Ziema visus pārsteigusi ar savu pastāvību. Kā tūlīt pēc valsts svētkiem 18.novembrī sniegs uzsniga, tā arī ir palicis. Savulaik slēpošanas cienītāji bija gatavi doties pļavās, mežos, paši “iedzenot” trasi, tagad ir vēlme pēc sagatavotām tasēm, un netrūkst to, kuri gādā, lai tās būtu. Savu artavu dod gan pašvaldība, gan entuziasti.
Cēsu novadā garākā trase rodama Jaunpiebalgas pusē, kur par slēpošanas priekiem jau vairākus gadus gādā entuziasts Jānis Melbārdis. Viņš stāsta, ka Zelta kroga slēpošanas trases ir garākās ne tikai novadā, bet pat visā Latvijā: “Patlaban trases garums 25 kilometri, bet tas jau vēl nav viss. Pērn labākajā brīdī bija pat 35 kilometri, bet, kad izveidoju savienojumus ar “Vanagkalnu”, kur trases iebrauc Raimonds Dombrovskis, un trasi, ko veido vēl viena kaimiņiene Laima Klauža, kopējais trašu tīkls bija 60 – 70 kilometri, un tik garas trases tiešām nekur Latvijā nebija.”
J. Melbārdis saka, ka par sniega trūkumu sūdzēties nevarot, tādu ziemu sen neesot pieredzējis: “20.novembrī uzsniga pirmais pamatīgais sniegs, uzreiz izveidoju trasi, un kopš tā laika ir iespēja slēpot. Sniega ir arvien vairāk, dažviet tas jau kādu pusmetru sasniedzis, un pat īslaicīgs atkusnis neko sliktu padarīt nevarēs.”
Tiesa, tagad uznākušais sniegs atkal apsedzis sagatavoto trasi, tāpēc nāksies to iebraukt no jauna, tas prasot trīs dienu darbu no rīta līdz vakaram, turklāt arī lielus ieguldījumus. J.Melbārdis uzsver, ka viņa veikums ir izteikti entuziasmā balstīts projekts, jo pats esot kaislīgs slēpotājs: “Lielāko gandarījumu dod tas, ka manu darbu novērtē slēpotāji no visas Latvijas. Protams, viņi ierodas galvenokārt brīvdienās, jo esam tālu no lielākām apdzīvotām vietām, bet daudzi brauc no Rīgas, no Kurzemes, citām vietām. Brauc, lai varētu izbaudīt garo apli, kāda citur nav. Īso, sportisko trašu Latvija netrūkst, bet daudzi vēlas garos slēpojumus. Mūsu piedāvājumā ir klasiskā soļa sliede, kurā var veikt vairāku stundu pārgājienu, cilvēki ar termosu un sviestmaizēm mugursomā dodas slēpojumā, lai tajā pavadītu visu dienu. Ir arī viens sportiskāks aplis, kur trase platāka, tas der gan klasikai, gan slidsolim, taču uzsvars uz klasikas pārgājienu romantiskai dabas baudīšanai. Vakarā, parunājot ar tiem, kuri bijuši slēpot, saprotu, ka ieguldītais darbs ir tā vērts, jo cilvēki ir priecīgi, pat laimīgi un iedvesmojušies.”
Trasi iespējams izmantot bez maksas, bet var kastītē atstāt ziedojumu, lai trases veidotājam, uzturētājam būtu nauda vismaz degvielai, kas trases uzturēšanai vajadzīga daudz.
Jau ierasti labā kvalitātē trase pieejama Cēsu Olimpiskajā centrā Priekuļos, kur var slēpot līdz pat deviņiem vakarā, jo trase ir apgaismota. Pārvaldnieks Agris Žurevskis stāsta, ka katru dienu trase tiek sagatavota, jo apmeklētāji ir pieradināti pie kvalitātes: “Ņemot vērā sniega bagātību visā valstī, nevar teikt, ka slēpot gribētāji mūs gāž riņķī, jo trases sagatavotas daudzviet un tagad slēpot var pat Liepājā. Bet apmeklētāju netrūkst, darba dienās aktīvi trenējas sporta skolas audzēkņi, ir entuziasti, kuri gatavojas sacensībām vai izvirzījuši sev kādus mērķus, cik kilometru jānoslēpo. Nedēļas nogalē cilvēku vairāk, brauc ģimenes.”
Centrā pieejama arī inventāra noma, bet A. Žurevskis stāsta, ka daudziem viss vajadzīgais ir pašiem: “Distanču slēpošanas kultūra mainās, kļūstam skandināviskāki, un katrs sevi nodrošina ar inventāru, bet vienmēr jau kāds vēlas arī izmantot nomas iespējas.”
Lai arī sasnidzis daudz, aukstajās naktīs un dienās saražots arī mākslīgais sniegs, kas ir krietni izturīgāks pret iespējamajiem atkušņiem un ļauj sagatavot trasi atbilstoši prasībām, lai tajā varētu aizvadīt Latvijas čempionātu slēpošanā un biatlonā, arī citas sacensības.
Bagātīgais sniegs ļauj trases izveidot arī citviet. Cēsu novada pašvaldības sporta dzīves koordinatore Ineta Krūmiņa stāsta, ka slēpošanas trases ir visā novadā, dažviet par to izveidi gādā sporta koordinatori, citviet – privātie aktīvisti. Cēsīs trases izveidotas Pirtsupītes gravā un Saules ielas kvartālā.
Amatas apvienības pārvaldē šobrīd trase ir pie Spāres pamatskolas. Sporta koordinators Ēriks Bauers stāsta, ka tiek domāts par trašu izveidi Nītaurē, Skujenē, Ieriķos, Zaubē: “Arī pērn šajās vietās iebrauca trases, jo slēpot gribētāji ir. Trases aktīvi izmanto rīdzinieki, kuri nedēļas nogalēs atbrauc uz savām lauku mājām, ir arī vietējie slēpotāji.”
Vecpiebalgas apvienības pārvaldes sporta koordinators Toms Praulītis stāsta, ka Vecpiebalgas vidusskolas teritorijā izveidots 1,5 km slēpošanas aplis, vēl viena divu kilometru gara trase ir pļavā pie “Smeiļu” mājām: “Slēpotāju netrūkst, īpaši labos laika apstākļos. Aktīvāk iespējas izmanto Cēsu Sporta skolas treniņgrupas, slēpotāji un biatlonisti, arī skolēni sporta stundās. Trase, kas apkārt skolai, ir gar gājēju celiņu, kas ir izgaismots, tāpēc slēpot var arī vakarpusē. Slēpot grib arī citos pagastos, domājam, kādas ir iespējas to nodrošināt.”
Komentāri