Cēsu Vēstures un mākslas muzejā ciemojās Jūras spēku patruļkuģa P06 “Cēsis” apkalpe, lai kuģa krustmātes, muzeja galvenās krājumu glabātājas Daces Tabūnes vadībā iepazītos ar ekspozīciju, pārrunātu aktualitātes.
Par kuģa “Cēsis” krustmāti D.Tabūne iecelta 2011.gadā, kopš tā laika ar komandu tiekas regulāri gan Cēsīs, gan uz kuģa klāja. Kuģa apkalpe ar ģimenēm brauc uz Cēsīm, ir piedalījušies arheoloģiskajos izrakumos.
Šoreiz komandu uz Cēsīs atveda Jūras spēku patruļkuģu eskadras kuģa P06 “Cēsis” komandiere, virsleitnante Māra Vilnīte, kura amatā ir no pagājušā gada 1.jūnija. Šo gadu laikā M. Vilnīte ir trešais kuģa komandieris, pirms viņas kuģi komandējis Aleksejs Jevstigņejevs un Juris Sereda.
Jautāta, cik svarīgi uzturēt attiecības kuģa komandai ar kuģa krustmāti, M. Vilnīte norāda, ka tā ir ļoti laba tradīcija, ko nepieciešams uzturēt: “Katram kuģim ir sava krustmāte, bet, manuprāt, mums ar Daci ir ļoti veicies. Viņa ir no Cēsīm, ir no muzeja, un komanda var atbraukt uz šo brīnišķīgo pilsētu, iepazīt to, ar krustmātes palīdzību vairāk uzzināt par pilsētas, novada vēsturi, un ar zināšanām varam būt lepni!”
M.Vilnīte arī atzīst, ka attiecības starp kuģiem un krustmātēm atkarīgas no vairākiem apstākļiem, pirmām kārtām no kuģa komandiera, no komandas, protams, arī no veicamajiem uzdevumiem, jo grafiks samērā noslogots. Bet reizi gadā katra kuģa apkalpe cenšas tikties ar krustmāti. Katram kuģim tiek svinēta tā dzimšanas diena, uz to kuģa krustmāte tiek aicināta vienmēr. Arī Jūras spēki cenšoties kuģu krustmātēm sarīkot kādu pasākumu, koncertu, uzdāvināt dāvanu. Netiekot aizmirstas arī to kuģu, kas jau norakstīti, krustmātes, arī viņas aicinot uz kopīgiem pasākumiem.
“Šī ir divvirziena sadarbība, ja krustmāte nebūtu tik aktīva, mūs neaicinātu, kādreiz nepiezvanītu, mēs varbūt tik bieži netiktos,” piebilst M. Vilnīte.
Kuģa kapteine muzejā viesojās jau trešo reizi, bet pirmo reizi kuģa komandiera amatā. Iepriekšējās reizes te būts, apgūstot zināšanas NBS Instruktoru skolā. Visi kuģa virsnieki un instruktori Cēsīs ierodas uz mācībām, tad arī apmeklē muzeju. Turklāt muzejā vai muzeja dārzā notiek arī kursu svinīgās noslēguma ceremonijas.
D. Tabūne stāsta, ka Cēsu muzejs vienmēr uz Ziemassvētkiem gaidījis kuģa komandu kopā ar ģimenēm, bērniem,apkalpe to labprāt izmantojusi un šī tradīcija netiks pārtraukta. Pati muzeja darbiniece labprāt izmanto iespēju aizvest uz kuģi labākos pilsētas skolēnus kopā ar pašvaldības darbiniekiem.
Stāstot par pozitīvo sadarbību, viņa īpaši akcentē, ka kuģis pagodinājis viņas dzimtas saietus, piestājot Mērsraga ostā. Te laikam jāatzīmē, ka D.Tabūne ir no senas jūrnieku un kuģīpašnieku Pūliņu dzimtas, tas arī, visticamāk, ir iemesls, kāpēc kuģis un tā komanda ir klātesoša šajā pasākumā. Otrajā salidojumā D. Tabūne sarīkojusi konferenci “Pūliņu dzimtas devums Latvijas kuģniecības un aviācijas attīstībā” Mērsaga kultūras namā, tajā uzstājies arī toreizējais kuģa kapteinis J. Sereda.
“Es šo titulu uzskatu par lielisku savas dzīves apbalvojumu, ļoti vērtīgu,” neslēpj D. Tabūne. “Tās emocijas, ko gūstu kontaktējoties, tiekoties ar kuģa komandu, ar viņu attieksmi, tās vienmēr ir izteikti pozitīvas.”
Sarunā ar “Druvu” komanda ar smaidu atceras kādu jauku sakritību, proti, ka uz kuģa “Cēsis” savulaik dienējis vīrs vārdā Jānis Rozenbergs, viņam bijusi arī tikšanās ar Cēsu domes priekšsēdētāju.
Iepazīstot muzeja ekspozīciju, komanda īpaši piestāja pie kuģa “Cēsis” maketa, vīri uzreiz pamanīja dažas laika gaitā radušās problēmas, ātri tās novērsa, un makets ir atkal tādā stāvoklī, kā tam jābūt.
Komentāri