Raksti

Skolās

Ir aizraujoši

Kopā. Skolotāja Inga Bukovska kopā ar saviem audzēkņiem vēl tobrīd, kad tas bija iespējams.
Foto: No albuma

Inga Bukovska ir 2. un 4.klases audzinātāja, kā arī māca mājturību un tehnoloģijas. Viņa stāsta, ka sākumā attālinātā darba process licies ļoti aizraujošs, jo viņas uzdevums bijis skolotājām palīdzēt instalēt “Zoom” programmu datoros, lai notiktu saziņa, attālinātas sapulces.

“Iepriekš tas nebija darīts, man patīk viss jaunais, tāpēc bija aizraujoši,” saka I. Bukovska. “Taču dienām, nedēļām ejot, iezagās nogurums, jo mājā pašai divi bērni, kuri arī prasa laiku. Jāgatavo ēst, jāpalīdz, jāiedod kāds uzdevums, citas rūpes. Katra diena ir piepildīta. Jā, vienu brīdi sakrājās nogurums, taču tagad šis krīzes brīdis cauri, šonedēļ atkal ir jauns darba spars un iedvesma. Iespējams tāpēc, ka tuvojas mācību gada beigas un gribas to noslēgt ar iespējami labākiem rezultātiem.”

Skolotāja saka, ka attālinātais mācību process ir pavisam citāds nekā darbs klasē: “Nesaku, ka man tas nepatīk, bet tas ir pavisam kas cits. Attālinātajā darbā jāiegulda vairāk laika, lai sagatavotos stundai, lai izdomātu, ko interesantu bērniem uzdot, kā viņus iesaistīt. Foršākais, ka varam sazināties tiešsaistē, redzēt cits citu, bērniem tas ir ļoti svarīgi. Katru nedēļu vismaz vienu reizi cenšamies saslēgties visi kopā, jo neesam daudz, lai nevarētu vienkārši parunāt par ikdienu, par dzīvi. Man ir interesanti paklausīties, kā mazie domā lielas domas, runā par nopietnām lietām. Ir interesanti saprast, ko bērni domā un runā šajā pārbaudījumu laikā. Patiesībā jau visi gaida to brīdi, kad varēs tikt uz skolu, satikt draugus.”

Attālinātās mācības nav ietekmējušas nevienu mācību priekšmetu, bērni turpina pildīt uzdevumus arī mājturībā. Viņi saņem uzdevumu, teiksim, sagatavot kādu kompozīciju, uz lapas uzskicē ieceri, tad iet dabā, meklē materi­ālus un darbojas, un tad rezultātu sūta skolotājai. Kāds savu darbu fotogrāfē, cits filmē, vēl kāds gatavo prezentāciju. Bērni esot dažādi, kāds grib visu ātrāk izdarīt, cits fotografē vairākas reizes dažādos rakursos, lai darbiņš izskatītos iespējami labāk.

“Dzīve šajā laikā visus piespiedusi izmantot tehnoloģijas, redzams, ka to varam. Ar to tiek galā gan lieli, gan mazi. Varbūt arī skolotāji līdz tam nesaņēmās izprast, lietot, tagad, kad citu iespēju nebija, nācās iemācīties, un skolotāji redz, ka var. Tas ir šī laika ieguvums, ko varēsim izmantot arī turpmāk,” atzīst I. Bukovska.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *