Līgatnes kultūras namā sanāca ap 70 iedzīvotājiem, lai uzklausītu informāciju par izmaiņām pašvaldības kapitālsabiedrību “Līgatnes nami” un “Līgatnes komunālserviss” sniegto pakalpojumu cenām, kā arī pārrunātu citus aktuālus jautājumus.
Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Egils Kurpnieks, kurš šobrīd pilda arī “Līgatnes nami” valdes locekļa pienākumus, informēja par pārvaldīšanas izmaksu pieaugumu. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums nepieciešams, lai uzņēmums turpinātu strādāt bez zaudējumiem. Jaunajā aprēķinā iekļauti visi izdevumi, un uzņēmums varēs strādāt ar nelieliem plusiem.
Lai arī sapulce noritēja mierīgā gaisotnē, bija skaidri redzams, ka iedzīvotājus ļoti neapmierina namu apsaimniekotāja “Līgatnes nami” līdzšinējā darbība. Kāds mājas vecākais uzsvēra, ka neizdarība no “Līgatnes nami” ir tik milzīga, ka neredzot pamatojumu maksas celšanai: “Vispirms parādiet darbos, ka kaut ko esat gatavi izdarīt, tad runāsim!”
Izskanēja pārmetumi par apsaimniekotāja neieinteresētību. Lai arī daudzas ēkas ir kritiskā stāvoklī, remonti tiek veikti nekvalitatīvi, iedzīvotāju sapulces netiek rīkotas. E. Kurpnieks skaidroja, ka cenšoties tagad rīkot māju sapulces, lai skaidrotu, informētu, lai saprastu, ko iedzīvotāji domā par uzkrājumiem, to izlietojumu. Svarīgākais uzdevums “Līgatnes namiem” esot stabilizēties administratīvi, lai varētu sākt domāt par attīstību.
Kāds iedzīvotājs interesējās, vai viens cilvēks, šajā gadījumā E. Kurpnieks, var strādāt pārvaldē un vēl abās kapitālsabiedrībās. Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska paskaidroja, ka jau tad, kad abas kapitālsabiedrības vadīja viens valdes loceklis Mikus Dzenis, E. Kurpnieks bijis kā starpnieks starp pašvaldību un valdes locekli, lai informētu, kādi darbi darāmi: “Patiesībā šobrīd Egils dara to pašu, bet ne vairs kā starpnieks, un, manuprāt, tas ir ieguvums, nevis zaudējums. Viņš labi pārzina situāciju, teritoriju. Egils nevēlējās uzņemties “Līgatnes nami” valdes locekļa pienākumus un piekrita tikai pēc ilgām pārrunām, kurās lūdzām šo amatu uzņemties līdz brīdim, kamēr tiek atrasts jauns valdes loceklis. Tāpēc ir lūgums šobrīd pārāk nebrukt virsū Egilam, jo viņš izrādījis drosmi līst šajā cilpā. Konkurss uz šo amatu tuvākajā laikā tiks izsludināts, un ceru, ka izdosies atrast labu kandidātu, kurš būs ieinteresēts un labi izprot māju apsaimniekošanu.”
Viņa arī atzina, ka ar nu jau bijušo valdes locekli M. Dzeni sadarbība nav bijusi viegla, bijuši tikai solījumi, kuriem reāla darbība nesekoja. Arī sazvanīt viņu kļuvis arvien grūtāk, līdz valdes loceklis sapratis, ka vairs nespēj vilkt to vezumu, un vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu.
Iedzīvotāju daudzie jautājumi lika noprast, ka neizdarību bijis daudz, nav notikusi nekāda komunikācija starp apsaimniekotāju un iedzīvotājiem. Kāds klātesošais norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā, kopš viņš ir mājas vecākais, pie viņiem nav bijis neviens, kurš apsekotu māju, lai gan stāsta, ka tas tiek darīts: “Nav notikušas nekādas konsultācijas ar mani par kādiem veicamajiem darbiem, bet mājas stāvoklis arvien pasliktinās.”
Aktuāla tēma bija māju uzkrājumi, par ko satraucās daudzi iedzīvotāji. Arī E. Kurpnieks atzina, ka tā ir sāpīga problēma, jo visu māju uzkrājumu kopsumma ir lielāka, nekā šobrīd kontā esošie līdzekļi. Tam vairāki iemesli: gan iepriekšējos periodos neatgūti līdzekļi, gan iespējamas nesaimnieciskas darbības, par ko turpinās krimināllieta pret bijušo valdes locekli Dāvi Lāci.
“Nevajadzētu uztraukties, ka līdzekļu nav, bet tāpēc ir būtiska pārvaldīšanas izmaksu celšana, lai uzņēmumam nebūtu jāaiztiek uzkrājumu nauda, lai segtu administratīvos izdevumus. Mums jānostājas uz kājām, lai par pārvaldīšanu netērējam vairāk nekā ieņemam. Lai pārvaldīšanas naudu varētu ieguldīt tur, kur tā jāiegulda, bet uzkrājumu naudu novirzītu tikai ēku uzturēšanai,” skaidroja E. Kurpnieks.
No iedzīvotājiem izskanēja ierosinājums, varbūt pāriet pie cita apsaimniekotāja, bet, vai izvēloties šādu soli, māja var rēķināties ar visiem uzkrātajiem līdzekļiem, vai tas būs atkarīgs no tā, cik uzņēmuma kontā naudas? E. Kurpnieks solīja, ka “Līgatnes nami “ risinās, kā atdot visu naudu, kas ir mājas uzkrājumā: “Šo summu neviens nesamazinās!”
Sanāksmes gaitā Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne informēja par izmaiņām “Līgatnes komunālserviss” tarifos gan siltumapgādē, gan ūdens un kanalizācijas pakalpojumos. Skaidrojot nepieciešamību paaugstināt maksu par siltumu, L. Medne norādīja, ka konstatētas kļūdas iepriekšējos aprēķinos, kas radot 24 – 30 tūkstošus eiro zaudējumus mēnesī, tāpēc veikts tarifa pārrēķins. Lai arī pieaugums itin liels, ņemot vērā valsts atbalstu, iedzīvotājiem sadārdzinājums būs neliels.
L. Medne iezīmēja arī uzņēmuma “Līgatnes komunālserviss” nākotni: “Šī kapitālsabiedrība pastāvēs līdz apkures sezonas beigām, tad tiks uzsākta tās likvidācija. Ūdens un kanalizācijas pakalpojumi tiks nodoti pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA “Vinda”, kas nākotnē šo pakalpojumu sniegšanu pārņems visā Cēsu novadā. Kamēr novadā nav vienota uzņēmuma, kas gādās par siltumapgādi, tas paliks Līgatnes apvienības pārvaldes pārziņā, arī teritorijas labiekārtošanas darbu veikšana. Strādājošie būs pārvaldes darbinieki. Šāds risinājums pašvaldībai būs ekonomiski izdevīgāks.”
Iedzīvotāji atbalstīja šādu lēmumu, jo, kā skanēja kāda replika no zāles, labi, ka vismaz viens uzņēmums tiks likvidēts, jo nebija skaidrs, kurš no abiem par ko atbild.
Komentāri