Raksti

Skolās

Lietuvas skolas audzēkņi viesojas Stalbē

Noslēguma spēlē. Mācību noslēguma dienā smilšu volejbola komandas jau brīvi veidojās tā, lai latvieši un lietuvieši spēlētu tīkla abās pusēs.
Foto: Mairita Kaņepe

Eiropas valstu pusaudžiem mācību dienas Stalbes vidusskolas pedagogu virsvadībā ir jau zināma lieta.

Pagājušajā nedēļā Stalbē uzņēma skolēnus, kuri mēroja ceļu no Lietuvas dienvidu daļas. Tie bija 7. līdz 9. klašu audzēkņi, kuri mūspusē pavadīja lietpratībā balstītas mācību dienas. Mācību tēmas Stalbes pedagogi bija sagatavojuši par vēsturi – abām valstīm simtgade – un par dabu – abas skolas atrodas nacionālo parku teritorijās.

“Nedēļu esot pie mums, lietuviešu skolēni turpināja rudenī iesākto. Programmas “Nordplus” finansētais projekts paredzēja arī mācību stundas, kurās jāizmanto svešvaloda, tāpēc darba lapas ar uzdevumiem, kas jāpaveic Ārai­šu muzejparkā, bija tikai latviešu valodā. Tas nozīmē, ka Stalbes skolēniem latviskais teksts komandas biedriem no Lietuvas bija jātulko angļu valodā,” nedēļu garo mācību plānu ieskicēja pedagoģe Māra Buša, kura veido starptautiskas mācību iespējas Stalbes skolēniem.

Vēstures stundā visiem uzdevums bija viens – apzināt valsts simtgades katras desmitgades notikumus un svarīgāko atzīmēt uz laika līnijas. Vēstures stunda pusaudžiem apliecināja, ka laika līnijas latviešiem un lietuviešiem ir līdzīgas. Tas ir vēl viens no faktoriem, lai abas tautas dēvētu par brāļu tautām.

Stalbē piedāvātas nodarbības notika, ne tikai skolas solā sēdot. Bija jāmācās dejas, jāpiedalās sporta spēlēs un pārgājienā pa Gaujas nacionālo parku. “Šodien bija grūti,” nopūtās meitenes, atceroties kilometrus, kas noieti, un staigāšanu pa Līgatnes tīklu parku. Pedagogi piekrītoši māja ar galvu un bilda, ka pusaudžiem pietrūkstot lokanības un izturības, jo pārāk daudz laika paiet, sēžot un darbojoties ar modernajām tehnoloģijām telefonos un datoros.

Noslēgumā, kas notika zaļā pļavā kempingā pie Ungura ezera, skolotāji no Lietuvas latviešu kolēģiem pateicās par spraigi aizvadīto mācību nedēļu. Gūtas arī lietišķas prasmes, kā strādāt ar mālu, kā veidot komandu un atrast tajā domubiedrus, pat to, kā uz uguns cept kartupeļus. “Pat ēdami, jo izcepušies,” viens otram uzsmaidīja Latvijas un Lietuvas skolotāji, zinot, ka patstāvīgi pieņemt lēmumu, kā darbs darāms, pusaudžiem ne vienmēr izdodas.

Taču ir lietas, kas pusaudžiem veicas labāk nekā pieaugušajiem. Tā ir sazināšanās sociālajos tīklos. Lietuviešiem braucot ciemos uz Stalbi, latviešu bērniem visu laiku bijis zināms, kurā ceļa posmā jau ir autobuss, vai tas, kā plānots, septiņās stundās atbrauks līdz Stalbei.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *