Sākoties pavasarim, laiks runāt par ērču sezonu, atgādina veterinārās klīnikas – zooveikala “Tedijs” veterinārārste Jana Kļaviņa: “Ir pavasaris, mostas daba, mostas ērces, līdz ar tām atkal ir problēmas, ko ērces var sagādāt mājdzīvniekiem. Varētu domāt, ka vēl nekas nav sazaļojis, īsts pavasaris tikai būs, bet klīnikā jau bijuši pirmie dzīvnieki ar ērcēm. Gaisa temperatūrai paaugstinoties, ērces kļūs arvien aktīvākas, tāpēc jādomā, kā pasargāt mājdzīvniekus, jo tā sargājam arī paši sevi. Dzīvnieks var ērci atnest mājās, tā var nonākt pie cilvēka, un sekas var būt ļoti nepatīkamas.”
Kaķi slimo mazāk
Ikvienam suņa, kaķa īpašniekam vajadzētu rūpēties par profilaksi, jo slimības, ko mājdzīvniekiem var sagādāt ērces, var beigties pat ar letālām sekām, atgādina veterinārārste. Ērces nešķiro, vai ceļā gadās dzīvnieks vai cilvēks, tās izmanto iespēju, ka ir siltasiņu organisms, kuram piesūkties.
Kaķu saimniekiem labā ziņa ir tā, ka minkas ar ērču izraisītajām slimībām neslimo tik ļoti kā suņi. Ja ērce piesūkusies, kaķis kādu laiku var būt nedaudz saguris, bet pārsvarā organisms pats tiek galā ar ērču izraisītām problēmām. Tomēr arī par kaķu drošību vajadzētu gādāt.
Trīs nopietnākās slimības
“Nopietnākā slimība, ar ko var saslimt suņi, ja piesūkusies ērce, ir babezioze, kas var radīt smagus audu un orgānu bojājumus. Tai ir strauja, akūta gaita, ja saimnieks nepamana slimības pazīmes, ātri nevēršas pēc palīdzības, dzīvniekam tas var beigties ar ļoti smagām sekām, pat letāli. Ar šo slimību invadēta ērce ievada dzīvnieka organismā babēzijas, mazas mikro šūnas, kas vairojas eritrocītos, rezultātā dzīvniekam rodas anēmija, redzams vārgums, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, apetītes zudums, urīns kļūst tumši brūns, kas ir viena no ļoti raksturīgajām pazīmēm šai slimībai. Pamanot tādus simptomus, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta, jo ir medikaments, kas palīdz. Jo vēlāk simptomi pamanīti, jo lielākas var būt problēmas,” stāsta J. Kļaviņa.
Ērces arī dzīvniekam var izraisīt labi zināmo Laimas slimību, taču tā ir samērā viegli ārstējama ar antibiotikām. Tās pazīmes ir suņa periodisks klibums, pietūkušas , pastiprināti siltas un sāpīgas locītavas, apetītes trūkums, depresija. Labā ziņa, ka suņiem pret šo slimību ir vakcīnas.
Kā vēl vienu nopietnu ērču izraisītu slimību veterinārārste min anaplazmozi, kuras izpausmes dzīvniekam ir apātija, vāja ēstgriba, paaugstināta ķermeņa temperatūru, klibums.
“Katrā ziņā ērču sezonā veterinārārsti vienmēr patur prātā, ka dzīvnieka slimības cēlonis varētu būt ērce,” piebilst J. Kļaviņa.
Profilakse un pārbaude
Ērces var dzīvot un piesūkties jebkurā vietā, no tām var ciest arī dzīvnieki, kas mīt pilsētā. Ērces var būt pat īsi nopļautā mauriņā. Lai pasargātu mājas mīluli, pirms došanās ārā tas jāapstrādā ar pretērču līdzekļiem, kas kombinējas ar pretblusu līdzekļiem. Pieejamas dažādas iespējas, ir šķidrumi, kas pilināmi skaustā, tabletes, aerosoli, speciālas kakla siksnas. Saimniekam kopā ar veterinārārstu jāizvērtē, kas dzīvniekam piemērotāks. Piemēram, ja sunim patīk ūdens, to bieži mazgā, pilieni nederēs. Ja dzīvnieks ārā tiek vests uz neilgu brīdi, varbūt pietiek ar aerosolu.
Rūpējoties par profilaksi, nedrīkst aizmirst, ka tā nekad nepasargās simtprocentīgi un var pienākt brīdis, kad dzīvniekam tomēr piesūkusies ērce. Ko darīt?
“Ērce jāizņem ļoti uzmanīgi,” skaidro veterinārārste. “Nekādā gadījumā nevajadzētu izraut ar kailām rokām, ir speciālas ērču izņemamās pincetes, citi palīgrīki. Nevajag ērcei virsū liet spirtu, eļļu, kā dažkārt dara. Ērci aizķer ar pinceti, griež pulksteņa rādītāja virzienā, tā izņemot no dzīvnieka, un tad – iznīcina. Ja palīgierīču nav, uzvelk medicīnisko cimdu un izņem ērci, cenšoties to nesaspiest. Ja suņa ķermenī palikusi ērces galva, pārāk satraukties nevajadzētu, tā izstrutos.
Pēc pastaigas dzīvnieku vajadzētu apskatīt, vai nav piesūkusies ērce, vai tā nav ieķērusies spalvās. Ērce var nokrist zemē, un kāds no mājiniekiem, pat neejot ārā, var inficēties ar ērci.”
Pārbaudes efektivitāte atkarīga no suņa apmatojuma. Ja tas īss, gluds, ērcei grūtāk pieķerties, arī saimniekiem vieglāk pamanīt. Garspalvainu suni grūtāk apsekot, ērci var nepamanīt. Iespējams, piesūkusies neliela ērce, suns šo vietu pakasa, ērce nokrīt, taču sekas palikušas.
Laiks ļoti svarīgs
“Jāseko sava mīluļa uzvedībai, pamanot izmaiņas, nevajag gaidīt, labāk doties pie speciālista, jo pat dažas stundas var nozīmēt ļoti daudz,” uzsver J. Kļaviņa. “Diagnozes uzstādīšana ļoti atkarīga no tā, cik vērīgs ir saimnieks, jo suns jau veterinārārstam neko nespēj izstāstīt. Vienmēr saimnieku iztaujāju, kas mainījies dzīvnieka uzvedībā, kāda apetīte, kādi aizsarglīdzekļi lietoti, kādā krāsā urīns. Kā teicu, ja tas ir brūns, tas izsaka ļoti daudz, atliek veikt dažas analīzes, un diagnoze ir noteikta. Taču būtu vērts gādāt, lai tik tālu nenonāk, jo profilakse vienmēr būs lētāka nekā ārstēšana.”
Komentāri