Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

No eiro ieguvumu vairāk

Druva
13:58
08.01.2015
7
Img 4904

Latvija aizvadījusi pirmo gadu eiro zīmē, kaut dažbrīd liekas, ka jau sen lietojam šo valūtu. Arī cilvēki to vērtē atzinīgi, lai gan pirms eiro ieviešanas skeptiķu bija krietni daudz.

Redzot, ka pesimistu izteiktās prognozes nav piepildījušās, Latvijas iedzīvotāji mainījuši savu attieksmi pret jauno naudu. Kā liecina šonedēļ publicētais kompānijas TNS decembra beigās veiktais pētījums, absolūtais vairākums (84%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka pieraduši pie eiro. 35 procenti atbildējuši – noteikti jā, bet 49 procenti – drīzāk jā. Tikai 15 procenti Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atklāj, ka vēl nav pieraduši pie eiro. No viņiem tikai četri procenti atbildējuši –

noteikti nē.

Arī “Druvas” aptaujātie pozitīvi vērtē pāreju uz eiro, lai gan sākotnēji bažas bijušas lielākas. Īpaši atzinīgi eiro ieviešanu novērtē uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma jomā. Pārgaujas novada uzņēmējs Juris Leimanis, kempinga “Apaļkalns” īpašnieks, atzīst, ka viņa biznesā šī valūtas pāreja bijusi ļoti noderīga: “Es uz visu raugos optimistiski, bet šajā naudas maiņā tiešām ir tikai plusi. Tā kā pie mums pārsvarā iegriežas tūristi no Eiropas valstīm, kurās apgrozībā ir eiro, viņiem tagad ir ļoti izdevīgi. Viņi gaidīja, ka šogad uz eiro pāries arī Lietuva, jo ceļotāji ar kemperiem ierasti apceļo visas trīs Baltijas valstis, un laiks, kad katrā bija jāmaina sava nauda, viņiem bija samērā sarežģīts. Tagad šīs problēmas zudušas, gribas cerēt, ka tas turpmāk vēl vairāk veicinās tūristu pieplūdumu.”

Atgādināsim, ka ar šī gada 1.janvāri eiro zonai pievienojās arī Lietuva, kļūstot par 19 eirozonas valsti, un tagad visās trijās Baltijas valstīs ir vienota valūta.

Uzņēmējs norāda, ka arī pašam, braucot uz tūrisma izstādēm Eiropas valstīs, tagad daudz vienkāršāk.

Vairs nav jādomā par naudas maiņu, vieglāk arī salīdzināt cenas Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Arī Iveta Plāne no “Allas un Vinetas Kārumlādes” atzina, ka ārvalstu tūristi atzinīgi novērtē iespēju maksāt eiro, jo viņiem šī nauda jau pierasta.

Pirms eiro ieviešanas galvenais satraukums bija par cenu kāpumu, un šis bija galvenais jaunās naudas “nemīlēšanas” arguments. Taču redzam, ka tas nav noticis. Kā “Druvai” atzina kāds lasītājs, ja arī cenas kļuva lielākas, tas nav eiro ietekmē, tās vienalga būtu augušas, jo latu laikā taču arī tas bija vērojams.

To, ka cenas nav augušas, apstiprina Ekonomikas ministrijā, atgādinot, ka, lai sagatavotos iespējamajam cenu kāpumam, tika veikti vairāki pasākumi, tostarp cenu monitorings. Tajā tika novērotas 120 pakalpojumu un preču cenas. Monitorings ilga divus gadus, līdz 2014.gada nogalei. Kopējais secinājums, ka 85 procentos gadījumu preču un pakalpojumu cena nav mainījusies, tātad eiro ieviešana nav būtiski ietekmējusi cenu izmaiņas. To apstiprina arī tas, ka cenu inflācija Latvijā 2014.gadā bija zem viena procenta.

Eiro pretinieki arī uzsvēra, ka ar jauno valūtu tiek zaudēti nacionālie simboli, par ko tika uzskatīts lats. Eiro atbalstītāji atgādina, ka nacionālie simboli ir saglabāti uz apgrozības monētām un tos turpina kalt arī uz īpašajām apgrozības un jubilejas, un piemiņas monētām.

“Var jau nostalģiski parunāt, ka latiņi bija labāki, skaistāki, bet, kā zināms, agrāk arī zāle bija zaļāka un saule spožāka,” saka cēsnieks Andis Rozners. “Pie eiro ģimenē esam pieraduši, veikalos vairs latos necenšamies neko pārrēķināt. Jā, pirmie mēneši varbūt bija grūtāki, jo bija grūti pierast pie jaunajām cenām, bet tagad radusies sapratne, tas ir dārgi vai lēti. Neko sliktu par jauno naudu nevaru teikt. Gribu citēt kaut kur dzirdētu atziņu – nav svarīgi, kāda nauda, galvenais – lai tā būtu. Tagad ir vienkāršāk, braucot uz Eiropu vai tepat kaimiņvalstīm, kurās arī eiro. Agrāk, atgriežoties no braucieniem, plauktā krājās eiro, jo mainīt nebija izdevīgi, nācās gaidīt kārtējo braucienu, lai tad tērētu, bet vienalga kaut kas tika atvests atpakaļ. Tagad arī šī problēma atkritusi. Esmu apmierināts ar mūsu tagadējo naudu, un, ja runājam par tās izskatu, jaunā desmit eiro banknote taču ir tīri izskatīga!”

Iedzīvotāji ar eiro apraduši, taču vairums, iespējams, pat nav aizdomājušies, kādu devumu valsts tautsaimniecībai deva eiro ieviešana. Jā, uzņēmējiem šī pāreja prasīja zināmus ieguldījumus, bet tie bija vienreizēji izdevumi, taču speciālisti norāda, ka valstij ieguvumi ir katru gadu.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, analizējot eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, norāda, ka ietaupījums no konvertācijām, kas pirms tam tika veikta no latiem un eiro, veido apmēram 70 miljonus eiro gadā. Daļa no tā ir mājsaimniecību tēriņi par valūtas maiņu, konvertējot maksājumus uz skaidru naudu, piemēram ceļošanai; naudu no ārvalstu pārskaitījumiem tēriņiem Latvijā un tamlīdzīgi.

Ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA (vienotā eiro maksājumu telpa) kredītu pārvedumu komisijas maksām – aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Ietaupījums budžetā no zemākām parāda apkalpošanas izmaksām apmēram 50 miljoni eiro 2014.gadā. Šos līdzekļus varēja izlietot noderīgākiem mērķiem.

Nav mazsvarīgi, ka Latvijas

valsts budžets desmit gadu laikā procentu maksājumos ietaupa apmēram 800 miljonus eiro. Svarīgi piebilst, ka līdz ar eiro ieviešanu izzuda lata devalvācijas rēgs, kas ik pa laikam par sevi atgādināja, palielinot konvertāciju apjomu.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
33
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi