Aizvadītā piektdiena visā pasaulē iekrāsojās zili – dzeltenās krāsās, apritēja tieši gads kopš Krievijas brutālā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Visas dienas garumā daudzviet valstī, arī Cēsu novadā, notika piemiņas pasākumi.
Cēsīs Vienības laukumā deviņos no rīta pulcējās Cēsu Valsts ģimnāzijas, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi, citi cēsnieki, lai kopīgi pieminētu notikumu, kas būtiski mainījis pasauli.
Uzrunājot sanākušos, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova aicināja padomāt par vārdiem “tēvzeme” un “brīvība”, jo kopš pagājušā gada 24.februāra tie ieguvuši daudz dziļāku un personīgāku nokrāsu: “Tikai ļaunākajos murgos varējām iedomāties, ka mūsu ikdienas valodā ienāks vārds “karš”. Jā, mēs joprojām esam laimīgi, jo mums ir sava tēvzeme un mums ir brīvība. Mēs dzīvojam relatīvā mierā! Mums ir siltums, gaisma, ēdiens, mūsu bērni var normāli iet skolā, un mūsu ģimenes var būt kopā – savā tēvzemē. Mums ik dienu ir jāsaka paldies un jānovērtē, ka esam daļa no Eiropas Savienības un NATO un mūsu debesis un robežas sargā sabiedroto karaspēks!
Un tomēr ik dienu mums jāturpina būt gan domās, gan darbos kopā ar tiem daudzajiem Ukrainas dēliem, tēviem, vīriem un arī meitām, mātēm un sievām, kas cīnās ar ienaidnieku un atdod savu dzīvību par vissvētāko uz šīs zemes – savu tēvzemi un brīvību. Par ko daudz lielāku nekā viņi paši!”
I.Suija-Markova arī pateicās ikvienam Cēsu novada iedzīvotājam, kurš palīdzējis un turpina palīdzēt Ukrainai visos iespējamos veidos.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Cēsu Svētā Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs aizlūdza par mieru visur un visā, arī mūsos pašos. Par kara pārtraukšanu, par Ukrainas aizstāvjiem, par kritušo dvēselēm, par ievainotajiem, vardarbībā cietušajiem, par tiem, kuri palikuši bez savām mājām, mīt aukstumā, salā, neziņā un zaudējumu sāpēs. Par Ukrainas bēgļiem novadā, Latvijā un pasaulē, par Ukrainas valsti, tās vadītājiem, tās bruņotajiem spēkiem. Arī par jaunu sēju un auglību Ukrainas dāsnajā zemē.
Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu kora “Tomēr” (diriģente Ilga Šķendere) un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kora (diriģents Patriks Kārlis Stepe) izpildījumā skanēja Ukrainas valsts himna, bet noslēgumā tik zināmā “Gaismas pils”, kuras vārdi “Gaismu sauca, gaisma ausa, augšām cēlās Gaismas pils”, tik ļoti sasaucas ar Ukrainas un pasaules cerībām.
“Druvas” uzrunātie pasākuma dalībnieki norādīja, ka šobrīd ir tik svarīgi sajust vienotību gan tepat Latvijā, gan domās būt vienotiem ar Ukrainas tautu.
“Tas tiešām ir kaut kas prātam neaptverams, ka mūsdienās jau gadu mums jārunā par reālu karadarbību. Tā vietā, lai dzīvotu mierā, lai domātu par attīstību, atradās kādi, es negribētu pat lietot vārdu “cilvēki”, kuri tam uzspļāva, kuri grib sēt naidu, nāvi, postažu. Domāju, mēs visi ik dienu dzīvojam cerībā par Ukrainas uzvaru, tikai tā mums ļaus sajusties mierīgi arī mūsu zemē,” teica cēsniece Ieva Lezdiņa.
Pie Uzvaras pieminekļa gūla dzelteni ziedi, tika noliktas aizdegtas sveces, paužot solidaritāti ar Ukrainas tautu.
Komentāri