Raksti

Skolās

Eksperiments turpinās

Klusums klasē. Cēsu Pilsētas vidusskolas 12. klases skolēniem, kārtojot eksāmenu fizikā, uz tāfeles norādīts laiks pa stundām un minūtēm, kas paredzēts katram darba posmam centralizēti rīkotajā izmēģinājuma eksāmenā.
Foto: Marta Martinsone - Kaša

Otro gadu vidusskolas un ģimnāzijas bija aicinātas pieteikties eksperimentālā kārtā rīkotiem eksāmeniem dabaszinību priekšmetos. Ja pagājušajā pavasarī izmēģinājuma eksāmeni fizikā un ķīmijā raisīja interesi un domas par gaidāmajām pārmaiņām – atgriešanos pie obligātiem, centralizēti rīkotiem eksāmeniem dabaszinībās vidusskolu beidzējiem – bija pozitīvas, tad šopavasar skolotājiem tā vairs nešķiet. Pieredze uzdevumu sastādīšanā būs gūta, valsts līdzekļi iztērēti, rīkojot izmēģinājuma eksāmenus, bet līdz domātajam mērķim – obligātam pārbaudes darbam, kurā vidusskolu un ģimnāziju beidzēji apliecina zināšanas dabaszinībās, – lieta tā arī nenonāks.

Pirms nedēļas aptuveni simts Latvijas sko­lu 12. klašu skolēni piedalījās centralizēti rīkotā zināšanu pārbaudē. Šogad skolas, kas pieteicās eksperimentam, audzēkņus aicināja kārtot dabaszinību eksāmenu vai izvēlēties konkrētāku zinātni – eksāmenu fizikā vai ķīmijā.

Valsts izglītības satura centra aicinājumam iesaistīties dabaszinātņu priekšmetu izmēģinājuma eksāmenos atkal atsaukušās abas Cēsu ģimnāzijas. Šogad pievienojusies arī Cēsu Pilsētas vidusskola. No lielākām lauku vidusskolām Priekuļu vidusskola eks­perimentā neiesaistās, bet Jaun­pie­balgas vidusskola atkārtoti nav pieteikusies.

“Mēs piedalījāmies pagājušajā ga­dā, šogad izlaidām, domājot, lai piedalās citas skolas,” saka Ar­nis Ratiņš, Jaunpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks izglītības jomā. “Iepazinušies ar Valsts izglītības un satura centra apkopotajiem eksāmenu analīzes datiem, Jaunpiebalgas vidusskolas dabaszinību skolotāji secinājuši, ka uzdevumi izmēģinājuma eksāmenos bijuši ne īpaši grūti, ne arī viegli,” stāsta Arnis Ratiņš un piebilst, ka eksperiments sākts ar domu, ka vidusskolu beidzējiem atjaunos obligāto eksāmenu dabaszinībās, tagad fiziku, ķīmiju un bioloģiju skolēni kārto pēc izvēles. Dotā izvēle parāda, ka valstī aizvien samazinās to jauniešu skaits, kuri piesakās šiem eksāmeniem.

Pēc eksāmena 12. klašu skolēnu darbus katra skola nosūtīja centralizētai vērtēšanai. 2017. gada pavasarī zināšanu līmeni pēc laika varēs uzzināt no procentuāliem rādītājiem. Priekš­me­tu skolotājiem tiks sniegta ana­līze, kā eksperimenta vairākums dalībnieku izpratuši un atrisinājuši vai arī neatrisinājuši uzdevumus. Jāņem vērā, ka aprīlī izmēģinājuma eksāmens neaizstās maijā un jūnijā notiekošos vidusskolas beigšanas eksāmenus fi­zikā vai ķīmijā.

Cēsu Pilsētas vidusskola pirmo reizi piedalās izmēģinājuma eksāmenā. 12. klašu 14 skolēni gatavojušies, lai nokārtotu fiziku, 15 izvēlējušies eksāmenu ķīmijā. Direktore Aija Sīmane saka: “Pie­teicāmies projektā, zinot Iz­glī­tības un zinātnes ministrijas ieceri – ieviest obligātu eksāmenu ķīmijā, fizikā vai, kopā liekot, dabaszinībās. Ja izmēģinājuma ek­sāmenos būs piedalījušās pārsvarā ģimnāzijas, tiks ņemtas vērā galvenokārt ģimnāzistu zināšanas. Obligāto dabaszinību ek­sāmenu atjaunojot, var gadīties, ka latiņa uzdevumiem tiks pacelta par augstu.” Viens lieki kārtojams eksāmens Cēsu Pil­sē­tas vidusskolas jauniešiem nelicies nekas tīkams, bet protesti par skolas izvēli piedalīties eksperimentā arī nav celti.

Jaunieši pēc kāda laika uzzinās vērtējumu. Viņu pašu ziņā būs, vai to raksta vai neraksta vidusskolas beigšanas sekmju dokumentā. Cēsu Valsts ģimnāzijas di­rektores vietnieces mācību darbā Ilgas Šķesteres pieredze no pagājušā gada izmēģinājuma eksāmena licējiem ir tāda, ka sliktu vērtējumu lūdz nerakstīt sekmju lapā, bet labu vērtējumu grib redzēt sko­las beigšanas dokumentā.

Pagājušajā gadā, kad dabaszinību izmēģinājuma eksāmenā piedalījās 14 052 skolēni, augsto – A zināšanu – līmeni un spējas uzrādīja 4 150 skolēni, bet visai zemas spējas risināt uzdevumus – Z līmenis – bijis 4 172 skolēniem. Analītiķi, izmantojot datus par zināšanu līmeņiem, pētījuši dažādas sakarības – cik katrā grupā ir lielas pilsētu un mazas lauku skolas, kāds ir skolas tips un arī mācību valoda. Skolām pieejams izmēģinājuma eksāmena rezultātu apkopojums metodiskā materiālā saturēja arī sīku analīzi par katru uzdevumu. Bija arī vēstījums, ka, mācību iestādēs organizējot un plānojot mācīšanās procesu, jautājums, kā skolēns domā, ir tikpat svarīgs, kā jautājums par to, kas skolēnam jāprot galarezultātā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *