Nedēļas nogalē Amata tika pieminēta katrās ziņās. Ūdens līmenis sasniedza divus metrus, un krāčainās, straujās upes varenumu gan brauca skatīt ekskursanti, gan izbaudīt laivotāji. Taču citas domas bija prātā tiem, kuri dzīvo Amatas krastos. Ūdens līmenim ceļoties, tas pamazām ieplūst pagalmos.
Amatas pagasta “Arāju” māju saimnieks rāda nobrukušo upes krastu. “Kad sākās ledus iešana, krasts tika izkustināts un elektrības stabi sašķiebās. “Sadales tīkli” paguva balstus pārcelt tālāk no krasta. Nebūtu izdarīts, tie būtu upē,” pastāsta saimnieks Kaspars Strazdiņš. Viņš rāda, kur “Arāju” peldvieta. Tur krasta nogruvums. Turpat netālu bijis neliels koku puduris, tas nogāzts un ir zem ūdens. “Gan jau būs jauni smilšu sanesumi un jauna peldvieta,” nosaka Kaspars. Kaimiņu mājai “Jaunjūgas” atpūtas vieta Amatas krastā ūdenī, pagalms pārmitrs, kāpnītes, kas vasarā ved lejā pie ūdens, nav redzamas.
K.Strazdiņš pastāsta, ka šopavasar nav tie lielākie pali. Pēdējoreiz tie bija pirms desmit, vienpadsmit gadiem. “Jābūt vairākām sakritībām: aukstumam, daudz sniega un ātri jākļūst siltam. Toreiz upe divas stundas tecēja pa pagalmu. Tagad nav ledus, kas nodara lielāku postu, jo ledus bluķiem pretinieku nav,” stāsta amatietis un piebilst, ka Skujenes pusē vēl ir daudz sniega, tā kā ūdens līmenis strauji nekritīsies, turklāt šonedēļ vēl sola nokrišņus.
Otrpus tiltam “Krāču” daudzdzīvokļu mājas. Starp mājām un upi mazdārziņi. “Mums te ir mierīgi, skatāmies, priecājamies. Nedaudz tālāk vieta zemāka, daži mazdārziņi ir zem ūdens, siltumnīcas pilnas ar ūdeni,” stāsta Maija Papēde un piebilst, ka ģimene aizgājusi līdz dzelzceļa tiltiņam, tur Amatas straume griežas kā atvaros. “Jāpriecājas, cik tagad Amata varena, vasarā ūdens līdz potītēm,” saka Maija un atminas, ka savulaik piedzīvoti daudz lielāki pali, kad visi dārziņi bija zem ūdens, kad tas noskrēja, pavērās smilšaina krastmala.
Svētdienas satraukumi paliks atmiņā Zāģeru dzirnavu saimniekiem. “Mūsu mājai draudēja applūšana. Dzīvojam pie Nedienas. Augštecē tika pārrauts aizsprosts sešus hektārus lielam dīķim, ūdens gāzās pa upi uz leju, pārraujot četrus ceļus, tai skaitā divus valsts autoceļus,” atceras saimnieki Agris Gludiņš un Ivita Mežkate. “Valsts autoceļu uzturētāju” darbinieks Nauris Spalviņš ieradās saimniekus brīdināt par tuvojošamies briesmām. “Viņš palika kopā ar mums, vairākas stundas cīnoties ar ūdeni. Atsteidzās gan Amatas apvienības dienesta darbinieki, gan “Autoceļu uzturētāja” vīri, gan ugunsdzēsēji, gan kaimiņi. Visi bijām līdz viduklim slapji. Tika zāģētas koku saknes un koki, ar cirtņiem lauzts ledus. Visi strādāja, līdz ūdens līmenis sāka mazināties,” pastāsta I.Mežkate.
Lai gan regulāri izskanēja, ka laivot Amatā ir bīstami, brīvdienās upē laivotāju netrūka. “Arāju” māju saimnieks Kaspars Strazdiņš vērtēja, ka ne jau no straumes jābaidās, bet no kokiem, kas peld pa upi un nav redzami. Uzskatīts, ka Amatā var laivot, ja ūdens līmenis ir vismaz 1,15 metri, vasarā tas ir ap pusmetru.
Sestdien plkst.16.45 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu, jo Amatā no laivas bija izkritis laivotājs. Kā norāda VUGD pārstāvji, laivotājs saviem spēkiem nokļuvis upes krastā, taču savainojuma dēļ pats nevarēja nokļūt mājup. Glābēji mēroja apmēram kilometru garu ceļu gar upi līdz cietušajam. Vēl todien atrasti divi cilvēki, kuri krastā bija izkļuvuši pirms VUGD ierašanās. Viens no viņiem negadījumā cieta. Svētdien plkst. 12.30 VUGD saņēma izsaukumu, jo Amatā bija apgāzusies laiva ar diviem laivotājiem. Saskaņā ar pieteicēja sniegto informāciju vienam laivotājam izdevās pieķerties pie koka, savukārt otru, kurš turējās pie laivas, straume nesa tālāk uz priekšu. Kad glābēji ieradās, abi laivotāji jau atradās krastā un viņus apskatīja mediķi. Viens no cietušajiem hospitalizēts ar vieglu ķermeņa atdzišanu, otrs atteicies no nogādāšanas slimnīcā.
Ūdens līmenis Amatā turas stabili. Mazi strautiņi, grāvji, upītes ir pilni ar ūdeni. Grants ceļi ir pārmitri, tie pārplūst , tiek izskaloti. Lai pavasara šķīdoņa laikā pasargātu grants seguma ceļus, daudzviet uz ceļiem jau uzstādītas transportlīdzekļu masas īslaicīgās ierobežojošās zīmes. Kustība pa grants seguma autoceļiem liegta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs septiņām tonnām. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās un smagais transports var ceļus sabojāt neatgriezeniski.
Komentāri