Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Nākotne šodienā, reiz dzīvos pēc interneta

Sarmīte Feldmane
23:00
19.04.2016
37
Img 3786 1

Ap 800 pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju no visas Latvijas ikgadējā konferencē “e-klase” satikās Cēsīs. Tas ir viens no vērienīgākajiem pasākumiem izglītības nozarē, un skolvadības sistēmas E-KLASE pakalpojumu nodrošinātāji šādu konferenci rīkoja sesto reizi. Pirmoreiz, kā atzina tās rīkotāji, viņi uzdrošinājās to darīt ārpus Rīgas.

Ja Cēsis ir saistītas ar bruņiniekiem, tad skolotāji šodien ir izglītības bruņinieki. “Ar vairogu vai bez tā? Gribētos, lai ar to. Šī konference domāta, lai dotu vadlīnijas, kā šo vairogu saglabāt rokās un kā izglītības sistēmu virzīt uz galveno mērķi – izaudzināt laimīgu cilvēku. Vai laimīgu cilvēku var izaudzināt nelaimīgs pedagogs? Protams, nevar. Tātad – laimīgs pedagogs nav ministrijas mērķis, bet instruments, lai mērķi sasniegtu,” konferences dalībniekiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Ministrs atgādināja, ka katrs fizikas skolotājs ir rādījis eksperimentu -uz galda nober dzelzs skaidiņas, pieliek magnētu, skaidiņas skaisti sakārtojas atbilstoši magnētiskā lauka spēka līnijām. “Mums ir vajadzīga sakārtota izglītības sistēma. Varam arī tās skaidiņas katrs mēģināt nolikt pareizajā vietā, bet pareizāk ir iedot spēka līnijas. Vienīgais spēka instruments, atskaitot sīkas, kaitinošas instrukcijas, ko ministrija sagatavo, ir finansējums. Svarīgi pedagogam iedot visus instrumentus,” sacīja Kārlis Šadurskis un uzsvēra, ka katrā sistēmā vajag stabilitāti. “Bet stabilitāte nenozīmē sastingumu, tīri matemātiski – uz nelielām parametra izmaiņām dinamiska sistēma (izglītība tāda ir) atbild ar nelielām un saprotamām izmaiņām. Izglītības sistēma ir daudzveidīga, un tai vajadzīga stabilitāte, lai attīstītos un sevi uzturētu. Skolotāju rokās ir viss, ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai pedagoga profesija ir vilinoša ne tikai kā misija, bet arī no finanšu viedokļa,” viedokli pauda ministrs. Viņš nolasīja Eiropas Savienības dibināšanas līguma pirmo pantu, tikai ES vietā ielika vārdus “izglītības sistēma”. “Lūk, vērtības, uz kurām jātiecas līdz ar zināšanām un prasmēm. Mums vajadzīga izcilība, izcilība izglītībā, mums vajag vairāk tādu pedagogu kā Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja Dana Narvaiša,” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks pauda prieku, ka šī nav e-konference, jo ikdienā jau ir e-risinājumi – e-vide, e-klase, bet cilvēkiem ir jāsatiekas un jārunā. “Izglītības sistēmā bez cilvēkiem neiztiks nekad. Mēs bērnus gatavojam nezināmai nākotnei. Šodienas skolēni dzīvos gadsimta beigās. Viņi saskarsies ar problēmām un tehnoloģijām, par kurām mēs šodien nezinām, viņi dzīvos pēcinterneta laikmetā, bet mēs nezinām, kas būs pēc interneta. Vai tad būs mākslīgais intelekts? E-klase ir labs piemērs, kā nākotne ienāk šodienā. Digitālās un e-prasmes būs būtiskas,” sacīja Guntars Catlaks.

E-klases vadītājs Jānis Kaģis uzsvēra, ka e-klasi tās veidotāji un uzturētāji neuzskata par tehnoloģiju, kas varētu nostāties starp pedagogiem un skolēniem. “Tiešais kontakts ir svarīgs, lai nodotu zināšanas no paaudzes paaudzē. Mūsu misija ir likt tehnoloģijām strādāt skolotāju labā. Digitālā mācību satura nodrošināšana – tas ir nākotnes uzdevums,” pārliecību pauda Jānis Kaģis, atgādinot, ka tehnoloģijas ātri mainās – kamēr noskata jaunāko tālruņa modeli, izrādās, ir jau jaunāks. “Kā panākt, lai tehnoloģijas kalpo mums, nevis mēs tām, lai mēs nepaliktu par to vergiem? Vispirms jāsaprot, kas ir tas, ko mums no tehnoloģijām vajag. Mēs pētām vajadzības, problēmas, izkristalizējam pamatlietas, tad meklējam, kā tās atrisināt, un tad ķeramies klāt. Tas nenotiek ātri, bet pārāk liels attīstības ātrums ir kaitīgs, jo katrs taču dusmotos, ja, atverot e-pastu, katru dienu tas būtu citāds,” pastāstīja Jānis Kaģis.

Konferencē bija lekcijas gan par jaunākajām tehnoloģijām, digitālajiem mācību līdzekļiem un metodēm, gan kā tos izmantot mācību darbā, gan kā izmantot aptaujas un e-klases platformu lēmumu pieņemšanā, kā arī par apzinātību skolā, to, kāpēc ir vērts būt skolā, un citām tēmām.

Pārtraukumos un pēc konferences pedagogi daudz diskutēja par dzirdēto, apsprieda lekcijās uzklausīto. “Pārliecinājāmies par savu izpratni un profesionālajām iemaņām,” “Druvai” atzina Cēsu 1.pamatskolas direktore Anna Būre. Drabešu sākumskolas direktore Laila Raiska uzsvēra, ka konferencē runāts ne tikai par e-lietām. “Tās ir tikai instruments, kas atvieglo ikdienas darbu, nes labumu,” viņa pastāstīja. Drabešu sākumskolā pērn pēc līdzīgas konferences pedagogi piekrita izmantot e-klasi. Laila Raiska atzīst: “Protams, tie ir resursi, bet ir atgriezeniskā saite, analīze, ko saņemam jau gatavu. Lai iestādē informācijas tehnoloģiju ienākšana līdz ar metodēm, kas iesaista bērnu, gūtu rezultātu, ir jāsakrīt komponentu kopumam. Tā vispirms jau ir vadības attieksme, skolotājam jābūt vēlmei to darīt, jābūt arī stabilam interneta pārklājumam un vēl citiem komponentiem. Ja kāda no tiem nav, progress ir lēnāks. Katrā iestādē tas jāizvērtē. Neticu, ka ir kāda ideālā iestāde, bet mums instrumenti ir zināmi, kas jādara, arī,” pārdomās dalījās Laila Raiska un atzina, ka lielākā vērtība ir zināšanas, ar kurām varēs izmantot instrumentus.

Veselavas pirmsskolas izglītības iestādē pagaidām e-klasi neizmanto, bet vadītāja Iveta Liepiņa pēc konferences ir apņēmības pilna pamēģināt. Viņa atzīst, ka konferencē dzirdētais raisījis pārdomas. “Ikdienā neaizdomājamies, esam rutīnā, problēmās. Tā ir, kā teica lektors – mums jau nevienam nav mācīts, kā pašiem izmantot savu prātu. Skolā galvenais instruments ir prāts, lai nerīkojamies bezjēdzīgi, kaut vai cīnoties par skolēnu uzmanību, mēģinot izkonkurēt tālruni. Kur ir tas āķis? Trūkst prasmes pievērst uzmanību,” atklāja Iveta Liepiņa un atgādināja: “Skolotājs pats ir atbildīgs, ar kādu sajūtu viņš nāk uz darbu. Pret odiem īdētājiem vadītājs var darīt jebko, lai tikai šis skolotājs labi darītu darbu. Bet viņš pats ir atbildīgs, lai strādātu profesionāli un ar atdevi, lai viņam būtu jauka saskarsme ar bērniem. Skolotājam jābūt laimīgam vietā, kurā viņš strādā, par to, ko dara. Ne vadītājam nepārtraukti jālauza galva, ko un kā darīt, ka algas mazas.”

Laila Raiska secināja: “Jauki, ka šādās konferencēs mums iedod rozīnītes, kas ir svarīgas un par kurām ikdienas skrējienā neiedomājamies.”

Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska “Druvai” uzsvēra, ka sen vairs nav tas laiks, kad kāds skolotājs bija jāmudina, jāaicina apmeklēt. “Tiek aicināti profesionāļi, kuri iepazīstina ar jaunāko, un skolotāji vienmēr izmanto katru iespēju, lai papildinātu zināšanas. Svarīgi, ka par jauno dzirdēja daudzi direktori, jo bieži vien, ja viņi neizprot, tad arī neatbalsta jauno,” pārdomās dalījās Dina Dombrovska.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
156

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
4
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi