Pārgaujas un Amatas novados viesojās delegācija no Černihivas apgabala Ukrainā. Vizīti organizēja
Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Attīstības sadarbības ietvaros Latvija sniedz atbalstu Ukrainai.
“Ukrainā
notiek ļoti svarīgas reformas gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās. Iepazīstam ne tikai Latvijas pieredzi, arī citu valstu, taču to, kas izdarīts Latvijā, mums vieglāk izprast, jo kādreiz taču dzīvojām vienā sistēmā,” pastāstīja Černihivas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Zverevs.
Ukraiņi Stalbē ar Pārgaujas novada domes un Vidzemes reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju Hardiju Ventu pārrunāja gan plānošanas reģiona uzdevumus, gan novadu veidošanu, gan reģionālo politiku valstī un Eiropas Savienībā. “Viņus ļoti interesēja reģiona sadarbība ar pašvaldībām, pašvaldību iespējas attīstīties,” stāstīja Hardijs Vents.
Delegācija apmeklēja ZAAO poligonu Daibē. “Ukrainā aizvien ir kā kādreiz Latvijā, kad katrā pagastā bija izgāztuve. To sakārtošanā nekas nav darīts, tās ir videi kaitīgas. Lai samazinātu izgāztuvju skaitu, vispirms jāsamazina pašvaldību daudzums. Apgabalā ir 1500 dažāda lieluma vietējā līmeņa pašvaldības uz apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju. Reformas Čerņihivas apgabalā iecerētas kā pilotprojekts, apgabals atrodas netālu no galvaspilsētas, un kolēģi ir pārliecināti, ka viss izdosies. Viņi atzīst, ka valsts un pašvaldību sistēmas sakārtošana ir ļoti vajadzīga, lai palielinātos uzticēšanās valstij,” pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākais referents Andris Eglītis.
Daibes poligons ukraiņiem bija liels pārsteigums. “Viņi atzina, ka te redzams, ka nenotiek negausīga naudas raušana, bet strādāts ilgtermiņā. Vislielākais pārsteigums bija, ka ZAAO arī māca cilvēkiem videi draudzīgu saimniekošanu un dzīvesveidu, ka ir programmas bērniem, skolēniem. Protams, liels bija izbrīns par to, kā organizēta atkritumu savākšana, noglabāšana, šķirošana,” pastāstīja novada domes priekšsēdētājs. Ungurmuižā ukraiņi nebeidza slavēt mūsu attieksmi un prasmi saglabāt vēsturiskās vērtības. Viesu grāmatā palicis ieraksts, kurā novēlēts – lai pietiek spēka apsaimniekot šādu pērli.
Ukraiņi apmeklēja arī pienotavu Straupē. Arsenam Diduram, Černihivas apgabala padomes priekšsēdētāja padomniekam, Černihivas apgabala padomes pastāvīgās komisijas agrorūpnieciskā kompleksa, zemes attiecību, ekoloģijas un dabas resursu jautājumos vadītājam pašam pieder piena pārstrādes ražotne, tāpēc bija ļoti liela interese, kā saimnieko kooperatīvā sabiedrība “Straupe”. Viņam arī tika ļauts apskatīties, kā notiek ražošana. “Ar interesi ukraiņi klausījās, ka peļņa tiek ieguldīta attīstībā, ka var pastāvēt savs veikalu tīkls un ražotājs nepakļaujas lielveikaliem,” pastāstīja Andris Eglītis un piebilda, ka viesi visu cītīgi pierakstīja, par visu interesējās ļoti detalizēti.
“Viņus interesēja praktiskas lietas, kā esam to un to izdarījuši, kāpēc rīkojušies tieši tā un ko esam sasnieguši,” uzsvēra Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede. Pārsteigums viesiem bija arī Priekuļu laukaugu selekcijas institūta apmeklējums. Viņi bija izbrīnīti, ka Latvijā aizvien ir saglabāta institūcija, kas nodarbojas ar selekciju, un tā atrodas ministrijas pakļautībā. Ukrainā viss iespējamais nodots privātās rokās. Pārsteigums bija arī apkures katls, kurā
kā kurināmo izmanto graudu atlikumus.
Sarunās ukraiņi vairākkārt atzina, ka, kaut arī
valstī situācija ir ļoti saspringta, jo faktiski valsts dienvidu apgabalos, kas robežojas ar Krieviju, notiek reāla karadarbība, viņu izvēlētais ceļš Eiropas Savienības virzienā ir īstais un ir noderīga to valstu, bijušo PSRS republiku, pieredze, kuras jau ir kļuvušas par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. “Ar Latviju Ukrainai vienmēr ir bijušas draudzīgas attiecības, un mēs patiešam no jums varam daudz mācīties un aizgūt
pieredzi,” atzina delegācijas vadītājs M.Zverevs un uzsvēra, ka apgabalam jau ir ilgu gadu sadarbība ar Ogres novadu.
Atvadoties no Latvijas, Ukrainas viesi apmeklēja Amatas tūrisma un informācijas centru un dabas taku Ieriķos. Viņi interesējās par nacionālā parka statusu, par tūrisma attīstību.
“Pārrunājām arī reģiona un pašvaldības sadarbības iespējas. Kolēģi vairākkārt sarunā pauda pārliecību, ka valdība nostabilizēsies un nepieļaus muļķības, tiks galā ar situāciju, kas izveidojusies valstī,” “Druvai” sacīja Hardijs Vents, atgādinot, ka plānošanas reģionam jau ir pieredze uzņemt starpvalstu vizītes, sadarbība ar Ārlietu ministriju un VARAM. Arī reģiona pašvaldības sadarbojas ne tikai ar ES valstīm, bet neliedz padomu arī bijušajām padomju republikām.
Sarmīte Feldmane
Komentāri