Raunas pagasta iedzīvotājiem, tiekoties ar Smiltenes novada vadību, interesēja ikdienas un arī attīstības jautājumi.
Novada vadītājs Edgars Avotiņš uzsvēra, ka ikdienā ar pagasta pārvaldnieci, speciālistiem var izrunāt ikvienu problēmu, bet domes vadībai ir svarīgi iedzīvotāju ieteikumi, kādi infrastruktūras objekti jāuzlabo, kas pašvaldībā varbūt jādara citādāk. Tikšanās reizē bija klāt arī četri deputāti, Sociālā dienesta vadītāja, Izglītības pārvaldes vadītājs, izpilddirektora vietniece teritorijas attīstības jautājumos, Raunas pagasta pārvaldes vadītāja un darbinieki.
Iedzīvotāji dalījās pārdomās par apgaismojumu naktīs. Pusnaktī apgaismojums tiek izslēgts, bet piecos no rīta ieslēgts. Kāds raunēnietis ievērojis, ka Parka un Valmieras ielā apgaismojumu neizslēdz vienā laikā. Pagasta saimniecības vadītājs Andris Soboļevs paskaidroja, ka tas atkarīgs no sensoriem , tos nevar saregulēt, lai apgaismojums izslēgtos vienlaikus.
Izskanējusi neizpratne, kāpēc naktī nav izgaismots piemineklis brīvības cīnītājiem. Pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa bilda, ka valsts svētku nedēļā arī naktīs piemineklis bija izgaismots, bet, tā kā tas ir dekoratīvais apgaismojums, to izslēdz.
“Energotaupības pasākumi būs arī nākamgad. Pašvaldības ēkās visas telpas ir apsekotas, vērtēts, lai būtu minimālais apgaismojums, bet lai darbiniekiem nebūtu diskomforts. Domājot par nākamā gada budžetu, ir sarežģīti plānot izdevumus,” sacīja E.Avotiņš.
Runājot par ieguldījumiem pagastā, pašvaldības vadība pastāstīja, ka sagatavots un iesniegts Raunas pamatskolas siltināšanas projekts. Darbs izmaksās ap 700 tūkstošiem eiro, ja saņems fondu atbalstu, vismaz pusi segs no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. “Raunas pamatskola novadā ir vienīgā, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, lai pretendētu uz finansējumu. Vēl jāiztur atlase starp pašvaldībām. Tehniskais projekts tiks izstrādāts, un, ja arī nebūs ES finansējuma, uzlabojumi pamazām tomēr tiks veikti. Skolēnu skaits jaunākajās klasēs palielinās,” sacīja E.Avotiņš un uzsvēra, ka skolas vadībai ir iestādes nākotnes redzējums.
Raunēnieši arī interesējās par Drustu skolu, kas ir Raunas pamatskolas struktūrvienība. Domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas locekle Inga Ērgle skaidroja, ka tiek izstrādāta novada Izglītības stratēģija. “Būs secinājumi. Ja novadā visiem bērniem nevaram nodrošināt vienādus mācību apstākļus un kvalitāti, ir problēma. Skolu, kurā maz bērnu, nevarēs nodrošināt ar modernām tehnoloģijām. Ēku uzturēšana prasa lielus līdzekļus, arī piemaksas pedagogiem. Naudu varētu izmantot infrastruktūras sakārtošanā. Labi saprotam emocionālo fonu,” viedokli pauda deputāte, bet E.Avotiņš atzina, ka novada skolās tehniskais nodrošinājums ir ļoti dažāds, mazās skolās nav sociālā pedagoga, logopēda.
Tā kā uz tikšanos bija ieradušies lielākoties Raunas centra iedzīvotāji, par lauku ceļu stāvokli neviens neizteicās, bet pašvaldības pārstāvji pastāstīja, ka jaunajā ES plānošanas periodā programmas lauku ceļu sakārtošanai nebūs. Novada vadītājs uzsvēra, ka pašvaldība veidos savu programmu. Cik varēs izdarīt, atkarīgs no budžeta iespējām. Tiesa, tie nebūs apjomīgi darbi ar pamatīgu grāvju rakšanu, veiks seguma atjaunošanu. Pagastu pārvaldes ir iesniegušas prioritāri sakārtojamo ceļu un ielu sarakstu. Raunas pagastā tas ir ceļš Cīruļi – Atgāzes, kura rekonstrukcijai nepietika naudas no ES atbalsta programmas.
“Cēsu, Valmieras un Smiltenes pašvaldību vadītāji esam vienojušies, ka reģionālā ceļa Rauna – Valmiera rekonstrukcija ir prioritāte. Notiek sarunas ar “Latvijas Valsts ceļiem”. Šis jautājums tiks uzturēts,” pastāstīja E.Avotiņš.
Aktuāls ikvienam ir energoresursu sadārdzinājums. Tie, kas iesnieguši pieteikumu par malkas iegādi bez čeka, naudu saņēmuši. “Novadā šos pabalstus administrēja pārvalžu vadītāji, lai iedzīvotāji tos iespējami ātrāk saņemtu. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji valsts atbalstu redz savos rēķinos. Novadā apkurei gāze netiek izmantota,” stāstīja novada vadītājs, bet Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Ilze Mize atgādināja, ka ne tikai trūcīgās un maznodrošinātās personas var vērsties pēc mājokļa pabalsta, arī tie, kam noteiktais ienākumu slieksnis ir nedaudz augstāks. Tiks rēķināts, vai pabalsts pienākas. “Stāstiet par to kaimiņiem,” viņa uzsvēra. Raunas pagastā ikdienā strādā divi sociālie darbinieki, sociālā aprūpētāja, psihologs.
Plašāka domu apmaiņa raisījās, kādiem koncertiem jābūt bez maksas. Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile atgādināja, ka ir pietiekami daudz bezmaksas pasākumu, koncertu, tādi būs arī turpmāk, bet jārēķinās, ka pazīstamu mākslinieku koncerti būs par maksu. “Tas ir līdzfinansējums, jo ar naudu, kas iekasēta par biļetēm, tāpat nevar segt visus izdevumus,” skaidroja L.Vecgaile.
Izskanēja pārmetums, ka “Smiltenes Novada Vēstīs” ir maz informācijas par Raunu, tāpēc Raunas kopa izdod savu izdevumu. Tajā ir arī pagasta pārvaldes informācija. “Tā kā visi domes lēmumi tiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”, vai nepieciešams “Smiltenes Novada Vēstis”? Ar medijiem negribam un nedrīkstam konkurēt. Mūsu mērķis ir informēt par domes lēmumiem un to, kas izdarīts, arī par kultūras programmu. Izdevuma izgatavošana nav lēta. Vai iedzīvotājs iegūst saikni ar pašvaldību, jāvērtē,” pārdomās dalījās novada vadītājs.
Izpilddirektora vietniece Evija Zurģe uzsvēra, ka reforma pamudināja izveidot Raunas kopu, bet kopai ir savi mērķi. “Kopai pašai ir jāstrādā un jānāk uz pašvaldību ar ierosinājumiem, nevis tā jāfinansē no pašvaldības budžeta,” sacīja izpilddirektora vietniece.
“Ko raunēnieši ieguvuši jaunajā novadā? Sarunās ar pašvaldības darbiniekiem bieži dzird – sakārtosim, domāsim -, bet darīts netiek. Par kļūdām mājaslapā teicu jau pirms gada. Nezinu, kas notiek novadā, solīja, ka brauksim cits pie cita, ” sacīja Uldis Rudzītis un piebilda, ka izdarīts ir arī daudz laba, bet jārunā par to, kā nav.
E.Avotiņš pastāstīja, ka bijušajos Raunas un Apes novados ekonomiskā izaugsme ir lielāka nekā bijušajā Smiltenes novadā, to apliecina statistikas dati. Raunēniešiem ir pieejamāki sociālie pakalpojumi. “Raunā ir tūrisma informācijas centrs, ir speciālists, jāprasa rezultāts. Raunā ir uzņēmējdarbības speciālists. Labie nodomi ir, cilvēki, kuriem darīt, ir,” sacīja domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju un uzsvēra, ka tūrisma un kultūras darbinieku ziņā rīkot novada iepazīšanu. Bet E.Avotiņš atzina, ka mājaslapa ir neizdevies projekts, jaunas izveide ir dārga.
Komentāri