Iespēja tikties ar Cēsu novada pašvaldības vadību bija ieinteresējusi ap pussimts vecpiebaldzēnu, kā arī kaimiņu pagastu iedzīvotājus. Pirms tikšanās vecpiebaldziete Marija Supe nebija noskaņota optimistiski un “Druvai” atzina, ka atnākusi uz demokrātijas teātri.
“Valdošie spēlē uz skatuves, mēs, labākajā gadījumā, sēžam skatītājos, pieklājības pēc aplaudējam. Esam latvieši un labi audzināti, nesvilpsim, bet ietekmēt to izrādi nevaram. Īstu teātra izrādi vismaz ietekmē, nenopērkot biļetes. Tie, kuri pie varas, lai kādā līmenī, dara, ko grib. Šādas tikšanās saucu par demokrātijas teātri, kur vēlētājiem daļa maza. Parunās un kā pīle ūdensrožu dīķī noskurināsies, un peldēs tālāk,” sacīja ilggadēja pedagoģe.
Domes vadība bija saņēmusi 29 iedzīvotāju jautājumus. Tie bija gan konkrēti, gan vecpiebaldzēni gribēja vairāk uzzināt, kā strādā pašvaldība. Patlaban Vecpiebalgas apvienības pārvadi vada pienākumu izpildītājs Viesturis Burjots. Citos bijušajos novados ir pārvalžu vadītāji. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs skaidroja, kad pēc ilgstošas prombūtnes darbā atgriezīsies iepriekšējā pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja, pēc dažu mēnešu darba viņas veikums tiks izvērtēts. Tad vai nu apstiprinās par pārvaldes vadītāju, vai uz amata vietu tiks izsludināts konkurss. Novadā ir dažāda pieredze.
Kāds vecpiebaldzēns interesējās, kurš kontrolē pārvaldes vadītāja darbu, kam viņš atskaitās, par padarīto varētu atskaitīties domes sēdēs un to publicēt pašvaldības izdevumā. “Tiešā pakļautībā viņš ir novada pašvaldības izpilddirektorei, un reizi nedēļā visi pārrunā operatīvos jautājumus. Gan izpilddirektore, gan domes vadība saņem iedzīvotāju iesniegumus. Katru gadu tiek veikta iedzīvotāju aptauja, šogad piedalījās 1500 respondenti, no Vecpiebalgas saņēmām 48 un no Jaunpiebalgas 43 atbildes. Tika vērtēts domes institūciju, arī apvienību pārvalžu darbs. Dati tiks analizēti arī kopā ar pārvalžu vadītājiem,” stāstīja J.Rozenbergs un paskaidroja, ka domes sēdē ziņojumu sniedz izpilddirektore un vietniece, ne pārvalžu vadītāji.
Vecpiebaldzēni taujāja par algu paaugstināšanu deputātiem, vai tāpēc tiks darīts kas vairāk nekā līdz šim. J.Rozenbergs atgādināja, ka valstī minimālā alga ir palielināta par 24 procentiem. Pašvaldībā ir vakances, darbinieku trūkst. Viņš arī stāstīja, ka pašvaldībai jāapsaimnieko meži un ūdeņi – darāmā ļoti daudz. Deputātiem algas paaugstinātas kā vidēji valstī.
Protams, vecpiebaldzēniem būtiska ir pagasta vidusskolas nākotne. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis informēja, ka par novada skolu nākotni notiek sarunas.
“Skolu tīkla jautājums ir sensitīvs. Gribam nodrošināt bērniem labu izglītību un arī apzināmies skolas nozīmi pagastā. Vecpiebalgas vidusskolā izrunājām pozitīvo un tās lietas, kur parādās brīdinoša dzeltena gaisma. Visu izšķir skolēnu skaits. 40 skolēni vidusskolas klasēs ir ministrijas nosacījums, bet citos dokumentos parādās 60. Skola saņem mērķdotāciju un pati sadala slodzes. Ministrija iecerējusi, ka finansējums, kas paredzēts pamatskolai, tai arī jāizmanto, ne vidusskolas klasēm. Paredzēts – viens skolēns – tā ir 0,1 pedagoga slodze. Ja skolā 50 skolēni, tās ir piecu skolotāju slodzes. Lai nodrošinātu minimālu mācību procesu, vajag septiņas, maksimums – desmit,” skaidroja A.Egliņš – Eglītis un uzsvēra, ka izglītības pārvalde piedāvā pārejas periodu, lai vidusskolas sasniegtu nepieciešamo skolēnu skaitu. Taču jārēķinās, ka Latvijā ir politisks uzstādījums samazināt vidusskolu skaitu: vai nu ir ģimnāzijas, vai profesionālās skolas.
“Ja runājam par reorganizāciju, tad attiecīgajai skolai piedāvās izglītības pakāpes maiņu, nevis kādas novada skolas likvidāciju,” atgādināja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Vecpiebaldzēni interesējās, vai pašvaldības budžetā apvienību teritorijām attīstībai tiek atvēlēts tik naudas, cik varēja ieguldīt iepriekš. “Grūti salīdzināt, jo mainījusies pašvaldības iestāžu pārvaldības struktūra. Katru gadu ir investīciju plāns, vērtējam Eiropas Savienības fondus, kā, kādiem mērķiem var piesaistīt. Ir pašvaldības investīciju plāns. Pērn sāka atjaunot Vecpiebalgas bērnudārza jumtu. Viss atkarīgs, cik gatavs ir tehniskais projekts, lai varētu lemt par finansējumu. Notiek sarunas par šīgada iespējamiem aizņēmumiem, katrai pārvaldei ir savas prioritātes,” klāstīja novada vadītājs.
Par bērnudārza jumta atjaunošanu izskanēja satraukti viedokļi . “Jumtu maina ziemā, kas tur labs sanāks,” jautāja Ilmārs Glāzers, bet pārvaldes vadītājs V.Burjots uzsvēra, ka būvnieks nav nokavējis termiņus. “Iepirkumu izsludināja pagājušajā ziemā, pavasarī bija zināms būvnieks, un viņš bija gatavs strādāt, taču līgumu nevarēja noslēgt, jo nebija zināms finansējums. Jūlijā bija skaidrs, ka no ministrijas nauda būs. Valsts kasē iesniedzām kredīta pieprasījumu, mēneša laikā to izskatīja. Tā arī darbus varēja sākt tikai rudens sākumā. Bet ne jau būvnieks visu vasaru nestrādāja un gaidīja, kad Vecpiebalgā varēs mainīt jumtu, ņēma citus objektus, kur bija darbs. Mums nācās nedaudz pagaidīt,” situāciju skaidroja V.Burjots un atgādināja, ka tā ir visā Latvijā – kamēr sakārto dokumentāciju, būvnieki pie darba tiek rudenī. J.Rozenbergs uzsvēra, ka tagad, pieņemot objektu ekspluatācijā, ir svarīgi to kārtīgi novērtēt.
I.Glāzers, pieredzējis celtnieks, vērsa Cēsu politiķu uzmanību uz gadiem iedibināto praksi. “Ierēdņi nestrādā četrus mēnešus gadā – no maija līdz septembrim, jo tad kāds ir atvaļinājumā, parakstus, apstiprinājumus dabūt nevar, jāgaida, kad atgriezīsies. Tāpēc arī ātrāk par oktobri darbus nevar uzsākt,” pieredzē dalījās uzņēmējs.
Vairāk nekā divu stundu ilgajā tikšanās reizē vēl tika runāts gan par ātrumu ierobežojoša vaļņa nepieciešamību Alauksta ielā, gan telpu nepieciešamību bērnudārzam, kurā darbojas bibliotēka, Vecpiebalgas kultūrtelpu kā nemateriālo mantojumu, par siltuma nodrošinājumu daudzdzīvokļu mājās un rēķiniem, un vēl citām aktualitātēm, kas svarīgas vecpiebaldzēniem.
“Paldies, ka atbraucāt. Cilvēks ir sabiedriska būtne. Mums ir jātiekas, nedrīkstam aizmirst tos, kuri mums ir blakus. Nedrīkstam būt vienaldzīgi,” sacīja vecpiebaldzēniete M.Supe. Viņa arī ierosināja pārvaldes budžetā atvēlēt finansējumu kaut vienai rozei, ar ko tagadējie darbinieki varētu apsveikt bijušos kolēģus nozīmīgās jubilejās, tā apliecinot cieņu par viņu darbu.
Komentāri