Meža taksators un meža īpašnieks Gatis Ziediņš pastāsta, ka viņa meža lielākā daļa atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tāpēc īpaši svarīgi šķiet jautājumi, kas skar ierobežotu saimniecisko darbību.
– Nepieciešams panākt īpašniekiem taisnīgas kompensācijas. Vislabākais jau būtu līdzīga sistēma kā Skandināvijas valstīs, kur valsts vai nu atpērk no īpašnieka zemi, vai maksā kompensācijas, kas ir 110–125% no tirgus vērtības vai terminēta līguma gadījumā maksā 60–100% apmērā no termiņā iegūstamās summas.
Nepieņemami ir nosacījumi, kas pašlaik spēkā Latvijā, kur par pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu īpašnieks saņem 196 eiro gadā, par galvenās un kopšanas cirtes aizliegumu 145 eiro gadā, par kailcirtes aizliegumu 45 eiro gadā.
Nekādi netiek kompensēts arī paaugstinātais ciršanas vecums, vai tas, ka aizliegta koku ciršana pēc caurmēra, kā arī palielinātais ekoloģisko (saglabājamo) koku skaits un atmirusī koksne.
Nepiedodama ir Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) prasība, ka īpašniekam pašam jāapmaksā individuālie meža izmantošanas un aizsardzības plāni, jāalgo eksperts, kas aizliedz saimniecisko darbību savā paša privātajā mežā. Tas ir kā veselam cilvēkam uzlikt par pienākumu apmaksāt veselas kājas nozāģēšanu, jo valstij nepatīk, ka viņš tik ātri kustas.
Par kopējo meža politiku Latvijā. Uzskatu, ka pašreiz izstrādes stadijā esošā “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu” politika ir solis pareizajā virzienā, kas mazinātu birokrātijas slogu un sakārtotu nozares sistēmu. Ir jādod lielāka brīvība meža īpašniekam pašam pieņemt lēmumus, kad cirst vai necirst. Pašreizējā politika attiecībā uz dabas aizsardzību spiež īpašniekus cirst savus mežus, lai, nedod dievs, neatnāk “putnu, puķu, sūnu, gliemežu utt. draugs” un nepasaka: “Onkulīt, te viss, vairāk neko nedrīksti darīt.” Ir jāpanāk, ka koku ciršana notiek nevis bailēs no “DAP eksperta”, bet ar mērķi panākt kvalitatīvākas, produktīvākas audzes vai, ja īpašnieks ir dabas draugs, audzes, kas priecē sirdi un dvēseli.
Lielāka brīvība arī sakārtotu vispārējo zemes tirgu, jo zinot, ka pareizi apsaimniekojot meža īpašumu (laikus un pareizi kopjot), saimnieks varēs iegūt ražu 20–30 gadus ātrāk, celtos vispārējā meža zemes cena, un valsts iegūtu krietni vairāk. Piebilde: tas viss attiecas uz saimnieciskajiem mežiem.
Tikko ir pieņemti jauni “Koku ciršanas noteikumi” un arī “Meža inventarizācijas noteikumi”. Arī tajos ir daudz nepilnību un trūkumu, tomēr vismaz pussolītis pareizā virzienā, lai ieinteresētu īpašnieku adekvāti domāt un racionāli apsaimniekot savu meža zemīti un lai nākamām paaudzēm nodotu labāku un vērtīgāku.
Latvietis izsenis ir bijis savas zemes saimnieks un apzināti nedarīs pāri savam īpašumam. Tieši tāpēc mums ir tik daudz dabas vērtību. Nesagandēsim visu, nepārdomātu Eiropas Zaļā kursa prasību un cilvēku, kuri veido likumus, bet mežu redzējuši pa auto logu, neizpratnes dēļ!
Komentāri