Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Gar mazajām upītēm vērojama baltalkšņu invāzija

Druva
07:57
05.05.2015
12

Pēdējo gadu laikā gar visām mazajām Latvijas upītēm vērojama baltalkšņu invāzija, lielākoties šie koki ir satrupējuši un, sagāžoties upēs, iznīcina to ekosistēmu. Tikmēr meža īpašnieki joprojām nav ieinteresēti attīrīt upju krastus, jo attiecīgās darbības 50 metros būtiski ierobežo Aizsargjoslas likuma pašreizējā redakcija, aģentūrai aģentūrai LETA atzina eksperti.

Kā norādīja hidrobiologs Andris Urtāns, ja upes krastos no vecuma brūkošo un trupes skarto baltalksni atļautu nocirst pilnībā, atjaunojot to ar jaunu audzi un citām ilgtspējīgākām koku sugām, tas būtu ieguvums dabai un meža īpašniekiem.

“50 gadu laikā šo koku platības palielinājušās apmēram 18 reizes, noēnojot upes un tās piesārņojot. Aizsargjoslas pamatuzdevums ir pasargāt ūdeņus no piesārņojuma un no smilšu iekļūšanas ūdenī. Tomēr šajā gadījumā novājinātās baltalkšņu audzes to nespēj nodrošināt, jo pašas kļūst par piesārņojuma koridoru, kas neko nevar aizturēt. Tāpēc nepieciešams raudzīties uz piekrasti pavisam citādi – tā jāizkopj, lai gar upēm būtu vismaz pāris metru zālāju josla, kura ziemā spētu pārtvert smilšu plūsmu,” sacīja Urtāns.

Viņš arī norādīja, ka pašreizējā minimālas iejaukšanās pieeja aizsargjoslas uzturēšanai gar piekrasti nav īsti argumentēta.

“Šī lēmuma aizstāvji uzstāj, ka upju ielejas ir kā koridori, kur pa dienu var paslēpties dzīvnieki un putni. Tas ir būtiski, piemēram, Holandē, Vācijā, arī Zemgalē, kur viens lauks beidzas, otrs sākas un dzīvniekiem nav kur palikt. Tomēr Latvijas lielākajā daļā kur kopš 1940.gada 1,2 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes pārvērtušies par krūmājiem, šis iebildums ir vismaz diskutējams. Šķietami sargājot dabu, nodarām tai pāri, tā vietā, lai uz problēmu raudzīties sistēmiski,” sacīja eksperts.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir apmēram 770 upītes, kuras ir garākas par 10 kilometriem, bet privātā īpašumā ir ap 5000 hektāru baltalkšņu audžu šādu upīšu tuvumā. Tikmēr pārāk saaugušo baltalkšņu problēma ir visās šo upju piekrastēs.

Savukārt Latvijas Mežu īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks norādīja, ka Saeimai būtu jāpieņem saprātīgs lēmums, kas ļautu zemes īpašniekiem apsaimniekot ar baltalkšņiem aizaugušās platības.

“Sākotnēji būtu jānocērt brūkošās audzes, kas pārsvarā būtu malka, un tad jāveido mērķtiecīgi apsaimniekotas audzes, kā to nosaka Meža likums, kas paredz obligātu nocirstās platības atjaunošanu un kopšanu. Tad būtu divi ieguvumi – zeme ražotu, kā arī mazinātos ūdensteču kvalitāti gandējošo alkšņu krišana un trupes izplatība,” sacīja Muižnieks.

Kā ziņots, Vides konsultatīvā padome iepriekš norādījusi, ka viens no aktuāliem gadījumiem, kur nepieciešama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Dabas aizsardzības pārvaldes un vides organizāciju diskusija, ir Meža īpašnieku biedrības priekšlikums atļaut kailcirtes baltalkšņu mežos upju un ezeru 50 metru aizsargjoslā.

Kā norāda padomē, krastmalu ekosistēmas ir jutīgas, un, paplašinot iespējas veikt koku ciršanu ūdeņu krastos, jānovērš iespējamie riski, piemēram, bioloģiski vērtīgu palieņu un nogāžu mežu izciršana, pārmērīga ūdens sasilšana garu izcirsto posmu dēļ.

Patlaban diskusija par baltalkšņu apsaimniekošanu ir sākta Saeimas Vides un klimata apakškomisijā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi