Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Straupiete svin neticamu jubileju

Sarmīte Feldmane
23:00
01.07.2015
12
104 Vera Sumane 1

Straupiete Vera Šūmane nosvinēja 104.dzimšanas dienu. Jubilāre apsveicējus sagaidīja smaidīga, mundra un nedaudz satraukta. Pasniedzot baltas rozes, Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš sacīja: “Baltas rozes – kā balts, labestīgs mūžs.” Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa atgādināja, ka tagad Verai laiks pārdomāt dzīves gadus un piedomāt par saviem tuvajiem, un pasniedza domes dāvanu. Vera pateicās visiem par sirds siltumu, ka viņu neaizmirst.

Vera jau vairāk nekā 50 gadu dzīvo “Pakalnos”, kur par viņu rūpējas dēls Elmārs. “Mamma stāsta savas simtgadīgās gudrības. Katru svētdienas rītu radio klausās dievkalpojumu. Katru vakaru noskaita lūgšanu par visiem savējiem. Pēdējā laikā satraucas, ka datumi un dienas sākot jukt, ka draudziņu pulkstenīti grūti saskatīt, tāpat kā naktī zvaigznes logā,” pastāsta Elmārs un piebilst, ka droši vien mamma būtu vēl mundrāka, ja pirms desmit gadiem nebūtu nelaimīgi nokritusi, kopš tā laika dienas paiet gultā.

Vera dzimusi Rīgā. Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, ģimene pārcēlās uz Rozulu pie mammas vecākiem. 1922.gadā sāka dzīvot Mazstraupes “Jaunentīs”. Vera mācījusies Rozulas un Mazstraupes skolās, draudzes skolā. 15 gadu vecumā nomira tēvs, ar mammu bija jāsaimnieko, mācīšanās bija jāpamet. Tēvs bija iemācījis visus darbus, gan malku sazāģēt, gan zemi art un celmus izlauzt. Mamma rokdarbus. Tas dzīvē allaž noderējis.

“Jaunentīs” tika celta kūts, klēts, vēlāk māja. Starp celtniekiem bija arī izskatīgs jauneklis Ernests. Vera un Ernests iepazinās, apprecējās un izaudzināja četrus dēlus – dvīņus Jāni un Elmāru, Valdi un Pēteri.

“Dzīve tagad griežas kā kino lentē. Pa garo mūžu tik daudz kas noticis, visu atminos, arī to, kā trīs gadu vecumā iznācām no Rīgas. Tagadējie notikumi gan sāk jukt, agrāk tā nebija. Tik ilgi esmu nodzīvojusi, man vēl ir zobi mutē, varu maizīti saēst. Visi pazīstamie jau kapos, es viena vēl pasaulē blandos,” ar labsirdīgu smaidu saka Vera un piebilst: “Kāds krusts uzlikts, tāds jānes, nevar nolikt ceļmalā zemē un atpūsties, jānes bez pārtraukuma.”
Veru visu mūžu kāds ir sargājis. Lai kādi bija pārdzīvojumi, nelaimes, allaž viss beidzās neticami laimīgi.

1949.gada marta izvešanu rītā viņa bija mājās ar piecus mēnešus vecajiem dvīņiem Elmāru un Jāni. “Pa lauku nāca trīs zaldāti un oficieris. Ienāca un prasīja, lai iedodu ēst. Teicu, ka tad jāpagaida, aizgāju uz klēti, nogriezu speķi, sacepu ar olām, uzvārīju tēju. Viņi klusi ēda. Paēda, oficieris noslaucīja ūsas un nolasīja spriedumu – kā valsts nodevēji tiekat izsūtīti. Tikai iekliedzos: “Mīļais Dievs, apžēlojies! Par ko? Visas nodevas esmu izpildījusi!” Viņi sāka kraut kaut ko ratos, vīstīju puikas. Mūs atveda uz pili, kur bija sadales punkts. Plēsos un kliedzu, ka nesaprotu par ko, ka visas normas esmu izpildījusi. Sacīju, lai puikas nošauj, jo tāpat ceļā nomirs badā, tad izmetīs meža zvēriem. Jau mašīnas taisījās sākt braukt, kad pieskrēja pagasta priekšnieks Pēteris Dzirnis, teica, lai kāpju ārā,” neticamo stāstu par represijām pastāsta Vera. Vēlāk deportētāji atzinuši, ja viņu paņemtu, cilvēkos izceltos panika, ka visu izpildījusi, bet izsūta. Par valsts nodevēju Vera kļuva tāpēc, ka partorga dēls bija samīlējies kaimiņu saimnieka meitā. Viņas ģimene bija izsūtāmo sarakstā, bet tika izsvītroti, un ierakstīta Vera ar bērniem. “Tobrīd neraudāju nemaz. Tikai nākamajā dienā sēdēju pie gultiņas un raudāju, skatījos uz puikām,” klusi nosaka jubilāre.

Kad vācieši atkāpās un ienāca krievi, saimniece tika pielikta pie sienas ar paceltām rokām. Atbrīvotāji no fašisma saimniekoja pa māju, ņēma, ko redzēja un varēja panest, aplauza ķiršus. Mazais kumeliņš bijis draudzīgs, piegājis klāt vienam zaldātam un ar purnu pabikstījis. Tas pagriezies un nošāvis.

“Tik daudz mamma ir pārdzīvojusi. Arī jaunākā dēla aiziešanu. Viņā ir tāda labestība, rūpes par visiem,” saka Elmārs, bet mamma ar lepnumu atgādina: “Man ir desmit mazbērni un 12 mazmazbērni.”
Uzklausījusi vēlējumus dzimšanas dienā, straupiete Vera Šūmane arī visiem novēl: “Lai Dievs sargā mūsu tēvu zemi, lai tā dižena un varena, un stipra top. Viņai saules mūžu lem un to ar tēvu uzticību kop. Lai viss, ko šeiten labi darām, izdodas, un augļu pilnas druvas līgojas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
18

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi