Tēva dienu svin ar aktīvu atpūtu

Tēva dienai veltīti pasākumi Cēsu novadā notika vairākās vietās. Tā Pārgaujas apvienības pārvaldē aizvadīts svētku pārgājiens apkārt Ruckas ezeram, Priekuļos ģimenes pildīja aizraujošus orientēšanas uzdevumus, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļā iepazina glābēju ikdienu un tehniku, ko izmanto, palīdzot cilvēkiem nelaimē.

Šķēršļus pārvarēt palīdz tēva rokas

Pārgaujas apvienības pārvaldē jau vairākus gadus Tēva dienā organizē pārgājienu. Pērn tas notika apkārt Raiskuma ezeram, šogad Stalbes pusē apkārt Ruckas ezeram. Šogad gan dalībnieku bija mazāk nekā pērn, bija aptuveni 45 cilvēki, bet tā izveidojās kompakta kompānija, kas draudzīgi devās pārgājienā, pastāstīja Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova.
 

Grupu vadīja Alise un Artūrs Lūkini, kas noslēgumā uzņēma pārgājiena dalībniekus ar pikniku, bija desiņas un ugunskurā cepts zefīrs. Izturīgākie izlēma pēc piknika vēl pamakšķerēt ezerā. “Lai gan laikapstākļi netika solīti labi, lietu sagaidījām tikai īsi pirms trijiem. Ņemot vērā, cik daudz lietavu mūspusē šogad piedzīvots, nevar sūdzēties. Ezers izgājis no krastiem, apkārtne bija diezgan mitra, nedaudz bija jāpamaina maršruts, bet pārgājiena dalībnieki bija brīdināti par atbilstošu apavu izvēli, un nevienam sūdzību nebija,” teic S. Lobuzova. Viņa atklāj, ka bija divi vīrieši, kurus sievas atveda uz pasākumu kā pārsteigumu — viņi nezināja, kurp dodas. “Tas bija jauks pārsteigums. Pievienojās arī vairāki seniori, kas vēlējās izbaudīt pastaigu. Bērni satika savus bērnudārza vai skolas vienaudžus. Viens bērniņš bija ar velosipēdu, bet bija vietas, kur tētim bija jānes gan bērns, gan velosipēds. Jāteic, šogad pārgājiens izvērtās izaicinošāks, bet, lai tiktu pāri visiem šķēršļiem, lieti noderēja tēvu spēks.”

Ņemot vērā iedzīvotāju interesi, plānots arī nākamgad organizēt pārgājienu apkārt kādam no Pārgaujas pusē esošajiem ezeriem vai gar kādu citu ūdenstilpi. “Galvenais, lai ir labi laik­apstākļi, bet ņemot vērā, cik tie ir nepatstāvīgi, šogad izlēmām, ka neatkarīgi no laika prognozes, pasākumu nepārcelsim — jo vienu dienu ir ļoti lietains, citu ļoti karsts, nekad nevar paļauties, ka būs ideāli laikapstākļi,” secina S. Lobuzova.

Iepazīst pagasta centru un cits citu

Priekuļos tika organizēta ģimeņu orientēšanas, kur ģimenes bija aicinātas izveidot komandu, lai izkustētos svaigā gaisā un iepazītu apkārtni, meklējot sešus kontrolpunktus un pildot orientēšanas izaicinājumus. Tika izvēlēti gan dabas objekti, gan iestādes, tā iedzīvotāji varēja iepazīties ar, piemēram, jauniešu centru, boksa klubu. Orien­tēšanās sākās pie Priekuļu Kultūras centra, tur ar pikniku pasākums arī noslēdzās.

Dalībnieku skaits pasākumā bijis divreiz lielāks par prognozēto, pastāsta Priekuļu Kultūras centra pasākumu organizatore Luīze Laura Ābola. “Pieteicās 27 ģimenes, vairāk nekā 120 cilvēku. Uzdevumus bijām organizējuši tā, lai interesanti būtu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lai būtu daudzveidība un vienlaikus nebūtu par grūtu un uzdevumus varētu raiti izpildīt, kopumā orientēšanās aizņēma ap divām stundām. Dalībniekiem ļoti patika, visi sacīja, ka šāds pasākums noteikti jāatkārto, tāpēc jau plānojam, ka tādu varētu organizēt maijā saistībā ar Ģimenes dienu. Bet arī Tēva dienā aicinājām visas ģimenes, arī tās, kur bērnus audzina tikai mamma, jo galvenais ir visiem būt kopā un labi pavadīt laiku,” saka L. L. Ābola.    

Izmēģina noturēt un satīti šļūteni

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Tēvu dienu atzīmēja ierastā veidā, tas ir, klātienē iepazīstinot ar dienesta darbu. Iedzīvotāji, tostarp ģimenes ar maziem bērniem, varēja brīvi atnākt uz dienesta Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Cēsu daļas stāvlaukumu, lai klātienē un tuvplānā izpētītu glābēju ikdienas arsenālā esošos instrumentus, kā arī parunātos ar pašiem ugunsdzēsējiem par viņu darba niansēm. “Druva” manīja daudz pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu, kas ar aizrautību aplūkoja abas darba mašīnas un to plauktos sakārtotos instrumentus. Interesentu apskatei bija izbraukts gan ierastais VUGD transportlīdzeklis, gan arī glābējiem paredzētā kravas automašīna ar paceļamajām kāpnēm 35 metru augstumā. Teju visi sanākušie iemēģināja arī roku smagās ūdens šļūtenes noturēšanā un strūklas tēmēšanā, kā arī bērni varēja pagriezt šļūtenes satīšanas ierīci un izpildīt dažādus attapības uzdevumus.

Uz jautājumiem par aprīkojumu un darba apstākļiem nepagurstoši atbildēja un plaši par ugunsdzēsēju ikdienu stāstīja VUGD VRP dienesta nodaļas operatīvais dežurants Rolands Žoluds. Viņš pastāstīja, ka Cēsīs patlaban ir viens no diviem Vidzemes konteinervedējiem — transportlīdzeklis, kas palīdz sagādāt lielāku ūdens apjomu vietās, kur ugunsdzēsējiem nav pieejamas dabiskās ūdenstilpes. Tas ietver arī pārvietojamu sūkņu staciju “ar kilometru garām šļūteņu līnijām”. Pēc R. Žoluda teiktā — ar šādu aprīkojumu vajadzības gadījumā nu var izvilkt pat divus kilometrus garu šļūteņu līniju. Tas ievērojami atvieglo ugunsnelaimes dzēšanu mežos, jo parastajos glābēju transportlīdzekļos pieejamās šļūtenes ļauj nodrošināt ūdens apgādi vien aptuveni 200 metru attālumā. “Protams, arī tāda konteinervedēja papildu izsaukšana prasa laiku, taču tas ir efektīvāks risinājums nekā vairākas ugunsdzēsēju mašīnas saukt vienuviet.” Tāpat Cēsīs ir pieejams atsārņošanas aprīkojums gadījumiem, ja notiktu ķīmisko vielu noplūde.

Tēvu dienas tradīcijas pamazām iesakņojas. Tā vērtē gan Kultūras centra vadītāja Sol­veiga Lobuzova, gan Prie­kuļu Kultūras centra pasākumu organizatore Luīze Laura Ābola. S. Lobuzova atceras, ka pirmajā gadā, kad pašvaldība rīkoja dažādas šai dienai veltītas publiskās aktivitātes, interese bija neliela, tomēr ar laiku secināts, ka pārgājiena formāts ir ģimenēm vissaistošākais: “Ir labi, ka svinam ne tikai Mātes dienu, bet atceramies un izceļam arī tēvus. Šie svētki ir ļoti jauki, lai tos pavadītu visa ģimene kopā, aktīvi darbojoties.” Luīze Laura Ābola pozitīvi novērtē, ka tēvi pasākumos tiešām iekļaujas ļoti aktīvi: “Viņiem patīk, ka viņus atceras un ka viņi ir iesaistīti šo svētku norisē.”

Arī VUGD pārstāvis R. Žoluds atzina, ka kopumā, dienesta ieviestā ikgadējā tradīcija pamazām kļūst populārāka. Viņš pat atcerējās, ka sastapis ģimenes, kuras stāstījušas, ka izveidojies paradums ik gadu braukt uz citu VUGD daļu, lai salīdzinātu iespaidus.