Mores pamatskolas 5./7.b klases audzēkņi iepazinuši Cēsu Centrālo bibliotēku, bērniem saistoša bijusi gan Bērnu, gan Novadpētniecības nodaļa.
Pamatskolas speciālā pedagoģe un 5./7.b klases audzinātāja Ingūna Rutkovska saka: “Mores pagasts nu jau daudzus gadus ir Siguldas novadā, lai arī ilgu laiku bija saistīts ar Cēsīm, Cēsu rajonu. Liela daļa klases audzēkņu dzīvo Līgatnē un uz mūsu skolu brauc no turienes. Tā kā šajā klasē mācās bērni ar īpašām vajadzībām, viņiem joprojām ir liela vēlme arī rotaļāties. Tāpēc lielu prieku sagādāja bibliotēkas Bērnu nodaļa. Tur bija gan roku lelles, kas bērniem bija īpaši interesantas, gan grāmatas un spēles. Kopumā jāsaka, ka bija liels prieks viesoties bibliotēkas renovētajā, skaistajā ēkā.”
I.Rutkovska arī dalījās priekā un pateicībā par bibliotēkas darbinieku atsaucību, jo vairāk tāpēc, ka apmeklējums nebija iepriekš pieteikts. “Tā bija tāda starppietura,” smaidot stāsta Ingūna Rutkovska. Klases ceļš šajā pirmdienā vedis no Siguldas uz Valmieras Drāmas teātri. “Gaidot Cēsīs autobusu uz Valmieru, mums bija brīva gandrīz pusotra stunda. Laikapstākļi nebija īpaši labvēlīgi, tad domāju, kā šo brīvo laiku aizpildīt. Un turpat līdzās autoostai ir bibliotēka. Mores skolā esmu speciālais pedagogs, bet sirdī arvien filologs, turklāt šai klasei mācu arī latviešu valodu un literatūru. Ļoti bieži stundas noturam vietējā bibliotēkā, lasām arī bērnu žūrijas grāmatas,” stāsta skolotāja un atzīst, ka Cēsu Centrālās bibliotēkas apmeklējums savā ziņā bijis pašsaprotams.
Valmieras Drāmas teātrī skolēni noskatījušies lugu “Kā sagaidīt citplanētieti”. “Šajā mācību gadā Mores skolā īpašu vērību veltām radošumam, sadarbībai, tolerancei, atbildībai, apmeklējām izrādi, lai caur teātra mākslas prizmu paraudzītos uz šīm vērtībām. Caur jautrību, tiktoka deju soļiem, žilbinošiem krāsu virpuļiem un nestandarta mūzikas skaņām skatītāji kopā ar izrādes varoņiem mācījās izprast savas ikdienas bailes un nedrošību, meklēja un atrada atbildes uz jautājumu, kā tās novērst, un nonāca pie galvenajām atziņām, kas jāievēro, sastopoties ar citādo, nezināmo, savādo. Izrādes sižets katru mudināja ielūkoties sevī un izvērtēt savu tolerances, sadarbības un atbildības līmeni,” stāsta skolotāja un atzīst, ka viņai un kolēģiem bijis liels gandarījums par saņemtajiem atzinīgajiem vārdiem no teātra personāla par bērnu uzvedību, attieksmi pret mākslas iestādi. “Katrs “lūdzu” un “paldies” no bērniem mūsdienās neatskan nemaz tik bieži, tādēļ bija liels prieks dzirdēt, ka mūsu skolēni ir tik pieklājīgi,” smaidot teic skolotāja.
Komentāri