Radīt svētkus – tas grūts darbs. Sadarbībā idejas
īstenot vieglāk

Pēc klusāka gada sākuma pilsētās un pagastos atdzīvojas aktīvā kultūras dzīve. Vasarā tā sasniegs kulmināciju, kad apmeklētājus aicinās uz dažādiem svētkiem, festivāliem, koncertiem. Kāds būs Cēsu kultūras norišu šī gada kalendārs? Kā saglabāt tradīcijas, piedāvāt aizvien ko jaunu, pārsteidzošu, kā iesaistīt iedzīvotājus kultūras notikumu rīkošanā, par to un citām aktuālām tēmām saruna ar novada pašvaldības kultūras dzīves vadītājiem.

-Kādi ir pieturas punkti šīgada kultūras dzīves plānos?
Zane Neimane, pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja: – Šis kultūrā būs Cēsu un Straupes 820 gadu jubilejas, Taurenes un Zaubes pagasta simtgades gads. Tie būs centrālie notikumi, bet, protams, būs pagastu, apvienību svētki, tradicionālie “Vecpiebalga atver durvis”, “Izvēlies Piebalgu”.

-Apvienību svētki, pagastu svētki, kas ir kas?
Z. Neimane: – Kā kur tos sauc. Priekuļu un Amatas apvienības svin apvienības svētkus kādā no pagastiem, Līgatnē ir pilsētas svētki, Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastam ir Pārgaujas svētki. Tie vasarā ir lielākie sarīkojumi apvienības teritorijā, nosaukumi radušies kā kuram.

Egita Zariņa, Jaunpie­balgas Kultūras nama vadītāja: – Mēs laužam robežas, “Izvēlies Piebalgu” nav tikai Jaunpie­balga.

-Vai pagastu iedzīvotāji pieņēmuši šādu formātu?
Taiga Krūmiņa, Amatas Kultūras nama vadītāja: – Tas ir pašsaprotami, ka katru vasaru svētki ir citā pagastā. Tas arī šķiet interesanti, un ir zināms, kur būs, jau laikus var gatavoties. Tā kā tagad iesaistās arī iedzīvotāju padomes, Skujenē jau domā, ka rudenī jānāk kopā un jārunā par svētkiem nākamvasar.

Anete Darģe, Priekuļu Kultūras nama vadītāja: – Ja katru vasaru apvienības svētki notiek citā pagastā, tā ir iespēja kaimiņu pagastu cilvēkiem satikties. Ne jau bieži priekulieši brauc uz Liepu vai Mārsnēniem, tāpat mārsnēnieši uz Priekuļiem vai Veselavu. Svētki ir tā reize, kad aizbraukt un ko vairāk uzzināt, kā klājas kaimiņiem, ar ko viņi lepojas.

-Kāds ir šo svētku mērķis – parādīt sevi vai aicināt pie sevis, lai citi parāda sevi?
Z. Neimane: – Svētkos parādām vietējo, izceļam vietējo identitāti, un tā arī vietējiem iedzīvotājiem iespēja baudīt koncertu, balli kopā ar kādu pazīstamu mākslinieku.

-Rīkojot apvienības svētkus, tiek iesaistīti visi tās pagastu kultūras darbinieki. Kāda ir sadarbība pārvaldēm, nevalstiskajām organizācijām, skolām, iedzīvotājiem?
Z. Neimane: – Šogad tieši iedzīvotāju iesaistei pasākumu rīkošanā veltīta liela uzmanība. Cēsīs bija “Ideju talka”, Taurenē, Zaubē, Straupē tikšanās un sarunas par to, kādus svētkus vietējie vēlas. Taurenē, piemēram, paši iedzīvotāji ierosināja, ka ir jāsvin pagasta simtgade. Zaubē ir sarunas ar iedzīvotāju padomi, ar iedzīvotājiem, kā iesaistīties, ko katrs varētu darīt svētku radīšanā un norises nodrošināšanā.

-Ideju jau parasti netrūkst, bet bieži vien to autori paši nav gatavi tās īstenot, gaida, ka gan jau kāds izdarīs.

-E. Zariņa: – Lai paceltu lielumus, kādus gribam, vienmēr svarīga ir komanda, kas grib darīt un iedegas. Ja neiedegas, ir ļoti grūti tikt līdz lielajam, iedomātajam rezultātam. Savukārt sabiedrība nav gatava redzēt un piedzīvot ko mazāku kā iepriekš. Lielumu nevar sasniegt ar mazumu, jābūt vēlmei iedegties. Tas ir visgrūtākais, bet neteikšu, ka Jaunpiebalgā. Sadar­bība ar apvienības pārvaldi ir ļoti laba. Sadarbojas visas iestādes, organizācijas, parādot katrs labāko, sanākot kopā, cenšas izdarīt labāko, ko spēj. Bet rezultātu var sasniegt tikai tad, ja tie, kuri sēž un spriež par pasākumu, nedomā, kāds par to viņam būs personīgais ieguvums. Kad ir tāda komanda, var gāzt kalnus, bet, ja cits uz citu skatās, kurš darīs, tad kultūras darbinieks var sadegt ar savām idejām, lokālpatriotismu. Ir iedzīvotāju padomes, uz kurām tiek liktas lielas cerības. Ir kopienas. Nav tā, ka cilvēkus neinteresē, ka negrib iesaistīties, ieguldīt.

Bet daudzi ir pašpietiekami, viņus maz interesē tas, kas notiek pagastā. Tiem, kuri var un grib, laika ir tik, cik ir. Par katru, kurš kaut vai izcep ābolmaizi vai atnāk uzvārīt tēju, saliek vāzēs puķes, ir prieks. Pagastā aktīvu cilvēku nav daudz, zelta fonds ir tie, kuri iedegas un dara.

A. Darģe: – Sadarbība ir ļoti svarīga. Ar apvienības pārvaldi tā ir ļoti laba, tāpat ar citām paš­valdības iestādēm, Priekuļu pētniecības centru. Priekuļos gan nav aktīvas pensionāru biedrības.

Ginta Babre, Taurenes Kultūras nama vadītāja: – Tau­renē pensionāru klubiņš “Randiņš” iesaistās pasākumu rīkošanā un vienmēr vairāki desmiti senioru ir skatītāju rindās. Uzrunājot iesaistīties, taurenieši labprāt darbojas, ne viens vien atzinis, ka ir pagodināts par uzaicinājumu. Darba grupās izrunājam, ko kurš uzņemas izdarīt. Bez apvienības pārvaldes un saimnieciskā dienesta atbalsta nekas nav iespējams.

Zigrīda Ruicēna, Vecpiebalgas Kultūras nama vadītāja: – Kā paši sakām -Vec­piebalgas kante ir jātur! Esam laba komanda – muzeju apvienība, skola, biedrība “Vec­piebalga savējiem”. Vecpiebal­dzēni ir pašpietiekami, viņi nav gatavi aktīvi iesaistīties, bet labprāt nāk uz pasākumiem redzēt citus un sevi parādīt. Ja kādu personīgi uzrunā, nāk palīgā, bet paši nepiedāvāsies. Arī aicinot ieteikt idejas, atsaucības nav.

Dace Krīvena-Valdmane, Līgatnes apvienības Kultūras namu vadītāja:- – Pilsētas svētki top ciešā sadarbībā ar apvienības pārvaldi, izglītības iestādēm. Svētki ir maija beigās, skolu kolektīvi var sevi parādīt. Aktīvi ir abi pensionāru klubi . Tikko izskanēja mīlas dziesmu maratons “Izdziedi mīlestību”. Tā ir jauka tradīcija, šogad bija 12 priekšnesumi. Neviens netika aicināts piedalīties, paši pieteicās, mums ir daudz cilvēku, kam patīk dziedāt. Pasākums ir līgatniešu rosināts, tajā kopā sanāk ģimenes.

-Var to vērtēt arī tā, ka iedzīvotāji uzticas kultūras darbiniekiem, zina, ka viņi izdomās, sarīkos, tad es iešu paskatīties, jo zinu, ka būs interesanti.

Z. Ruicēna: – Iespējams. Būtu jau liels atbalsts, ja pateiktu, ko vēlas. Izdomāt vienmēr ko jaunu, neaizmirstot vietējās vērtības, Piebalgai būtisko, lai būtu interesanti, nav viegli. Mazās Kalniņa dienas ir tradīcija, vērtība, kaut dzirdēts, cik tad var vienu un to pašu. Vienreiz gadā klausīties Imanta Kalniņa dziesmas un dziedāt līdzi kādam apnīk, citam tas ir svarīgs notikums.

E. Zariņa: – Kad pērn, rīkojot “Goda mielastu Piebalgā”, Vecpiebalga un Jaunpiebalga strādājām kopā, komandai bija jauda, saprašanās!

Z. Neimane: – Piebalgā vienu plašu pasākumu turam redzeslokā. Ne šogad, bet ar noteiktu regularitāti.

E. Zariņa: – Mērķi mums ir, tikai jānofokusējas.

-Kā Amatas pagastos iedzīvotāji iesaistās pasākumu rīkošanā?

T. Krūmiņa: – Katrā pagastā ir cita situācija. Kad Amatas pagastā ko rīkojam, zinām, kam palūgt atbalstu – amatierkolektīvu dalībniekiem, pensionāru klubam “Dzīvotprieks”. Apvie­nī­bas svētkus rīkojam visi apvienības kultūras darbinieki, katrs uzņemas, ko darīs.

Rihards Vītols, Nītaures Kultūras nama vadītājs: – At­balsts ir skola, seniori. Ie­dzīvotāju atsaucība ir, nāk ar savām idejām. Nītauriete, kora dalībniece Dinija Cīrule ieteica, kā rīkot eglītes iedegšanu, viss izdevās. Bija sanācis pārsteidzoši daudz nītauriešu. Ja cilvēki jūt, ka viņus sadzird, tad arī nāk ar idejām.

-Domājot par pagasta, novada popularizēšanu, būtiska ir sadarbība ar tūrisma organizatoriem.

Z. Neimane: – Iestāžu sadarbība veidojas. Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde ir jauna. Informējam par lielākajiem pasākumiem, kur nepieciešams tūrisma organizatoru atbalsts, lai izskan plašāk.

Sandra Eglīte, Zaubes Kul­tūras nama vadītāja: – Mums ir ļoti laba sadarbība. Top buklets par Zaubes pagastu. Ir sadarbība ar Vilhelma Purvīša muzeju, kas iesaistīsies arī Zaubes jubilejas svētkos. Top karte par Zaubes centru un objektiem, kurus vērts apskatīt. Ideju ir daudz, jāvērtē, kuras var īstenot, kuras jāatliek.

A. Darģe: – Sadarbība ar tūrismā iesaistītajiem pagaidām nav izveidojusies.

E. Zariņa: – Tieši sadarbības ar tūrisma nozari līdz šim pietrūcis. Īpaši, ja runājam par Piebalgas kultūrtelpu. Ļoti ceru – kaut kas mainīsies.

-Arī tūrisma organizatori rīko dažādus pasākumus, bet gadās, ka kultūras darbinieki pat nezina.

Z. Neimane: – Tādas situācijas bijušas, bet tagad informējam cits citu par lielākiem pasākumiem. Protams, nevar izslēgt, ka dažādos novada pagastos kaut kas notiek paralēli. Ne jau vienmēr tāpēc, ka nezināja kaimiņu plānus. Pērn vienā dienā bija Goda mielasts Piebalgā un Zaubes Savvaļas kulinārijas festivāls. Ja kāds vēlējās, varēja apmeklēt abus. Protams, vairāk jāsadarbojas.

D. Krīvena-Valdmane: – Tū­risma nozare rīko savus pasākumus, mēs savus. Zinām, ko viņi dara. Lai sauc palīgos, labprāt atbalstīsim!

-Plānojot pasākumus, kā izdodas saskaņot, lai blakus pagastos tie nesakrīt vienā dienā?

Z. Neimane: – Pērn sākām izmantot plānošanas rīku, katra struktūrvienība ieraksta savus pasākumus, ikviens var paskatīties, ko tajā dienā plāno kolēģi. Cik to izmanto, kā saskaņo, tas jāvērtē.

G. Babre: – Mēs Vecpie­balgas apvienībā saskaņojam plānus.

-Vai novadā pasākumu nav par daudz?

E. Zariņa: – Ir par daudz gan novadā, gan Latvijā.

Z. Neimane: – Neteiktu – ir par daudz. Ir jādomā, lai pasākumi būtu dažādām paaudzēm un mērķauditorijām. Vērtējot, cik pasākumu ir kādā pagastā, nemaz tik daudz nav. Ja skatāmies novadā vai Latvijā, tad izvēle ir ļoti liela. Kā apmeklētāju pārliecināt atnākt, atbraukt tieši uz manu pasākumu, par to jādomā.

R. Vītols: – Pasākuma mērķis ir popularizēt savu pagastu. Neuzskatu, ka pasākumu pagastā daudz.

Z. Neimane: – Pārvaldes uzmanības centrā ir viss novads, lai pasākumi notiktu katrā pagastā. Iedzīvotāji taču vēlas apmeklēt kādu koncertu savā kultūras namā, nevis kaimiņos. Ne katrs var arī aizbraukt, tāpēc ir svarīgi, lai katrā vietā tiktu nodrošināts noteikts kultūras piedāvājums.

E. Zariņa: – Ir arī jārēķinās, kas notiek kaimiņos aiz novada robežas. Mums jāseko kultūras dzīvei Smiltenes un Gulbenes novadā, mazāk varam rēķināties ar Cēsīm. Kultūras patēriņam nav novadu robežu. Sakot, ka pasākumu par daudz, vērtēju plašāk.

Z. Neimane: – Svētkos vakara norises ir par maksu, bet dienas gaitā tiek piedāvātas daudzveidīgas programmas.

-Kā šogad ar finansējumu kultūras pasākumiem?

Z. Neimane: – Kultūras pasākumiem šogad piešķirts par desmit procentiem vairāk naudas nekā pērn. Kopš pārvaldes izveides tas nebija mainījies, zinām, kā augusi inflācija, palielinājusies dažādu pakalpojumu cena. Budžetā kultūras pasākumu rīkošanai novadā atvēlēti 715 045 eiro, no šī gada novada kultūras centri saņems līdzvērtīgu finansējumu, tāpat tautas nami.

-Kā pietrūkst ikdienas darbā?

E. Zariņa: – Sabiedrības izpratnes par kultūras procesiem. Ļoti daudzi nesaprot, ko dara kultūras darbinieks. Ne vienam vien šis darbs saistās ar zaļumballes sarīkošanu. Nākas saskarties ar neiecietību, kas redzama sociālo tīklu komentāros. Tu dari labāko, ko vari, saņem paldies, un tad kāds uzlej darvu. Par vienu un to pašu. Tāds ir sabiedrības vērtību spogulis, kurā redzams, kādi esam. Mēģinu būt empātiska, saprotoša.

S. Eglīte: – Rīkojot Zaubes jubileju, nākas daudziem zvanīt. Viena saruna pacēla spārnos, iedvesmoja, pēc otras raudāju, jo saņēmu tādus dubļus, kuru nomazgāšanai vajag laiku. Tāds ir mūsu darbs, atkarīgs no cilvēkiem apkārt.