Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis un ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Romāns Naudiņš Stalbē tikās ar Pārgaujas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Priekuļu un Vecpiebalgas novadu vadītājiem. Koleģiālā sarunā tika pārrunātas aktualitātes, ieskicētas
problēmas novados un arī meklēti iespējami risinājumi.
Ministrs atzina, lai arī šai valdībai paredzēts neilgs darbības laiks, viņš iecerējis pabūt visos novados. “Gribu
saprast, kādas katrā pašvaldībā ir galvenās problēmas, ar kādiem projektiem tās var atrisināt, vai šim mērķim ir pieejams finansējums. Vēl ir iespējams nākamajam plānošanas periodam mainīt programmas, ja parādās kādas iespējas piesaistīt finansējumu, tad skaidri jāzina, kam šī nauda visvairāk vajadzīga,” sacīja Einārs Cilinskis.
Kā jau rakstīts valdības deklarācijā, uzņēmējdarbības attīstība ir prioritāte.
Par to, ko var un drīkst darīt pašvaldības, raisījās diskusija.
Raunas novada domes vadītāja Evija Zurģe atgādināja, lai kā strādātu pašvaldība, ja valsts ceļi būs neizbraucami, uzņēmēji uz novadiem nenāks. Cauri Raunai un apkārt novadam ir valsts nozīmes ceļi, tie brūk. Arī Amatas novada vadītāja Elita Eglīte vērsa uzmanību Vidzemes šosejas stāvoklim, kuras rekonstrukcijai no Līgatnes līdz Vaivei jau sāka izstrādāt projektu.
Romāns Naudiņš atklāja, ka arī pats divas reizes Satiksmes ministrijai rakstījis par Vecpiebalgas šosejas bēdīgo stāvokli. Vecpiebalgas novada domes vadītāja Ella Frīdvalde – Andersone uzsvēra, ka jāatjauno autoceļu fonds. Līgatnes novada vadītājs Guntars Pīpkalējs atgādināja, ka kādreiz solīts – no
katra
novada centra līdz pagastam vedīs asfaltēts ceļš.
Nu jau šis iepriekšējo ministru un valdību solījums sen iekritis kādā ceļa grambā.
“Igauņi iegulda mūsdienīgu ceļu būvē, krievi iegulda, tikai ne Latvija. Tas ir neloģiski. Un tad par
“RailBaltic” – tas būs izdevīgs tikai somiem. Mēs
nedomājam par tranzīta plūsmu, kas būtu izdevīga mums,” ačgārnības ieskicēja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Bet to netrūkst arī nākotnes plānos. Lauku reģionos iecerēts sakārtot ceļus uz fermām, bet ne pārstrādes uzņēmumiem un citām ražotnēm. “Tas ir absurds, to tagad atzīst daudzi,” saka ministrs, bet Elita Eglīte pauda neizpratni:
“Redzot, kā Zemkopības ministrija plānot dalīt ES fondu naudu, skaidrs, cik spēcīgs lobijs ir Zemgalei, jo tā pēc tagadējiem kritērijiem saņems naudu ceļiem uz fermām, par laukaugu kultūrām. Vidzemē pārsvarā ir grants ceļi un mazi lauki, nav tik daudz lielfermu. Saprotam, vajag ceļus, lai vestu graudus. Bet to taču dara labi ja divus mēnešus gadā,
bet piens jāved katru dienu. Vidzemē ir novadi, kuru nosaukumam pretī
jau ierakstīta nulle. Tāds sadalījums nav taisnīgs,” viedokli pauda Elita Eglīte. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādināja jau vairākkārt pašvaldību vadītāju pausto viedokli, ka Vidzeme finansiāli tiek apdalīta, arī Latgale ir privileģētā stāvoklī.
“Nevaru izmainīt tos lēmumus, kas pieņemti un ietekmēs uz ilgu laiku. Viens no tiem pašvaldību attīstības modelis
deviņi plus 21. Jo vairāk tā būtībā iedziļināmies, jo labāk redzam, ka tas ir defektīvs koncepts, kas vietām der, bet lielākoties ne. Nedrīkst būt tā, ka atbalsts tiek tikai attīstības centriem. Jābūt programmām, kas pieejamas arī citiem novadiem, jābūt alternatīviem modeļiem,” uzsvēra ministrs. Viņš tuvākajā laikā iecerējis tikties ar
zemkopības un satiksmes ministriem, lai kopā izvērtētu pašvaldībām un uzņēmējiem pieejamās finansējuma programmas.
Romāns Naudiņš rosināja pašvaldību vadītājus apsvērt nepieciešamību rosināt grozījumus uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalē, lai daļa nonāktu arī domju kasē.
“Saprotu, ka novadiem nav viegli sevi aizstāvēt Rīgā. Agrāk rajona padomes to varēja izdarīt spēcīgāk.
Tagad tādam jābūt plānošanas reģionam, kas var noformulēt Vidzemes intereses un tās aizstāvēt. Pašvaldības vislabāk var identificēt arī uzņēmēju vajadzības,” sacīja Romāns Naudiņš.
Runājot par valsts attīstību, Priekuļu novada vadītāja Māra Juzupa atgādināja par
Jāņmuižas likteni un to, kā katra institūcija nākotni plāno par sevi. ”Dažkārt valstī tiek pieņemti politiski lēmumi, kas nav balstīti uz ekonomiskiem aprēķiniem vai loģiku,” secinājuma izteica Hardijs Vents, bet Māra Juzupa izteica pārliecību, ka Latvijā lielākā nelaime – nemākam atzīt savas kļūdas. Kā vienu no tām viņa minēja
rajona padomju likvidēšanu. Tās atbildēja par slimnīcām, skolām, novadiem kopīgiem jautājumiem.
Elita Eglīte, stāstot par lauku problēmām, ieskicēja divas – meliorācijas sistēmas un pustukšās daudzdzīvokļu mājas, kuras būtu jāsakārto vai jānojauc. Pašvaldība tajās ieguldīt līdzekļus nedrīkst.
Ministrs atzina, ka patlaban vienīgais risinājums – ja nojauc, tad tā vietā jāceļ kāda ražotne vai kas cits sabiedrībai vajadzīgs, tad varēs saņemt ES finansējumu.
Sarunā pašvaldību vadītāji atzinīgi novērtēja ministra teikto, ka pašvaldības varēs izvēlēties, kas kurai ir svarīgākais, un to darīt, nevis, kā līdz šim, darīt to, kam dod naudu. “Daudz ko nosaka ES, kam nauda izmantojama. Tā ir noteikts, ka jāpērk elektromobiļi vai arī šo naudu vispār nesaņemam,” paskaidroja ministrs.
Pēc tikšanās pašvaldību vadītāji “Druvai” atzina, ka saruna bijusi lietišķa un Einārs Cilinskis nav ministrs, kam svešas pašvaldību problēmas. “Viņš ir jau 21. ministrs, kurš nodarbojas ar pašvaldību jautājumiem, kamēr strādāju domē,” sacīja Māra Juzupa.
Sarmīte Feldmane
Komentāri