Renovēt māju vai ne? Maciņš zina atbildi

Šī ziema ar salu pierādīja atšķirību, kāda ir, ja dzīvo renovētā mājā vai tādā, kas kalpo jau gadu desmitus. Līdz šim daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji pilsētās tomēr spēj vienoties par savas mājas renovāciju, novada lauku ciemos tādu gadījumu ir maz.

Vecpiebalgā biedrība “Balga AV” renovējusi pirmo savu apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju “Elektroni”. Tā ir pirmā Vecpiebalgā. Biedrība apsaimnieko arī daudzdzīvokļu māju “Upmalas” Inešos. Tās iedzīvotāji lēmuši par siltināšanu. Interese par ēkas renovāciju ir arī vairākiem Vecpiebalgā Smeiļu ielas 1 dzīvokļu īpašniekiem. Viņi meklē apsaimniekotāju. Ceļš uz rezultātu ir garš, bet ir jānotic, ka izdosies.

Atjaunot vai ļaut sabrukt

2018.gadā Vecpiebalgā par 18 dzīvokļu mājas “Elektroni” apsaimniekotāju kļuva biedrība “Balga AV”.
“Redzot, kādā stāvoklī ir māja, bija skaidrs, ka nopietnam remontam iedzīvotāji naudu nekad nesakrās, piekritām uzņemties apsaimniekošanu tikai tad, ja viņi piekritīs ēkas renovācijai,” stāsta “Balga AV” valdes loceklis Viktors Abramovs.

Nākamajā gadā iedzīvotāji nobalsoja par siltināšanu, apstiprināja projektu, tika izsludināts iepirkums renovācijas darbiem. Atlika izšķirošais balsojums, lai varētu sākt īstenot ieceri. Deviņu dzīvokļu īpašnieki bija par, tikpat pret. “Ar to viss beidzās,” saka V. Abramovs.

Kāpēc tā notika? “Elektrona” iedzīvotāji atzīst, ka noticējuši vienam kaimiņam. Viņš pārliecinoši stāstīja, ka tūlīt būs lētāki projekti, lielāks finansējuma atbalsts, ka tas, kas plānots, ir pārāk dārgi. Pats arī gribējis kļūt par apsaimniekotāju, bet līdz sais­tību pārņemšanai netika, pārdeva savu dzīvokli.

“Mājas iedzīvotāja Inese Stroda sazinājās ar mums un pārliecināja, lai apsaimniekojam māju, ka vairākums ir par siltināšanu, ka šoreiz izdosies. Pusgadu mājai nebija apsaimniekotāja,” stāsta V. Abramovs un uzsver, ka šajā reizē iedzīvotāji vienojās, kas ēkai darāms.

Pērn martā “Elektronos” tika uzsākti energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbi. No­vem­brī celtnieki darbus pabeidza. Bija nomainīts jumts, siltinātas ēkas ārsienas, bēniņi un pagraba pārsegums, iztīrītas ventilācijas šahtas un saremontēts ventilācijas skurstenis. Dzīvokļos un koplietošanas telpās nomainīti logi, atjaunota apkures sistēma, nomainīta ūdensvada un kanalizācijas sistēma, veikti citi darbi, lai ēka būtu droša un energoefektīva.

Projekta kopējās izmaksas (būvdarbi, būvuzraudzība un projekta vadība) – 486 279 eiro.  Attiecināmajām izmaksām, kas bija 40 379 eiro, VAS “Attīs­tības finanšu institūcija ALTUM” piemēroja 49 % kapitāl­atlaidi, kas ir 197 858 eiro. To sedz Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi. Primārās enerģijas ietaupījums plānots 132 MWh gadā (ap 55,72 %).

Svarīga sadarbība

Ziema apstiprina, ka “Elektrona” iedzīvotāji izdarījuši pareizo izvēli. “Bieži, taupot naudu, iedzīvotāji atsakās ierīkot skaitītājus, tā liedzot pašiem sekot līdzi izdevumiem,” uzsver apsaimniekotājs. Pagrabā ir siltuma patēriņa skaitītāji. Katrs var atnākt pie sava skaitītāja un apskatīties, cik patērēts. Ja šķiet par daudz, var pataupīt. V. Abramovs ieskatās rādījumos, patērētais siltums dzīvokļos ir ļoti atšķirīgs. Vieni vēlas siltāku, citi vēsāku dzīvokli, un paši var regulēt.

“Uzstādīti viedie skaitītāji, lai siltuma piegādātājs rādījumus varētu nolasīt attālināti. Inte­resējāmies kapitālsabiedrībā “Līgatnes komunālserviss”, kas nodrošina siltumu, kādus skaitītājus izvēlēties, pateikt nevarēja. Visām ēkām tomēr vajadzētu vienādus, ja vēlāk pateiks, ka vajadzīga cita sistēma, būs problēmas. Un iedzīvotāji par to maksās. Diemžēl siltuma ražotājam nav nākotnes redzējuma. Siltumam, ko saņemam no katlumājas, temperatūra ir svārstīga. Siltummezgls aizvien ir paš­valdības pārziņā, neesam pārņēmuši. Diemžēl tas ir bēdīgā stāvoklī, par to būs jāmaksā iedzīvotājiem,” problēmas, kas risināmas sadarbojoties, ieskicē V. Abramovs. Viņš uzsver, ka gan jau viss sakārtosies, un min Madonas novada pieredzi, kur ūdenssaimniecības un siltumapgādes uzņēmumi ir pārņēmuši visu novadu, ēku apsaimniekotājam ir, pie kā vērsties ar praktiskiem jautājumiem, kā labāk darīt.

V. Abramovs arī uzsver, ka ir svarīgi, lai renovācijas gaitā būvniekiem izveidotos laba sadarbība ar iedzīvotājiem. “Elek­tronos” to nodrošināja Inese Stroda.

“Vislabākā reklāma siltināšanai ir, kad redzams, ka kaimiņiem ir labāk. Protams, kad tiek pieņemts lēmums atjaunot māju, izmaksas nav skaidras. No lēmuma pieņemšanas līdz darbu uzsākšanai paiet ilgs laiks,” saka V. Abramovs un atgādina, ka renovācija nav lēta, bet jāatceras, ka gadu desmitus namu uzturēšanā nav ieguldīts un to tehniskais stāvoklis tikai pasliktinās, bet pēc atjaunošanas katra dzīvokļa vērtība palielinās.   

Aiz loga sals, dzīvoklī silti

Strodu ģimene “Elektronos” dzīvo kopš 2017. gada. “Aug­šējais stāvs un visaukstākais dzīvoklis. Mājās mazs bērns, vienu istabu sildījām ar elektrisko sildītāju. Jumts caurs, dzīvoklī tecēja ūdens. Pats meklēju meistarus, laboju, viņi skaidri pateica, ka tas nav uz ilgu laiku,” stāsta Edgars Strods un piebilst, ka pirms diviem gadiem janvārī, kad notika avārija katlumājā, vairāk nekā nedēļu nebija apkures, bet rēķins tāpat bija jāmaksā.

Edgars vērtē, ka, iespējams, tad kaimiņi sāka nopietni domāt par ēkas siltināšanu. “Uzru­nājām apsaimniekotāju, ka gribam vēlreiz mēģināt īstenot projektu, lai uzņemas to darīt. Kaut skeptiski, bet viņš piekrita, un arī mājas kaimiņi nobalsoja, bija gatavi mainīt projektu,” atceras “Elektronu” iedzīvotājs.

Edgars uzsver, ka tagad dzīvo ēkā, kas ir kā jauna. Dzīvoklī arī aukstākajās dienās bija silti un mājīgi, rēķins par apkuri krietni mazāks nekā citās daudzdzīvokļu mājās, nav arī jāizmanto elektriskais sildītājs.

Jānis 14 gadus īrē dzīvokli “Elektronos”. “Pārmaiņas jūtu, dzīvoklis silts, bet maksa par apkuri neapmierina. Siltuma ražotāja cena ir nesamērīga. Jā, ar visu kredīta atmaksu par siltumu maksājam mazāk nekā citās ēkās, bet siltuma cena ir augsta. Trase gara, un redzams, kādi ir zudumi, kas rodas līdz mūsu ēkai, un par tiem maksājam, ” viedokli pauž vecpiebaldzēns un piebilst, ka toreiz, kad katlumājas avārijas dēļ nebija apkures, bet iedzīvotāji par siltumu samaksāja, solīts, ka vasarā atmaksās par nesaņemto pakalpojumu, bet tas nenotika un gremž joprojām.

“Tagad viss atkarīgs no paša, vari sildīties, vari taupīt, maksā, cik esi patērējis. Tas man ļoti patīk, nevis maksāt kaut kādu vidējo summu par kvadrātmetru,” uzsver Jānis un atzīst, ja namu nerenovētu, diezin vai pēc desmit gadiem tajā vispār varētu dzīvot, jo ēka pamazām bruka.

Andris Baltputnis tāpat kā vēl trīs ģimenes “Elektronos” dzīvo kopš 1975. gada, kad saņēma mājokli jaunuzceltajā ēkā.    “Dzīvokļu īpašnieki vairākkārt mainījušies. Daudzi esam pensionāri, man ir bērni, mazbērni, kam atstāt dzīvokli,” saka vecpiebaldzēns, kuram jau devītais gadu desmits. Viņš pastāsta, ka vērojis būvniekus, kas renovējuši māju, kā lietainajā vasarā viņi strādāja, un ir gandarīts par rezultātu.
“Dzīvei nav ne vainas. Man patīk, ka istabās silts, ap grādiem 20, virtuvē daži grādi mazāk. Tā esmu noregulējis temperatūru un negrozu,” pastāsta Andris, piebilstot, ka katrs pazīstamais no kaimiņmājām prasa, kāds mums rēķins par apkuri. Viņš dzirdējis, ka tiem, kam liels dzīvoklis, mēnesī jāmaksā 400 un vairāk eiro un vēl liels elektrības rēķins, jo aukstumā taču nedzīvos.   

Noderīga pieredze

“Elektronu” iedzīvotāji labprāt padalījās pieredzē, kas noderētu arī citiem – tiem, kuri šau­bās, tiem, kuri vēlas sakārtot savu namu.

“Ir cilvēki, kuri uzreiz piekrīt siltināšanai, ir tādi, kuri ir pret, un vēl ir klusētāji, kuri paburkšķ pie sevis, bet nav pret un parakstās par renovāciju. Tad uzrodas kāds orators, kurš to vien runā, ka nedrīkst pieļaut siltināšanu, stāsta, ka pazaudēsim dzīvokļus, jo nevarēsim samaksāt. Klusētāji nosliecas viņa pusē. Vēl arī jārēķinās, ka no iedzīvotāju pirmās vienošanās līdz galīgā lēmuma pieņemšanai paiet gadi un cilvēku dzīvē var daudz kas mainīties,”  tā nespēju vienoties par mājas siltināšanu vērtē kāda vecpiebaldzēniete.

Cita atzīst, ka dzīvoklī ir daudz labāk, ir silti, bet tarifs ļoti augsts, taču, protams, nevar salīdzināt, cik maksā citu māju iedzīvotāji. “Ieguvumus vairāk jutīsim, kad laiks ārā kļūs siltāks,” teic “Elektronu” iedzīvotāja.

Sarunā kaimiņi uzsver, ka aizvien dzīvokļos mācās regulēt siltumu. “Ejot uz darbu, atstāju zemāku temperatūru, vakarā jāgriež vairāk, kamēr iesilst, tādēļ pareizāk turēt vēlamo temperatūru,” pieredzē dalās kāds vecpiebaldzēns un pastāsta, ka sākumā domājuši taupīt un gaiteņos nogriezt siltumu, bet to jūt dzīvokļos un ekonomija neiznāk. Mājā ir dzīvokļi, kuros ikdienā nedzīvo, īpašnieki temperatūru noregulējuši uz minimālo, aukstajā laikā kaimiņi to juta.

“It kā taupot, izdarīju muļķību. Varēja izvēlēties – mainīt logus vai ne, izvēlējos nemainīt, apsvēru, kad dzīvoklī būs jāveic kosmētiskais remonts. Tagad to nožēloju, nav tik silts dzīvoklis, kādam jābūt. No logiem nāk aukstums, kaimiņiem, kuri ielika jaunus trīspakešu logus, ir siltāks. Man ir divpakešu logi, turklāt tie svīst. Nomainot dzīvoklī iekšējos tīklus, tāpat kosmētiskais remonts jāveic un vēl arī jādomā par logu nomaiņu,” citiem noderīgu pieredzi pastāsta vecpiebaldzēniete.     

Cer uz pašu saprātu

Saruna ar Smeiļu ielas 1 iedzīvotājiem nevedas, vairāki uzrunātie atmet ar roku un sarunā par ēkas siltināšanu neielaižas. “Žēl skatīties uz mūsu lielo māju un par to runāt,” bilda kāda vecpiebaldzēniete, bet cita ar nožēlu atceras, cik muļķīgi rīkojušies un atņēmuši paši sev iespēju dzīvot skaistā un siltā ēkā.

2011. gadā iedzīvotāji sāka runāt par nepieciešamību savu māju renovēt. Bet tālāk par klusām runām netika. Vairākums atzina, ka mājai vajadzīgs apsaimniekotājs, bet, kad bija jāpieņem lēmums, tika nolemts, ka darīs paši, kāpēc maksāt svešam. Arī no tā nekas neiznāca. 2018. gadā vairākums bija par to, ka mājai vajag apsaimniekotāju un jādomā par siltināšanu. Taču tie, kuri uzskatīja, ka ar apsaimniekošanu jātiek galā pašiem nama iemītniekiem, izmantojot ne tos skaistākos vārdus un demagoģiskus stāstus, darīt gribētājus apklusināja.

“Kastītē nauda nekrājas, apsaimniekošanai uzkrājuma nav, arī apsaimniekotāja nav, toties ēka acīmredzami brūk. Un par augstajiem apkures rēķiniem mūs var apbrīnot visā Latvijā,” ar skumju ironiju savas domas izsaka vecpiebaldzēniete un uzsver, ka 15 vai vismaz piecus gadus varēja dzīvot skaistā mājā, bet tagad ziemā kauns uzņemt ciemiņus.

“Vai kas mainīsies?” pārjautā kāds šīs mājas iedzīvotājs, kurš noteikti piekristu siltināšanai un uzsver, ka var tikai paslavēt tos, kuri pēc tām ķengām un runām, kādas izskanēja pret siltināšanas rosinātājiem, ir gatavi šo ļoti nepieciešamo ieceri virzīt. “Ceru, ka saprāta balss uzvarēs,” nosaka vecpiebaldzēns.