Aizvadītajā vasarā pie Raunas baznīcas rosījās celtnieki. Uzņēmums SIA “Dāvidu nami” veica sakristejas pamatu, sienu un jumta daļas stiprināšanu un remontu.
“Sakristejas daļa pamazām vien atdalījās no baznīcas. Plaisa veidojās aizvien lielāka, draudot, ka sakristejas daļa varētu atdalīties no baznīcas ēkas un noslīdēt gravā,” situāciju pirms remonta raksturo projekta vadītāja, draudzes locekle Evija Zurģe, bet draudzes mācītājs Edijs Kalniņš pastāsta, ka dievnama sakristeja gadsimtu gaitā celta divās daļās un problēmas sagādāja jaunākā.
Draudze sadarbībā ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu sakristejas sienu remontam un atjaunošanai no sakrālā mantojuma finansēšanas programmas piesaistīja 67 tūkstošus eiro.
Darbu vadītājs Agris Gavars pastāsta, ka darbu gaitā gados cienījamā objektā atklājas gan kāds pārsteigums, gan nākas meklēt jaunus risinājumus. “Pie sakristejas nav vietas, lai piebrauktu ar tehniku. Lielākoties nepieciešamos materiālus izdevās sagādāt laikā, skārda izstrādājumi vēl tiks salikti pavasarī, jo tas nav aukstā laikā darāms darbs,” stāsta A.Gavars un uzsver, ka pret senām ēkām jāizturas ar pietāti.
Lai sakristejas telpas izmantotu draudzes ikdienas vajadzībām, jānomaina grīda. Draudzes priekšniece Mudīte Sīka spriež, ka to varētu izdarīt pašu spēkiem. Savulaik sakristejā notika pasākumi, sanāca svētdienas skola, mēģināja koris.
E.Zurģe pastāsta, ka nākamais darāmais darbs ir baznīcas torņa konstrukciju un jumta remonts. Lietus un sniegs bojā konstrukcijas. “Jumta seguma maiņa pagaidām atlikta, jo nepieciešami lieli līdzekļi,” vērtē E.Zurģe.
“Raunas baznīca ir stāvējusi gadsimtus, un tas, kas ēkai nepieciešams, nav daudz. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura uzturēšana ir draudzes rūpes. Varam izdarīt tik, cik var ziedot draudzes locekļi, cik varam sagatavot projektus un kāds ir valsts atbalsts,” saka E.Kalniņš.
Komentāri