Ceturtdiena, 2. janvāris
Vārda dienas: Indulis, Ivo, Iva, Ivis

Dālijas sirdspriekam

Druva
10:11
29.08.2014
18
Daliju Kolekcionars Dsc 5064

Ilgvars Cinis no Amatas pagasta „Intiem” vairākus gadus audzē dālijas. Viņa kolekcijā ir 170 dažādu šķirņu dāliju, no tām zied apmēram 160.

Ilgvars ir skolotājs. Amatas pamatskolā viņš pasniedz bioloģiju, ķīmiju, ģeogrāfiju un informātiku un Spāres internātpamatskolā strādā par audzinātāju. Sirdī viņš ir dārzkopis. Mācījies Bulduru dārzkopības tehnikumā, kur arī ieguvis

zināšanas par puķkopību.

Pēc pāris dienām Ilgvars pats saņems ziedus Zinību dienā, taču

pirms tam viņš stāsta par dāliju kolekciju. Dārzkopis apliecina, ka tāda krāsu varavīksne, zieda formu daudzveidība un krūmu augstuma dažādība nav nevienai citai puķu kultūrai. Šie ziedi ir koši un ļoti skaisti akcenti jebkurā dārzā. Daudzām dāliju šķirnēm no viena krūma izzied pat ap 200 ziedu. Pirmos dāliju ziedus bez steidzināšanas var gaidīt jau jūlija sākumā, bet krāšņākā un bagātākā dāliju ziedēšana ir augustā un

līdz pat rudens salnām.

Ilgvars gan teic, ka

vecaimammai

dārzā vienmēr ziedējušas dālijas, un droši vien tā arī viņam iepatikušās. Kolekciju amatietis sācis veidot pirms gadiem pieciem.

„Līdzi puķu košumam zied arī sirds un dvēsele. Dālijas pārsteidz ar savu daudzveidību. Ja paraugāmies, tad redzam, cik dažādas ir ziedkopu uzbūves un formas – no kaktusu, lodveida līdz ūdensrožu un vienkāršām. Par krāsu nemaz nerunājot – variācijas var būt visneiedomājamākās. Man patīk arī tas, ka dālijas zied ilgi,” stāsta puķkopis.

Interesi par dāliju kolekciju izrādījuši arī ekskursanti. Nesen viņa dārzā viesojušies Amatas pagasta pensionāri.

Lai dālijas augtu un ziedētu, galvenais noslēpums esot glabāšanā ziemā.

„Arī puķes prasa darbu. Galvenais – gumus pareizi sagatavot pārziemošanai. Vēlams divas nedēļas pēc salnām vēl noturēt zemē, lai tie nobriest,

un tad izrakt. Tad vajag izgriezt vecos gumus. Glabāšanai tos daži liek parafīnā, citi skaidās, bet es vienkārši apžāvēju, sadalu, ielieku polietilēna maisiņā,” atklāj I.Cinis un piebilst, ka šovasar bijusi pirmā vasara, kad dālijas bijušas jālaista, jo karstā laikā bijis žēl skatīties, kā puķes cīnās par izdzīvošanu.

Kolekciju Ilgvars

apņēmies papildināt. Jau nākamgad tikšot gādātas simts jaunas šķirnes. Patlaban tas ir hobijs, un, kas zina, varbūt pēc pāris gadiem Ilgvars arī attīstīs nelielu biznesu, piedāvājot interesantu dāliju šķirņu stādus. „Sadarbojos ar zināmiem stādaudzētājiem. Iepērku pa vienam eksemplāram. Laika gaitā kaut ko nedaudz arī pavairoju. Domāju par kataloga izveidi.

Tiesa,

šķirnēm, ko esmu mantojis no seniem laikiem, nemaz nav nosaukumu,

līdz ar to tās būtu neiespējami realizēt,” skaidro puķkopis un min, ka viena no šķirnēm, kas viņam patīk vislabāk ir

`Maxime`, kas zied koši oranžiem ziediem ar dzeltenīgu maliņu. Lielākoties kolekcijā Ilgvaram ir svešzemju šķirnes, bet netrūkst arī

Latvijā selekcionēto, kā, piemēram, `Polka`, `Zenta` un `Aldaris` .

Ilgvars arī atgādina, ka daudzi dālijas sauc par ģeorģīnēm un arī tas ir pareizi, jo dāliju vēsturē vienlīdz svarīgi esot abi nosaukumi. Pasaulē vairāk izplatīts ir dālijas (Dahlia) nosaukums, bet šo ziedu par ģeorģīni vairāk dēvē Krievijā. ”Patiesībā dālijas savvaļā ir sastopamas Centrālamerikā. Eiropā dālijas tika ievestas no savas dzimtenes – Meksikas – XVII gadsimta beigās. Jau 1791. gadā publicēts pētījums, kurā pirmā pētītā savvaļas dāliju suga nosaukta par Dahlia pinnata, godinot 1789. gadā mirušo somu-zviedru botāniķi Andreasu Dālu. Tā arī cēlies nosaukums “dālija”. Nosaukums “ģeorģīne” parādījās vēlāk Vācijā. Par Georgiana šo ziedu nodēvēja vācu botāniķis Vildenovs savā 1803. gadā publicētajā darbā, godinot savu draugu, 1802. gadā mirušo Pēterburgas profesoru Dr. Georgi,” vēsturi atgādina Ilgvars.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētdien ugunsgrēkā Cēsīs gāja bojā cilvēks

11:00
02.01.2025
29

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 28. decembra plkst. 6.30 līdz 2. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 50 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 38 uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Cēsu novada Jaunpiebalgu, kur atklātā teritorijā dega nepieskatīts grils […]

Jaunais lifts atvieglos ikdienu pansionātā

00:00
02.01.2025
58

Ar sarkanās lentes pārgriešanu tika atklāts jaunais, ietilpīgais lifts Cēsu pilsētas pansionātā. Pansionātā ir divi lifti – mazais pasažieru un lielais. Lielais darbojās kopš seniem laikiem, pansionāta direktore Inga Gunta Paegle atzīst, kā jau padomju lifts, kalpoja arvien sliktāk: “Būtībā tas biežāk nedarbojās nekā darbojās. Bet lielais lifts ir ļoti nepieciešams mūsu ikdienas darbā, ar […]

Māksla vieno paaudzes. Bērni rada gleznas senioriem

00:00
01.01.2025
26
2

Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā. Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Dru­vai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības […]

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
87
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
58
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Tautas balss

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
10
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
23
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
31
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
27
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Sludinājumi