Karnevāls Taurenē ir gadu desmitiem lolots notikums. Kā allaž arī šoreiz tas ieinteresēja ballēties gribētājus no plašas apkārtnes.
“Tiem, kuri pieteica galdiņus, jautāju, no kurienes. Uz karnevālu bija sabraukuši no Siguldas, Līgatnes, Smiltenes, Cēsīm, Gulbenes un Madonas puses, protams, arī no kaimiņu pagastiem. Taču vairāk bija tālumnieku,” stāsta Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre un piebilst, ka bijusi pārsteigta un priecīga. Lielākoties apmeklētāji bija vecāki par 30 gadiem, kā arī cienījami seniori. Tikai daži karnevāla apmeklētāji nebija maskās, kaut vai brilles vai kāds aksesuārs bija katram.
“Tradīcijai ir jāiedzīvojas un tā jānotur. Kad tas, kurš reiz bijis, pārliecinās, ka tur ir labi, piedalīsies arī nākamreiz. Man pašai arī patīk karnevāli, katru reizi gribas būt citā tēlā, jūtos kā aktrise savā lomā. Šoreiz biju muižkundze, citi nosauca par baronesi Gintu, kurai jātiek galā, lai ikviens viesis justos labi. Karnevāls piederas muižai,” pārdomās dalās Ginta un pastāsta, ka apmeklētājiem svarīgākā ir gaisotne, lai var justies brīvi. Viņa pārliecinājusies, ka noteikti jābūt galdiņiem, lai katrai kompānijai ir sava vieta, lai var piesēst, atvilkt elpu, kaut ko apēst, iedzert un atkal mesties dejā. “Reiz bija karnevāls bez galdiņiem, apmeklētāju bija krietni mazāk,” bilst kultūras nama vadītāja un uzsver, ka dejotājiem, protams, svarīgi, kāda grupa spēlē.
Ginta atzīst, ka katru gadu pārsteidz apmeklētāju izdoma, tas, cik nopietni viņi gatavojušies. “Kad simts dažādi tēli piepilda zāli, ir fantastiska sajūta,” atzīst Ginta. Ar vietējo uzņēmēju atbalstu ikviens karnevāla dalībnieks nopelna kaut simbolisku balvu, tiek pagodināts par piedalīšanos.
“Pārliecinājos, cik liela loma ir sociālajiem tīkliem, ziņa par karnevālu nonāca pie tiem, kuri nav saistīti ar Taureni,” bilst Ginta.
Dzērbeniete Renita Aukšmukste ar draugiem jau daudzus gadus piedalās karnevālā un allaž pārsteidz. Vairākkārt viņi bijuši godalgotajās vietās, arī šoreiz karnevālā bija ar interesantākajām maskām un ieguva pirmās divas vietas. Gadu gaitā gan kompānija mainījusies, bet azarts piedalīties karnevālā nezūd.
“Nācām kopā, meklējām idejas, bija dažādi varianti. Beigās piecas dāmas kļuva par medūzām, bet pieci vīri par zemūdenēm, kuri tās meklē. Nedēļu nācām kopā, griezām, līmējām, šuvām. Kad medūzas pusnaktī nometa tērpus, dāmas bija vienādās kleitās,” atklāj Renita un piebilst, ka šoreiz karnevālā nebijis viņu kaimiņu – izdomas ziņā sīvāko konkurentu. “Masku bija daudz, bija tādas, kur redzams, ka karnevāla dalībnieki nopietni strādājuši. Dejotāju bija tieši tik, lai visiem pietiktu vietas izdejoties,” teic karnevāla dalībniece un pauž pārliecību, ka nākamgad janvāra otrajā sestdienā kopā ar draugiem atkal būs karnevālā Taurenē.
G.Babre pastāsta, ka sarunās daudzi atzinuši, ka kādreiz gana populārais karnevāls notiek reti kur. Decembrī uz karnevālu aicināja Veselavas muižā. “Apmeklētāju nebija pat desmit. Brilles, cepures, nevienas kārtīgas maskas,” stāsta Veselavas tautas nama vadītāja Emerita Gruzde un vērtē: “Tovakar laiks bija ļoti slikts. Pēc tam sarunās ne viens vien atzinis, ka atturējis tas, ka jābūt maskās. Veselavas muižā balles nenotiek pie galdiņiem, bet darbojas restorāns. Laikam jau cilvēkiem patīk vērot citus, pasēdēt, kaut ko ieēst, iedzert. Bet karnevāls ir reize, kad vari iet viens un kārtīgi izdancoties, dejot ar visiem. Zem maskas taču katrs jūtas atbrīvots.”
Emerita uzsver, ka liela loma ir tradīcijai. Daudzi zina par zaļumballēm muižas parkā, Leģendu nakti. Vienmēr ir apmeklētāji, Leģendu nakti pērn apmeklēja vairāk nekā 500 interesentu. Visi pasākumi reklamēti vienādi. Vai rīkos karnevālu, tautas nama vadītāja atzīst, ka droši vien ne, bet jādomā, jāizprot, ko cilvēki vēlētos.
Komentāri