Labības kulšanas laiks tuvojas beigām. Daļa zemnieku
jau svin apkūlības, taču netrūkst arī tādu, kuriem labību vēl nav izdevies novākt.
Apkūlības mūsu senčiem bija laiks, kad raža sagūla apcirkņos un varēja redzēt padarītā rezultātu. Tas redzams jau arī daudzās mūspuses saimniecībās.
Priekuļu pagasta zemnieku saimniecībā ”Kalna Kunči” labības kulšanas darbi jau pabeigti pirms vairāk nekā nedēļas. “Kulšanu pabeidzām laikus. Pašus pēdējos kūlām vasaras kviešus, tad vēl bija jāsteidz palīgā kaimiņam, kam tīrumā bija pa kādam hektāram labības,” atzīst “Kalna Kunču” saimnieks Juris Kurzemnieks.
Graudkopis stāsta, ka vidējā raža no hektāra esot trīs tonnas graudu. “Ja sanāk trīs tonnas kviešu vai auzu no hektāra, tad tas ir gana labi,” secina J.Kurzemnieks. Viņš teic, ka līdz ar labības nokulšanu darbi neapstājas, visdrīzāk jau šonedēļ sākšot domāt par ziemāju sēju. Tiesa, šogad tā saucamo zaļināšanas prasību dēļ gan rūpīgāk būšot jāpievērš uzmanība tam, kādu un cik lielās platībās sēt labību.
Labību nokūlis arī Uldis Sijāts no Raunas novada zemnieku saimniecības “Dravēļi”, un viņš jau iesācis ziemāju sēju. “Raža nav tik iepriecinoša, kā gribētos. Vidēji kādas četras tonnas no hektāra noteikti sanāca. Ziemas kvieši varētu būt no trim ar pusi līdz četrām tonnām – kā kurā laukā, rudzi – ap piecām tonnām. Esmu pietiekami daudz ieguldījis, lai raža būtu, tādēļ man katrs hektārs varbūt arī izmaksā dārgāk nekā citiem,” stāsta U.Sijāts un turpina: ”Ir labs laiks, tādēļ apstāties nedrīkst. Patlaban intensīvi sējam ziemājus. Rudzi un rapsis jau ir iesēti, šajās dienās sējam kviešus.”
Raksturojot graudaugu iepirkuma cenas, zemnieki lēš, ka, salīdzinot ar pērno gadu, šogad graudu cenas esot zemākas. Tiesa, piemēram, kooperatīvi maksā avansā, bet atkarībā no realizētā daudzuma cena var mainīties, tādēļ zemnieki var cerēt arī uz piemaksām.
Jāteic, ka ne visiem zemniekiem darbi sokas tik raiti, kā gribētos. Piemēram, Amatas novada Drabešu pagasta saimniecībā ”Lejas Poliešas”, kur pavisam audzē 60 hektārus labības, darbus aizkavējusi ķibele ar tehniku, salūzis kombains. Nu tas salabots, un, visticamāk, atlikušie 25 hektāri graudaugu lauku tuvākajā laikā arīdzan tiks pievarēti. “Ar to jau zemniekam ir jārēķinās, ka var gadīties arī kaut kas neplānots. Lielākā daļa darbu padarīta. Parasti nekur nesteidzos, bet tagad ir jākuļ ar steigu, citādi cūkas visu izbradās. Tās jau tā lielu postu nodarījušas kā labības laukos, tā kartupeļu tīrumā,” teic “Lejas Poliešu” saimnieks Viesturs Soste un dara zināmu, ka no hektāra šogad vidēji izdevies nokult divas ar pusi līdz trīs tonnas labības.
Viņš lielāko daļu labības nodod graudu pārstrādes uzņēmumam ”KG Latvija” Siguldas novadā, vien daļu atstāj sēklai un saimniecības vajadzībām. “Gribēju, lai graudu mitrums nepārsniedz 17 procentus, tāpēc arī gaidīju siltāku laiku. Ja aizved mitrus graudus, tad jāmaksā par kaltes pakalpojumiem. Ar graudiem, ko atstāju sev, problēmu nav. Savulaik klētij otrā pusē piebūvēju nelielu kalti. Saberu graudus kaltē, kad ir brīvāks laiks, tad pa lūku labība sabirst klētī. Tur var noglabāt vairākas tonnas graudu,” papildina V.Soste un teic, ka savām vajadzībām noteikti atstāšot kādas 30 tonnas labības.
Arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības ”Avotiņi” īpašnieks, SIA ”Priekuļu rapsis” kalšu saimniecības līdzīpašnieks Jurijs Daģis atzīmē, ka darba daudz. Viņa saimniecībā vēl jānokuļ gandrīz 30 procenti labības. “Redzot, kas notiek kaltē, varu teikt, ka šogad labības novākšana ir īpaši iekavējusies. Gandrīz viss, kas ienāk kaltē, der tikai un vienīgi lopbarībai. Citugad šajā laikā darbi bija jau cauri. Zemnieki ved uz kalti arī kultūras, kurām jau sen būtu jābūt nokultām. Reizēm kalte ir maksimāli noslogota un visus graudus nevaram pieņemt. Nācies atteikt lauksaimniekiem, ar kuriem līdz šim nav bijis noslēgts līgums,” min J.Daģis un dara zināmu, ka zemnieki pamatā vēl steidzot kult miežus, kviešus un rapsi.
Viņš atzīmē, ka raža nav iepriecinoša.
Viņa saimniecībā no vasarājiem ievākums nepilnas trīs tonnas no hektāra, taču vēl lielāka problēma esot graudu kvalitāte – ne vienam vien zemniekam lietavas traucējušas laikus novākt ražu, tāpēc daudzviet graudi jau sadīguši vārpās.
Tuvākajā laikā mūspusē varētu sākties arī griķu kulšana. Kā zina stāstīt zemnieki, nedēļa pēc pirmajām salnām esot tas labākais laiks griķu kulšanai.
Ilze Fedotova
Komentāri