Zivju audzētavās aizvadītā karstā vasara prasījusi daudz lielākas pūles nekā parasti, lai zivis neaizietu bojā.
Vēsturiskā Cēsu rajona robežās darbojas divas valsts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas – „Brasla” Pārgaujas Straupes pagastā un „Kārļi” Amatas novada Drabešu pagastā. Tās abas vada Jānis Balodis.
„Kārļos”
galvenokārt audzē lašus, strauta foreļu, sīgu un varavīksnes foreļu mazuļus, nelielos daudzumos arī alatas un palijas. Savukārt „Braslā” pamatā tiek audzēti taimiņi, strauta foreļu un varavīksnes foreļu mazuļi, nedaudz arī alatas un palijas.
Patlaban audzētavās ir vairāk nekā 120 tūkstoši lašu un tikpat daudz taimiņu, nedaudz mazāk foreļu. „Šogad ūdenstilpēs esam izlaiduši 135 tūkstošus lašu smoltus un mazuļus un vairāk nekā 120 tūkstošus pieaugušu taimiņu. Vasaras sākumā Gaujā ielaidām 6,4 miljonus nēģu kāpuru. Izaudzējām un upēs ielaidām 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļus, savukārt uz Usmas ezeru aizvedām 54 tūkstošus ezera sīgu mazuļus. Vēl izlaidām divu gramu svaru sasniegušus 65 tūkstošus taimiņus un 58 tūkstošus lašu mazuļus,” papildina J.Balodis.
Zivju mazuļi dabīgajās ūdenstilpēs pēdējoreiz izlaisti augustā, un šogad tas vairs netiks darīts. Tagad tiekot gaidīts novembris, kad tiks ņemti lašu, taimiņu un strauta foreļu ikri. „Tad tos liekam speciālās iekārtās, kur tie attīstās līdz pavasarim. Ziemas laikā tiek atlasīti neapaugļotie un bojātie ikri. Patiesībā tas ir juveliera darbs, jo ikri tiek lasīti ar pinceti. Tikai aprīlī tos laidīsim baseinā. Tas nozīmē, ka paiet pusotra gada, līdz zivis varam laist dabīgās ūdenstilpēs,” par lašu pavairošanas procesu stāsta J.Balodis.
Viņš neslēpj, ka zivju audzētavu „Kārļi” iecienījuši arī privātie zivju audzētāji, kas vēlas dīķos audzēt foreles. „ Ir cilvēki, kas pie mums zivju mazuļus iegādājas regulāri. Pieprasījums ir periodisks. Protams, lielākā interese ir pavasarī, kad zivju audzētāji grib papildināt dīķus ar jaunām zivīm,” teic J.Balodis un atgādina, ka starp citām zivju audzētavām, „Kārļi” izceļas ar darbības ekonomiskumu, jo ūdens no Amatas Latvijas brīvvalsts laikā izbūvētās HES aizsprosta dēļ audzētavā ieplūst pašteces ceļā. Turklāt arī interesenti jo īpaši novērtē to, ka zivis ir audzētas caurteces baseinos, nevis recirkulācijā.
Kā min J.Balodis, darba specifikas dēļ zivaudzētavā dežūras notiek visu diennakti. J.Balodis uzsver, ka šī vasara zivju audzētājiem nav bijusi vienkārša, jo karstā laika dēļ ir bijušas krasas ūdens temperatūras maiņas, kas zivīm nepatīk. Pēc zivju speciālista vērojuma vissvarīgāk ir uzmanīt nepārtrauktu ūdens padevi no Amatas. „Bija grūti uzturēt vajadzīgo ūdens temperatūru baseinos. Karstajā laikā pielikām lielas pūles, lai nodrošinātu zivīm nepieciešamo skābekļa daudzumu. Protams, tas prasīja ne tikai lielu darbu, bet arī papildu resursus. Amatas upē kādu brīdi bija pat 24 grādus silts ūdens, ja mēs attiecīgi nereaģētu uz situāciju, tad zivis aizietu bojā,” bilst J.Balodis un stāsta, ka ik pa laikam atgadoties arī citas ķibeles. Piemēram, ūdens padeves cauruli aizsprosto ieklīdušās vardes, vēži vai vēdzeles. Ziemā bez ūdens apmaiņas mazie laši varot izturēt pusstundu, taču vasarā bez ūdens caurteces tie būs pagalam pat desmit minūšu laikā. Problēmas zivju mazuļu veselībai var radīt arī no Amatas pievadītā ūdens uzduļķojums pēc spēcīgiem lietiem.
Abas zivju audzētavas iespēju robežās arī attīstās. Piemēram, pērn īstenots Lauku atbalsta dienestā apstiprinātais projekts „Zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas „Tome” un „Kārļu” filiāles audzēšanas iekārtu modernizācija”. Tā rezultāta sakārtotas ūdens piegādes sistēmas – veikta vienkāršota rekonstrukcija, ūdens cauruļu uzstādīšana.
Arī par zivsaimniecības nozari kopumā J.Balodim ir kas sakāms. Viņu priecē, ka arvien vairāk pašvaldību domā par dabu, par ūdenstilpju sakārtošanu un ūdenstūrisma attīstību. ”To redzam, piemēram, Līgatnes, Cēsu, Pārgaujas, Amatas novadā. Ir jāapzinās, ka vidi, kāda tā būs pēc desmit, divdesmit vai simts gadiem, mēs veidojam jau šodien. Katrs cilvēks, kurš dzīvo upes tuvumā, ir atbildīgs par upi, tās krastu. Nav jāgaida, ka kāds nāks un sakops to tavā vietā,” izsakās J.Balodis.
Zivju audzētavu „Kārļi” iecienījuši arī tūristi. Arī dienā, kad „Druva” viesojas zivju audzētavā, pie tās piestāja tūristu autobuss, no kura aizkāpa skolēni. ”Latvijā nav daudz zivju audzētavu, tādēļ ir skaidrs, ka cilvēkiem par tām ir interese. Esam atvērti tūristiem. Gribam, lai arī viņiem ir interesanti. Tā speciāli tūristu priekam turam stores. Ar storu populācijas audzēšanu vairumā nenodarbojamies, jo tām patīk siltāks ūdens. Tā kā Amatu var pieskaitīt pie aukstūdenstilpēm, tad, lai stores pavairotu, tām atbilstoši apstākļi būtu jārada mākslīgi. Storēm esam atvēlējuši vienu baseinu, lai cilvēki redz, kā tās izskatās dzīvē,” papildina J.Balodis un piebilst, ka ekskursiju laikā iespējams uzzināt gan
par Kārļu zivjaudzētavas vēsturi, gan par zivju audzēšanas procesu.
Ilze Fedotova
Komentāri