Lielstraupes pils ar Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likumu tagad ir Cēsu novada pašvaldības īpašums. Pils apkaimes māju saimnieki, arī tālāki kaimiņi sanāca kopā, lai pārrunātu, ko varētu darīt paši, lai sakoptu apkārtni, kā saimniekot, lai nekaitētu kultūrvēsturiskajam mantojumam.
Straupietis, Cēsu būvvaldes arhitekts Normunds Broks atgādināja – nedrīkst aizmirst, ka senpilsētas teritorija ir 7,84 hektāri, tie, kam īpašumi ir tuvumā, dzīvo aizsardzības zonā. “Tas nozīmē apgrūtinājumus. Jābūt saprotošiem, ar nelikumīgu būvniecību var sabojāt ainavu. Straupes simbols ir pils tornis, ko var redzēt no visām pusēm, to nedrīkstam aizsegt, lai tas no visiem ceļiem redzams,” uzsvēra N.Broks, pie-bilzdams, ka, ja kāds vēlas kaut ko darīt, vajag vienkārši pajautāt, kā to veikt.
Runājot par tūristu piesaisti, aktuāls ir auto stāvlaukums. Pārgaujas tūrisma speciāliste Rudīte Vasile pastāstīja, ka tas ļoti nepieciešams, bet jādomā, kur to varētu izbūvēt. Apmeklētāju mēdz būt daudz, bijusi brīvdiena, kad abos nelielajos stāvlaukumos saskaitītas 170 mašīnas. Izskanēja dažādi varianti, bet tie nopietni jāizvērtē.
Likumā skaidri noteikts, ka pils nodota pašvaldībai, lai “sekmētu Lielstraupes pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem”, tūrisma attīstība ir tikai pēc tam, atgādināja N. Broks.
R.Vasile pils kaimiņus informēja, ka iesniegts projekts zudušās pagraba velves atjaunošanai, tiks atjaunots mūrītis pagalmā. “Nedrīkst aizmirst autentiskuma saglabāšanu, bet jāprecizē, kurās telpās kas saglabājies. Likumā atgādināts, ka “Lielstraupes pils un Straupes evaņģēliski luteriskās baznīcas ansamblis ir unikāla 14.—20. gadsimta arhitektūras un mākslas vērtība Latvijā”. Vai saglabāt bijušās narkoloģiskās slimnīcas palātas, kā tās rādīt tūristiem?
Iecerēta tikšanās ar bijušajiem slimnīcas darbiniekiem, lai pierakstītu viņu atmiņas. Augustā pilī un pirmoreiz Latvijā notiks brīvprātīgo kultūras pieminekļu saglabāšanas organizācijas rīkota starptautiska nometne. Speciālisti no dažādām valstīm divas nedēļas strādās un dokumentēs to, kas ir pilī, vērtēs, kas saglabājams. Pēdējā pils īpašnieka mazmeita vasarā brīvprātīgo darbā uz Straupi sūta savus mazbērnus, jāizvērtē, ko viņi varētu darīt,” stāstīja R.Vasile un atzina, ka straupiešus, saprotams, interesē praktiskas lietas, bet bez izpētes, sapratnes neko nevar iesākt.
Pils saimniekam Cēsu novada pašvaldībai priekšā liels darbs, lai gada laikā izstrādātu pils atjaunošanas un izmantošanas koncepciju. Tās izstrādē jāiesaistās arī šīs vietas kaimiņiem – draudzei un apkārtējo īpašumu saimniekiem. Vēl būtiski, ka likumā noteikts: “Lielstraupes pils kompleksie atjaunošanas darbi veicami 15 gadu laikā no Lielstraupes pils saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas saskaņošanas brīža.” R.Vasile arī atgādināja, ka vislielākā problēma ir jumts. Naktī, skatoties jumtā, izskatās, ka redzami jauni zvaigznāji. Koka konstrukcijas ir nopuvušas, pašā ēkā jau pirmajā stāvā parādās plaisas.
Straupieši bija vienisprātis, ka darāmā ļoti daudz, bet, lai kaut ko iesāktu, nepieciešama nauda. Pils iegūšana pašvaldības īpašumā, nu jau šķiet, nav bijis tas sarežģītākais.
Tāpat kā pagājušajā pavasarī aprīlī pie pils tiks rīkota talka. “Darāmā daudz, jāsakopj parks, īpaši daudz darba tā tālajā galā. Ir iecere izveidot viduslaiku puķu dobes, un vajadzīgi gan dēļi, gan melnzeme, gan stādi. Jauksim nost vecos drāts žogus parkā, zāģēsim krūmus, sakopsim taku uz vecajiem barona kapiem,” pastāstīja R.Vasile. Visi atzina, ka pēc talkas Lielstraupes pils apkārtne būs skaista vieta pastaigām gan straupiešiem, gan tūristiem. Vasarā, protams, visi pulcēsies un gaidīs ciemiņus Lielstraupes pils svētkos.
Komentāri