Liepas pagasta “Maizes mājā”, biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” aicinātas, sabrauca aktīvo iedzīvotāju kopas no dažādiem pagastiem.
Katrai savs darbošanās ilgums, mērķi un paveiktais. Pieredzē dalījās Āraišu biedrība, Raunas kopa, kopas “Tev, mārsnēnieti”, “Iepazīsti Liepu”, “Veselavas Zirgu pasta stacija”.
“Pēdējā laikā iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki, viņiem ir būtiski, kā pagasts, apkaime attīstīsies, kāda te veidosies dzīve. Jau ilgāku laiku darbojas kopa “Skujene aicina”, veidojas aktīvu cilvēku kopa Vecpiebalgā. Nākamā plānošanas perioda dokumentos tiek minētas kopienas intereses. Patlaban top attīstības stratēģija 2023.- 2027. gadam, un ir svarīgi saprast, kas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai noteiktu Eiropas Savienības “Leader” programmas virzienus,” stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa, bet biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene uzsver, ka biedrības padome par to jau diskutējusi.
“Administratīvā reforma veicinājusi aktivitātes, rosina vairāk darīt pašiem. Viens ir tas, ko dara pašvaldība, bet būtiski, kā iedzīvotāji paši veicina labbūtību. Pašiem jāveido vide, kur darboties,” atgādināja D.Rubene.
Tikšanās moto bija “Augam kopā!”. Par to, kā tas īstenots gan pagātnē, gan šodienā, gan rītdienā, arī sprieda tikšanās dalībnieki. “Katrai kopai sava pieredze, bet būtiskākais, lai tā sāktu darboties, ir līderis,” atgādināja biedrības stratēģijas projekta koordinatore Anda Briede un uzsvēra, ka ne viss notiek tik ātri, kā gribētos, un tā, kā gribētos.
“Kopienā ir daži līderi, kam ir idejas, kuri grib kaut ko mainīt, ir vērotāji, kuri tā kā gribētu kaut kad iesaistīties, un tad ir cilvēki, un viņu nav maz, kuri neiesaistās, jo viņiem ir skaidrs, ka tāpat nekas nesanāks. Ar laiku otrie iesaistās un kļūst par darītājiem, bet noliedzēji sāk domāt, ka viņi taču nav sliktāki un arī var. Svarīgs ir līderis, jābūt drosmei pulcēt ap sevi, jo pārējie vēro, vērtē,” skaidroja A.Briede un uzsvēra, ka nākotnē tieši aktīvo iedzīvotāju kopas būs pamats, lai veidotos viedie jeb pašpietiekamie ciemi.
Kopas apzinās savas vietas, vērtības, resursus, tās izstrādā attīstības redzējumu. “Bieži dzird – nav naudas, neko nevar izdarīt, kad sāk darīt, paveras iespējas piesaistīt finansējumu. Kad runājam par attīstību, jādomā ilgtermiņā,” teica A.Briede.
Uz tikšanos bija atbraukusi arī Drustu pagasta bibliotēkas vadītāja Aija Ciguze. “Bibliotēka ir informācijas tilts,” atgādināja drustēniete un paskaidroja, ka vēlas uzzināt, kā veidojas un darbojas aktīvo iedzīvotāju kopas, ko tās var izdarīt. “Drustos ir daudz aktīvo cilvēku, daudz darītāju, bet trūkst neformālā līdera,” atzina A.Ciguze, bet veselaviete Anna Lutere pauda pārliecību, ka visgrūtāk ir sapulcināt cilvēkus. “Kad satiekas un iepazīstas, tad jau rodas idejas un ir arī kopā darītāji,” bilda veselaviete.
Ieinteresēts aktivēt savas dzīvesvietas apkaimes kopienu ir arī līgatnietis Toms Matisons.” Ar ideju var piesaistīt citus, jāizmanto sociālā platforma. Labākais veids, kā sasaukt cilvēkus kopā, ir talka. Var izkustēties un socializēties, izrunāt, kas būtu jādara. Viens sagatavos un iesniegs projekta pieteikumu, citi būs darītāji, vēl citi iesaistīsies pasākumos,” viedokli pauda T.Matisons un uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, kā kopu izveidot, ar ko sākt.
Arī jaunpiebaldzēniete Ilona Rāviete uz tikšanos bija atbraukusi, lai vairāk uzzinātu par kopu veidošanu un darbību. “Jaunpiebalgā dzīvoju nesen. Cenšos iepazīt cilvēkus un kaut ko darīt,” pastāstījaa Ilona un atklāja, ka kopā ar jaunpiebaldzēnieti Madaru Ķēņiņu jau sarīkojušas divus pasākumus “Sievišķīgā lauku dzīve”, kas apvieno meistarklasi un sarunas. “Man patīk ideja – satikties, vienoties un rīkoties,”atklāja I.Rāviete.
Katrā pagastā, pilsētā, protams, citas vajadzības, tāpat kā iedzīvotāju intereses. Būtiski saprast, kādu katrs vēlas redzēt vietu, kur dzīvo, ko pats gatavs darīt.
“Vēl būs diskusijas, lai, tad, kad būs pieejams Eiropas Savienības finansējums, būtu skaidrs, kādām rīcībām projektu konkursos to piešķirt,” uzsvera Cēsu rajona lauku partnerības valdes locekle Ieva Kalniņa.
Komentāri