Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmija ir novērtējums arheologiem, vēstures pētniekiem, skolotājiem par paveikto izpētē, sabiedrības izglītošanā un ieinteresētības veidošanā par vēsturi.
Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmiju saņēma Cēsu 2.pamatskolas vēstures skolotāja Sarmīte Ķeņģe par ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā Cēsu novada kultūrvēsturē. Skolas direktore Ija Bramane uzsvēra, ka, klausoties skolotājas stāstos, var iztēloties un domāt, kā toreiz bija, kas notika tālāk. “Interese par vēsturi sākas ar skolotāju, kurš ar stāstu iemet intereses sēklu,” sacīja I.Bramane. S.Ķeņģe atcerējās, kā, meitene būdama, sēdējusi uz Cēsu pils mūra, kas nu jau sabrucis, un vērojusi pirmos arheoloģiskos izrakumus. “Es nevarētu mācīt Cēsu vēsturi, ja nebūtu Apalu pētījumu,” viņa uzsvēra.
Apalu prēmiju par ieguldījumu Cēsu novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un izpētē saņēma novadpētniece un desmit grāmatu autore Vēsma Johansone. Jaunpiebaldzēns, Cēsu novada domes deputāts Laimis Šāvējs atzina, ka Vēsma kļuvusi par Jaunpiebalgas vēstures izpētes dvēseli. Viņas izpētītais lasāms grāmatās par draudzi, dzimtām, amatniekiem, dzīvi Jaunpiebalgā. “Vēsma prot ieinteresēt un iesaistīt cilvēkus un vienmēr ir starp aktīvākajiem,” par novadnieci sacīja L.Šāvējs. V.Johansone atzina, ka, pirms 50 gadiem ienākot Jaunpiebalgā, iedzīvoties nebija viegli, jo piebaldzēni vispirms vērtē darbus, ko vari un proti. “Katrs novērtējums mudina darīt vairāk un labāk, uzliek jaunus pienākumus,” teica jaunpiebaldzēniete un uzsvēra, ka vienmēr blakus bijuši atsaucīgi cilvēki un visur bijušas atvērtas durvis. Visas grāmatas izdotas ar pašvaldības atbalstu, tikai pēdējai naudu ziedojis piebaldzēns no Vācijas.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš Apalu prēmiju saņēma par pētījumiem arheoloģijā un viduslaiku vēsturē. Svinīgā notikuma reizē viņš bija Vācijā. Cēsu Kultūras un tūrisma aģentūras vadītāja Andra Magone atgādināja, ka Gundars un Cēsu viduslaiku pils ir saistīti, jo tieši viņš ir daudz izdarījis, lai pils būtu tāda, kāda ir šodien. “Vispusīga, mērķtiecīga un ambicioza personība, zinātnieks,” teica A.Magone.
Pateicības rakstu par ieguldījumu Cēsu novada kultūrvēstures izpētē un popularizēšanā saņēma Liepas pamatskolas pedagoģe Sanda Salmiņa un novadpētnieks, vēstures skolotājs un kustības “Vēsturiski aktīvs Raiskumā” vadītājs Andris Geidāns.
“Esmu ļoti gandarīts būt starp vēsturniekiem, novadpētniekiem, kuri patiešām daudz izdarījuši. Esmu pagodināts, ka mans darbs ir novērtēts,” atzina A.Geidāns.
Prēmijas laureāti saņēma Atzinības rakstu, mākslinieka Eero Rass veidotu statueti, kā arī vienreizēju stipendiju 300 eiro.
Prēmiju 2012.gadā iedibināja “Āraišu ezerpils fonds” sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību kā godinājumu Jāņa Apala mūža darbam – augšāmceltajai Āraišu ezerpilij. Desmit gados prēmiju saņēmuši 15 vēsturnieki, novadpētnieki un skolotāji. Prēmiju pasniedz reizi divos gados.
Ideju par prēmiju ierosināja Māris Niklass. “Kad atvadījāmies no Jāņa Apala, sapratu, ka viņa piemiņai jādzīvo tālāk. Tā arī radās ideja par prēmiju. To uzreiz atbalstīja Amatas novada dome,” pastāstīja M.Niklass un piebilda, ka vienmēr, garāmbraucot ezerpilij, visiem stāsta par Jāni Apalu, kurš atdusas Āraišu kapsētā un noraugās uz ezerpili.
Zigrīda un Jānis Apali savulaik veikuši izrakumus vai piedalījušies arheoloģiskajā uzraudzībā vairāk nekā 25 dažādos objektos bijušajā Cēsu rajonā.
“Arheoloģija, kaut aizraujoša, nav tā vieglākā pētniecības nozare. Darbam vienmēr svarīgs vietējās kopienas atbalsts. Mums tāds bija. Mūsu atklājumi tika novērtēti. Arheologu vārdā nosauktā prēmija ir vienīgā,” sacīja arheoloģe Z.Apala.
Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte svinīgajā sarīkojumā atgādināja nesen iznākušajā grāmatā “Atrastā Latvija” teikto par Āraišiem, kas apliecina mūsu spēju izjust, iztēloties un atcerēties, un tieši tas ir būtiskais, runājot par Jāni Apalu un Āraišiem. “Izjust, ka daudzās latviešu teikas par ezera dzelmē nogrimušu pili Āraišu gadījumā ir izrādījušās tuvas patiesībai. Izstaigāt Eiropā vienīgo 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukciju – Āraišu ezerpili – un iztēloties, kā dzelzs laikmetā šeit dzīvojošie seno latgaļu vīri ezerā zvejojuši zivis, bet sievas gatavojušas ēdienu. Atcerēties arheologa Jāņa Apala prieku, ka desmit gadu laikā Āraišos veiktajos arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības un koka ēku konstrukciju paliekas bija tik neparasti labi saglabājušās, ka varēja pili uzbūvēt vēlreiz, dzelzs laikmeta būves atspoguļojot ar 80 procentu ticamību,” sacīja E.Eglīte.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis uzsvēra, ka, lai runātu par nākotni, jārunā par pagātni, sevi pašam jāizzina.
Komentāri