Straupē uz tikšanos ar novada domes vadību – priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, vietniekiem Inesi Suiju – Markovu un Ati Egliņu – Eglīti -, kā arī izpilddirektori Līgu Bukovsku un Sociālā dienesta vadītāju Aināru Judeiku bija sanākuši daži desmiti pagasta iedzīvotāju. Daudziem no viņiem ikdienas darbs saistīts ar pašvaldību.
J.Rozenbergs izklāstīja Cēsu novada veidošanā ieguldīto darbu, lai izveidotu vienotu pārvaldību, un atzina, ka veicamā apjoms bijis ļoti plašs, gada sākumā bija aizķeršanās, piemēram, ar rēķinu apmaksu, bet sistēma sakārtota, un problēmu nav.
“Apvienības pārvaldes vadītājs ir saimnieks. Viņš pazīst teritoriju, cilvēkus, risina ikdienas saimnieciskos jautājumus. Viņš arī zina, kur vērsties, ja ir problēma, kas tieši nav saistīta ar pārvaldes funkciju,” uzsvēra novada vadītājs.
Straupietis Māris Šķesters atgādināja, ka ar katru reformu vara attālinās, bet cilvēkam ir svarīgi, lai viņš zina, kur ko var izdarīt. Viņš ierosināja izdot bukletu, kurā ir informācija par to, kur var piezvanīt par jebkuru jautājumu. “Tad cilvēki jutīsies droši. Cilvēkiem vajag tās mazās lietas,” teica straupietis.
Tikšanās reizē izskanēja pārgaujniekiem laba ziņa – nākamvasar sāksies Stalbes – Cēsu ceļa atjaunošana, šajās dienās tiks izsludināts iepirkums. Tāpat tiks sakārtots ceļš uz Daibes poligonu. Tajā top ražošanas ēka, kur uzņēmēji pārstrādei varēs izmantot atkritumus.
Aizvien Saeimā deputātu vērtējumu gaida likumprojekts par Lielstraupes pils nodošanu pašvaldībai. “1782 kvadrātmetri ne tikai jāsaremontē, arī jāuztur. Pašvaldība būs ne tikai īpašnieks, arī apsaimniekotājs. Pilī tiks iznomātas telpas uzņēmējiem, tā novadā ir nozīmīgs tūrisma objekts,” teica novada vadītājs.
Straupieši tāpat kā citus gadus brauks uz Hanzas dienām, šoreiz Polijā. Būs kopīga delegācija ar Cēsīm. “Cēsu novads ir vienīgais Eiropā, kurā ir divas Hanzas pilsētas – Cēsis un Straupe,” atgādināja J.Rozenbergs.
A.Egliņš – Eglītis skaidroja, ka jaunajā Pašvaldību likumā, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, pašvaldībā tiks veidotas konsultatīvas iedzīvotāju padomes. “Vērtējam, kā izveidot padomes, kādi būtu principi. Padomes būs tās, kas pateiks, kas pašvaldībai jāizdara. Ar 2024.gadu būs līdzdalības budžets, par kura izlietošanu lems padomes. Esam sākuši aktīvo kopienu apzināšanu, uzsāktas sarunas, lai atraisītu darboties, lai cits ar citu iepazītos un apsvērtu finansēšanas iespējas. Kopienas ir tās, kas iesaistās, veido sabiedrisko dzīvi un vietas attīstību, atpazīstamību. Par to, kā stiprināt kopienas, vēl atbilžu ir maz. To nevar noteikt ar likumu, pašiem jābūt ieinteresētiem,” stāstīja A.Egliņš – Eglītis un uzsvēra, ka Straupes kopiena sevi pierādījusi talkā pie Lielstraupes pils un baznīcas, kurā vienam mērķim iesaistījās daudzi iedzīvotāji. M.Šķesters atzina, ka Straupes pagastā kopienu veido kora, deju kolektīvu dalībnieki, draudze, kur darbojas aktīvi cilvēki.
Plašāka domu apmaiņa bija par Straupes brīvdabas estrādes atjaunošanu. Ir izstrādāts rekonstrukcijas projekts. Lai to īstenotu, jāiegulda 800 tūkstoši eiro. Sarunā straupieši atzina, ka viņiem svarīgi, lai estrāde būtu Braslas krastā, bet tā var būt arī tikai platforma, uz kuras pasākumu laikā uzstāda mobilo skatuvi. Varētu iegādāties krēslus, kas piemēroti brīvdabai. I.Suija – Markova informēja, ka pašvaldības Attīstības pārvalde apkopo novada investīciju projektus un Straupes estrādes rekonstrukcija ir sarakstā.
Izskanēja ierosinājums uz pagastu robežām atjaunot norādes zīmes. “Jāveic audits, kuros pagastos nav, un nākamgad to var izdarīt,” solīja izpilddirektore L.Bukovska. Straupietis Māris Šķesters pastāstīja, ka, iebraucot Straupē, aizvien ir tūrisma karte ar lielu uzrakstu “Pārgaujas novads”, tikai pēc tam zīme “Cēsu novads”.
Straupieši vērsa pašvaldības uzmanību, ka pagasta centrā ir nesakoptas teritorijas, īpašnieki jārosina to darīt. Tāpat godu nedara grausti.
Šogad Straupē tiek īstenots ūdenssaimniecības projekts, iedzīvotāji izteica dažādus viedokļus par ierobežojošo ātrumvaļņu ierīkošanu, atklāja kas paveiktajā neapmierina. Apvienības pārvaldes vadītājs Didzis Zemmers tuvākajā laikā radušās problēmas pārrunās ar projektētājiem.
Straupieši pauda viedokli, ka bērniem jādod vairāk iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku. “ Stalbē un Straupē ir sporta zāles, bet nav ārpusklases sporta nodarbību. Vecāki, kuri var, ved bērnus uz Cēsīm, Kocēniem, Valmieru. Nav jau jābūt kādam konkrētam sporta veidam, be, lai pēc stundām var aiziet uz sporta zāli. Brīvlaikā sporta zāle ir ciet, bērni gribētu darboties, bet nav, kas pieskata zāli,” sacīja Ilvars Balodis. Tāpat Straupes skolā vairs nav robotikas pulciņa.
“Visās skolās interešu izglītība ir saglabāta, kāda tā bija. Ja būtu, kas vada pulciņu un skola gatava administrēt, finansējumu atrastu. Straupes skolā robotikas pulciņa jautājums tiek risināts. Interešu izglītībai laukos jābūt pieejamai skolās, lai bērniem nav jābrauc. Skolā ir dežuranti, kuri strādā arī brīvlaikā. Viņi var ielaist bērnus zālē. Šie jautājumi ir risināmi. Infrastruktūra ir jāizmanto,” sacīja J.Rozenbergs. Lai gan arī agrāk izskanējis, ka bērnudārza bērnu rotaļu laukumu varētu izmantot arī citi bērni, tas ir iestādes rotaļu laukums. Taču ir iespēja paplašināt rotaļu laukumu pie veikala.
Straupieši pauda izbrīnu par skrejceļu pie Straupes skolas, tas nav izmantojams, jo segums ir nekvalitatīvs. D. Zemmers atzina, ka līdz šim par šo problēmu neviens nav runājis. Tiks arī meklēts risinājums, lai nodrošinātu gājējiem drošāku iešanu pāri tiltam līdz šosejai.
I.Suija – Markova pastāstīja, ka tiek strādāts, lai izveidotu vienotu ūdenstilpju apsaimniekošanu. Novadā ir 361 dabīgā ūdenstilpe -ezeri un upes. 61 ūdenstilpe ir pašvaldības valdījumā, bet zeme pie tām ir gan privāta, gan pieder pašvaldībai. Veikta inventarizācija, vērtējot katras ūdenstilpes izmantošanu zivsaimniecībā, tās ekoloģisko situāciju, atpūtas iespējas un kultūrvēsturisko nozīmi. “Pārvaldēs runājam, lai saprastu ūdeņu apsaimniekošanas modeli. Iepriekšējos novados tas bijis dažāds. Redzams, ka Pārgaujā bijis profesionāls zivju inspektors un strādāts mērķtiecīgi,” sacīja domes priekšsēdētāja vietniece.
Brasla ūdens tūristu vidū kļūst aizvien iecienītāka. Pie tilta upē tiek laistas laivas, šo vietu vajadzētu sakārtot, te jābūt arī tualetei. J.Rozenbergs atzina, ka nav izdomāts modelis, kā no ūdens tūristiem paņemt naudu vietu uzturēšanai un sakopšanai. Laivu operatori gūst ienākumus, bet atkritumi jāvāc zemju īpašniekiem. Tāpat pašvaldībā tiek vērtēts, kā apsaimniekot mežus. Tie ir gan dabas vērtība, gan resurss. Pašvaldība mežus nepārdod, tikai cirsmas.
“Daudzus satrauc Gaujas Nacionālā parka jaunais apsaimniekošanas plāns. Dome to apstiprināja, bet pirms tam bija tikšanās ar Pārgaujas uzņēmējiem, kuriem bija satraukums par funkcionālā zonējuma maiņu. Dabas aizsardzības pārvalde 98 procentus mūsu ierosinājumu ir ņēmusi vērā. Lielākās diskusijas, protams, bija par mežu apsaimniekošanu. Dabas aizsardzības vārdā tiek uzlikti ierobežojumi, bet nav adekvātu kompensāciju. Mēs gribam sabalansēt gan dabas aizsardzības, gan ekonomiskās intereses,” stāstīja I.Suija – Markova.
Pēc tikšanās J.Rozenbergs atzina, ka tā bijusi lietišķa. “Dzirdējām problēmas, par kurām nezinājām, to, kam jāpievērš uzmanība,” vērtēja J.Rozenbergs un piebilda, ka iepriekš tikšanās reizēs bijis daudz jautājumu par sociālajiem pakalpojumiem, Straupē nē.
Komentāri