Cēsis var būt vēl zaļākas

Pērn vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,2 grādiem virs klimatiskās standarta normas. Rezultātā tas bija trīspa­dsmitais gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Tā Vidzemes inovāciju nedēļā praktiskajā darbnīcā “Zaļās Cēsis. Nākamais līmenis pilsētas labbūtībā” informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Luīze Eglīte, VARAM Projektu un pētījumu nodaļas vecākā eksperte, skaidroja, ka klimata pārmaiņu dēļ arvien biežāk arī Latvijā saskaramies ar ekstremālākiem laikapstākļiem, tostarp karstuma viļņiem, intensīvām lietusgāzēm, spēcīgām vēja brāzmām, kas sasniedz vētras spēku, lielgraudu krusu. Tādēļ steidzami nepieciešams palīdzēt reģioniem būt izturīgākiem pret ekstremāliem apstākļiem nākotnē, kas veicinātu arī iedzīvotāju veselību un labbūtību.

Latvijā nav vienotas metodikas, kas regulētu teritoriju zaļās infrastruktūras attīstības plānojuma izstrādi reģionālā, pilsētas vai lokālā mērogā, teica L. Eglīte. Projektā “LIFE LA­TEST­adapt” piedalās 16 organizācijas: VARAM, trīs Latvijas un četras Igaunijas pašvaldības, arī nevalstiskās organizācijas un zinātniskās organizācijas. Tiek strādāts pie dabā balstītiem risinājumiem, kartēta zaļā infra­struktūra un identificētas problemātiskās vietas, kā arī lai attīstības un teritoriju plānojumos iekļautu zaļināšanas plānu. Pro­jektā tāpat izstrādāts digitālais Konsultāciju forums – vieta, kur jebkurš Latvijas un Igaunijas iedzīvotājs var uzdot jautājumus par dabā balstītiem risinājumiem.

Darbnīcā piedalījās pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pedagogi, studenti un interesenti. Ainavu darbnīcas ALPS arhitekte Mārīte Spru­dzāne dalījās pieredzē par dabā balstītiem risinājumiem pilsētvidē – apstādījumiem, apstādījumu uzlabošanu, zaļajiem jumtiem un citiem risinājumiem.

Valmieras novada pašvaldības pārstāves pastāstīja, ka Valmierā ir izstrādāts zaļās infrastruktūras plāns, kurā pētīta gan zaļo zonu sasniedzamība gājējiem, zaļo zonu savienošana, kā arī potenciālie attīstības virzieni, domājot gan par dabiskajām teritorijām, gan sabiedriskām vietām, ražošanas teritorijām, daudzstāvu māju un ģimenes māju kvartāliem.

Stāstot par Cēsīs izstrādāto pilsētas zaļināšanas plānu, kas sasaistīts ar investīciju projektiem un teritorijas plānojumu, Cēsu novada pašvaldības speci­ālistes norādīja, ka pilsētu uzskata par zaļu, tomēr ir vietas, kuras varētu būt daudz zaļākas. Taču Cēsīs ir pieejama zaļo teritoriju izvēles daudzveidība – tā pašvaldības veiktajā aptaujā, kurā iedzīvotāji bija aicināti atzīmēt svarīgākās zaļās teritorijas, cilvēki bija atzīmējuši 270 punktus.

Darbnīcas dalībnieki bija aicināti dalīties ar idejām risinājumiem pilsētas karstumsalu punktos. Tās visbiežāk ir izglītības iestāžu teritorijas, bet ir vietas, kur nepieciešami koku stādījumi vai citi risinājumi gājēju ēnošanai. Dalībnieki rosināja gan dažādas idejas Rīgas ielas vecpilsētas posmā zaļināšanai, bija ieteikumi veidot stādījumus podos un konteineros.    Lai kādā vietā slāpētu trokšņus vai mazinātu vējainumu, ieteica atjaunot koku alejas. Rosināja stādīt arī augļu kokus un ogulājus, kas būtu ne tikai skaisti, bet arī praktiski. Tika atzīmēta nepieciešamība radīt ēnojumu bērnu rotaļu laukumā Maija parkā. Tāpat bija rosinājums pie skolām vairāk veidot dabisko segumu, apstādījumus, norādot, ka par apstādījumiem varētu rūpēties paši skolēni.

Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas dabaszinību skolotāja Sandra Klaucāne “Druvai” atzina, ka tēma viņai ļoti tuva jo vairāk tāpēc, ka skola jau vairāk nekā desmit gadus ir arī Zaļā skola. Viņa vēlējās rast atbildes, kā skolas pagalmā, kas ir diezgan novecojis, veidot vidi, lai tā būtu piemērota atpūtai, sportam un arī mācību darbam: “Skolēnu labbūtība ir ļoti svarīga. Lai gan nācu ar domu vairāk uzklausīt, bija jauki, ka arī mūs iesaistīja ieteikumu radīšanā. Domāju, būtisks ir arī skolēnu redzējumus, jo viņi daudz ko redz pavisam citādi, viņi var piedāvāt negaidītus risinājumus.”

Cēsu iedzīvotāji Lelde Goba un Mārtiņš Kreilis arī vēlējās uzzināt pašvaldības plānus pilsētas zaļās vides attīstīšanā. Lelde teica: “Vides plānošana mani interesē, Cēsīs jau daudz kas labs notiek, bet kādreiz ikdienā redzu kādas problēmsituācijas. Īsti nav skaidrības, kur vērsties konkrētajā jautājumā.” Un Mārtiņš piebilda: “Uzzināju daudz saistībā ar zaļināšanas plānu Cēsīs un Valmierā, prieks, ka tika uzklausīti arī mūsu viedokļi, veidojot pilsētvidi tādu, lai ikvienam būtu patīkami tajā atrasties, tajā skaitā par vietām, kur vēl varētu būt pilsētas pļavas, koku apstādījumi, publiskās ārtelpas bez motorizētiem transportlīdzekļiem, arī strūklakas. Ceru, ka pašvaldības un speciālistu ieceres īstenosies un pašvaldība spēs tās izstāstīt visiem cēsniekiem.”