augšlīgatnei.
Uz tikšanos ar līgatniešiem bija ieradusies arī pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska, Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne, apvienības speciālisti. Līgatnieši bija iesūtījuši 21 jautājumu un gribēja saņemt pašvaldības vadības un speciālistu atbildes.
Līgatnieši ierosināja, ka būtu ļoti nepieciešams, lai ekspresvilciens piestātu arī Līgatnē. Cēsnieki ceļā pazaudētu trīs minūtes, bet līgatnieši no darba Rīgā mājās atgrieztos par stundu agrāk. J.Rozenbergs pastāstīja, ka “Pasažieru vilciens” vērtēs, vai var to izdarīt. “Vēl vēlamies no Cēsīm vienu ekspresi uz Rīgu ap desmitiem no rīta. Kā skaidro pārvadātāji, vienkārši nav vilcienu. Tā kā nākamajā plānošanas periodā līdz Siguldai iecerēta dzelzceļa līnijas elektrifikācija, arī cēsniekiem un līgatniešiem pavērsies jaunas iespējas,” skaidroja novada vadītājs. Līgatnieši ierosināja, ka varētu būt atlaides vietējos autobusos, lai no pilsētas var aizbraukt uz Augšlīgatni.
Plašāka domu apmaiņa tikšanās reizē bija par “Līgatnes namiem”. Iedzīvotāji satraukti, ka pazudīs māju uzkrājumi, kā arī pauda neapmierinātību, ka nevar sazināties ar kapitālsabiedrības vadītāju. Izpilddirektore L. Bukovska skaidroja, ka aizvien tiek skaidrota situācija, veikta uzskaites datu pārbaude un salīdzināšana no 2010.gada.”Runa ir par grāmatvedības datiem, nevis reālo naudu,” uzsvēra L.Bukovska, bet J.Rozenbergs aicināja saglabāt mieru. Kad būs vairāk uzzināts un atrasti risinājumi, pašvaldība informēs un darīs visu, lai iedzīvotāju nauda nepazustu. Taču viņš arī vērsa uzmanību, ka turpmāk apsaimniekošanas maksa noteikti nebūs 19 centi par kvadrātmetru, jo tas neatbilst tirgus situācijai, parasti iedzīvotāji maksā 40 un vairāk centu.
Kāda mājas vecākā izteica pretenzijas par ūdens zudumiem. Pusstundas laikā visos dzīvokļos tiek nolasīti skaitītāji, bet rādījumi nesakrīt ar mājas kopējā skaitītāja uzrādīto. Skaitītāji dzīvokļos uzstādīti jauni. Atbilde par to jāsniedz apsaimniekotājam. Izskanēja pārmetums, ka “Līgatnes namu”gada pārskatu var redzēt tikai par naudu, kaut tā ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Tāpat līgatnieši pauda neizpratni, kā viens cilvēks var vadīt “Līgatnes namus” un “Līgatnes komunālservisu”. J.Rozenbergs skaidroja, ka konkursa uz amatu neviens nepieteicās. Jārēķinās, ka abas kapitālsabiedrības mazas. “Līgatnes namiem” gada apgrozījums ir vien nepilni simts tūkstoši eiro. Uzņēmums nevar atļauties algot profesionālu štatu.
“Amatpersonai, vismaz māju vecākajiem, jābūt sazvanāmiem,” uzsvēra J.Rozenbergs. Tikšanās reizē piedalījās arī abu kapitālsabiedrību vadītājs Miks Dzenis, daudzi viņu redzēja pirmoreiz, un konkrētu jautājumu netrūka.
Līgatniešus uztrauc gaidāmā ziema. Dārgo gāzes apkuri aizstās dīzeļdegviela. Apsildīs arī pilsētas kultūras namu, izskanējušās runas, ka tā nebūs, nav patiesas. Viens no nākamajā gadā risināmajiem jautājumiem Līgatnē noteikti būs apkure.
Vairāki līgatnieši pauda uztraukumu par bērnu drošību tumšajā laikā, izskanēja ierosinājums skolēniem izdalīt atstarojošās vestes. Līdz ar taupību vakaros bīstami iet pa ielām. “Elektrības taupības pasākumi turpināsies, ziņojiet, kur vajag kādu laternu ieslēgt, kur atslēgt. Atsevišķās vietās jau apgaismojums ir pārslēgts, bet ne visur to var izdarīt,” teica L.Medne, bet J.Rozenbergs atgādināja, ka novadā vienošanās – līdz vienpadsmitiem vakarā tiek nodrošināts pilns apgaismojumu, tad līdz sešiem rītā taupības režīms. Jārēķinās, kādas kurā vietā ir iespējas regulēt. Energojautājumi nākamā gada novada budžetā būs prioritāte.
Runājot par kultūras dzīvi Līgatnē, kā jau parasti, kad tiekas pilsētas un pagasta iedzīvotāji, izskanēja jautājums, kāpēc kaut kas notiek vienā vai otrā vietā, ka vajag abās. Savukārt skeitparku varbūt pārcelt uz pilsētu, jo arī tur bērni grib sportot. Seniori izteica vēlēšanos vingrot. Līgatnes Sporta centra vadītājs Agris Peipiņš skaidroja, ka sporta dzīve pieklususi, jo ir problēma atrast trenerus. “Pilsētā brīvdabas estrādi neatjaunosim. To izmanto pāris reižu gadā. Racionālāk ir ierīkot betonētu laukumu, tur var uzstādīt gan estrādi, gan var izmantot sportiskām aktivitātēm,” sacīja E.Kurpnieks.
Līgatniešus satrauc vēsturiskā centra saglabāšana. Kaut izstrādātas vadlīnijas, kā vecās ēkas saglabāt, daudz nav darīts, kā noteikts, salikti plastmasas logi, durvis. Tā zūd vērtības. Iedzīvotāji uzsvēra, ka pašvaldībai vairāk jāseko, kā rīkojas dzīvokļu īpašnieki, tāpat arī jāpanāk, lai ziemā dzīvokļi koka mājās tiktu apsildīti.
Tika arī noslāpēts satraukums par mazdārziņu īres maksu. Nākamgad tā būs pieci procenti no kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 12 eiro gadā. Līgumiem, kuri noslēgti līdz šī gada 1. jūnijam, līguma cena mainīsies no 2024.gada janvāra.
Katram savas problēmas un ierosinājumi. Vienam kaimiņa ierosinājums šķiet nieks, jo, viņaprāt, ir daudz svarīgākas lietas, cits pārliecināts, ka vispirms jāatrisina sīkumi, tad lielās lietas. “Ir taču vecs Mēness, lai iet mājā un mazgā savu netīro veļu,” pēc kāda neapmierināta līgatnieša garas runas sapulcē viena kaimiņiene teica otrai.
Tikšanās ilga teju trīs stundas. J. Rozenbergs uzsvēra, ka līgatniešu teiktais ir sadzirdēts. Viņš arī atgādināja, ka visu nevar paveikt uzreiz, bet solīja, ka nākamā tikšanās apvienībā notiks pilsētā.
Komentāri