Par spīti tam, ka socioloģisko pētījumu un analītikas nevalstiskais un nekomerciālais Levadas Centrs ir ierakstīts Krievijas tā saukto ārzemju aģentu sarakstā, tas katru mēnesi turpina Krievijas iedzīvotāju aptaujas. Tās vienmēr sākas ar vienu un to pašu jautājumu par to, ko respondents domā par Krievijas Federācijas politiku – vai valsts politika notiek pareizā virzienā, vai arī tā tiek virzīta nepareizi.
Jau vairākus gadus vairākums aptaujāto atbild, ka valsts politikas kurss ir pareizs – pašlaik tā saka 66 procenti Krievijas iedzīvotāju. Krievijas politiku par nepareizu uzskata 22 procenti, tātad trīs reizes mazāk. Savukārt uz jautājumu, vai aptaujātais atbalsta Putinu, tikai 12 procenti atbild, ka neatbalsta. Visbiežāk Putinu neatbalsta daļa to iedzīvotāju, kuri valsts politiku uzskata par nepareizu. Levadas Centra socioloģi skaidro, ka tas liecina par to, ka kopumā šī gada sākumā Krievijā aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju neatbalsta to, kā tiek vadīta valsts. Jāpiebilst, ka valsts politiku un to, kā prezidents vada valsti, neatbalsta ļoti dažādu, pāris jautājumos pat pretēju uzskatu iedzīvotāji. Piemēram, starp tiem, kuri valsts politiku un tās virzienu uzskata par nepareizu, 55 procenti atbalsta armijas rīcību Ukrainā, bet no Putina kritiķiem armijas rīcību par pareizu uzskata 40 procenti. Savukārt starp Putinam lojālajiem iedzīvotājiem desmitā daļa Krievijas iedzīvotāju tomēr armijas rīcību Ukrainā neatbalsta. Ar vārdu sakot, Krievijas prezidenta un politikas kritiķi ne vienmēr ir pret karu Ukrainā, bet starp tiem, kuri politiku un Putinu atbalsta, ne visi pozitīvi vērtē to, ko un kā armija dara Ukrainā.
16.aprīlī Levadas Centrs publicēja aptaujas rezultātus par to, kā iedzīvotāji vērtē situāciju valstī, un salīdzināja atbildes šogad ar atbildēm deviņdesmito gadu otrajā pusē.
Katrs otrais aptaujātais šogad uzskata situāciju par saspringtu, bet ceturtā daļa Krievijas iedzīvotāju saka, ka tā ir mierīga. Interesanti, ka vienāds skaits iedzīvotāju uzskata – situācija valstī ir kritiska un ka situācija ir labvēlīga. Tā domā 10 procenti Krievijas iedzīvotāju. Pārskatot aptauju vēsturi, var redzēt, ka situāciju valstī par labu vismazākais iedzīvotāju skaits uzskatīja deviņdesmitajos gados, bet vispozitīvāk Krievijas iedzīvotāji situāciju vērtēja 2008. gada vidū. Pēdējā laikā visvairāk negatīvu situācijas vērtējumu bija 2022. gada rudenī, pēc tam tas uzlabojās. Kopš pagājušā gada negatīvais situācijas vērtējums valstī lēnām aug. Visbiežāk to, kāda ir situācija valstī, pozitīvi vērtē jaunieši, vīrieši, finansiāli nodrošinātie, Maskavas iedzīvotāji un varai lojālie iedzīvotāji.
Tiesa gan, seši no desmit aptaujātajiem Krievijas iedzīvotājiem pašreizējo situāciju valstī vērtē negatīvi – tā uzskata 61 procents iedzīvotāju. No tiem 52 procenti iedzīvotāju saka, ka situācija ir saspringta, bet 9 procenti domā, ka tā ir kritiski sprādzienbīstama. Protams, ir iedzīvotāji, kuri politisko situāciju Krievijā vērtē kā mierīgu vai labvēlīgu – tā apgalvo trešdaļa iedzīvotāju. Ja atskatās uz deviņdesmitajiem gadiem, tad tolaik politisko situāciju valstī par ļoti sliktu uzskatīja absolūtais vairākums iedzīvotāju, un situācijas vērtējums sāka uzlaboties 2000. gadā. Pēc prezidenta vēlēšanām 2008. gadā 71 procents Krievijas iedzīvotāju situāciju valstī vērtēja kā labu, un pozitīvais vērtējums atkal sāka samazināties ekonomiskās krīzes un Krievijas uzsāktā kara Gruzijā ietekmē. Pašreizējais politiskās situācijas vērtējums valstī ir līdzīgs iedzīvotāju uzskatiem 2021. – 2022. gadā.
Pretrunīgos Krievijas iedzīvotāju uzskatus mēdz salīdzināt ar “ledusskapja un TV” savstarpējo cīņu jeb kā ikdienas reālās dzīves un propagandas attiecības. Eksperti secina, ka Krievijas iedzīvotāji kopumā tomēr uzskata – par spīti tam, ka viņu materiālā ikdienas dzīve kļūst sliktāka, propaganda un valsts vara iedzīvotājus tomēr aizstāv, tādēļ iedzīvotāji to atbalsta.
Komentāri