Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Meklēt kopīgo un apjaust atšķirīgo

Liene Lote Grizāne
09:33
09.10.2015
3
Jauniesu Samazinata 1

Cēsīs vairākas nedēļas dzīvoja divi spāņi – Fēliks Delgado Mozillo, Huans Manuels Durans Rivero un francūzis Abdelativs Hedars, kuri savās mājās ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem, kuri lielākoties nonākuši kādās grūtībās.

Jauniešus Cēsīs uzņēma biedrības “Jaunatne par” pārstāve Sarma Brauna, kura ikdienā īsteno dažādus projektus. Viņa ir arī tas cilvēks, kurš jauniešiem piedāvā brīvprātīgo darbu ārzemēs un arī citu tautu pārstāvjus aicina uz Latviju, Cēsīm gūt pieredzi un uzzināt ko jaunu.

Jau sarunas sākumā abi spāņi neslēpa sajūsmu par Latviju un Cēsīm. Teju jau trīs nedēļu laikā viņi bija ne tikai iepazinuši pilsētas kultūrmantojumu vai devušies izbraucienos ar laivu vai velosipēdiem, bet apmeklējuši vairākas iestādes, kas ikdienā strādā ar jauniešiem. To starpā Nodarbinātības valsts aģentūru, Probācijas dienestu, kā arī Raiskuma speciālo internātpamatskolu.

“Esmu absolūti sajūsmā par Latviju, taču, ja runājam par to, ko ikdienā daru Spānijā un kādēļ esmu Latvijā, jāteic, ka atšķirības ir manāmas. Turklāt patiesi par Latviju šajās nedēļās guvu ļoti pozitīvu iespaidu,” saka Fēliks un bilst, ka pirmā atšķirība, ko viņš pamanījis, – Latvijā pie pilsētām neveidojas nomales rajoni, kuros plaukst un zeļ nabadzība, kriminālas darbības vai narkotiku pasaule.

“Jāteic, ka Spānijā diemžēl tieši šāda aina nereti paveras pie lielajām pilsētām. Tur cilvēki izveidojuši tā kā savas komūnas, bet tās pavisam noteikti nav labvēlīgas ne ģimenēm, ne bērniem. Gadās, ka no sliktām ģimenēm bērnus uz laiku izņem, viņus ievieto speciālos centros, un mēs ar bērniem strādājam. Ir arī speciālisti, kuri strādā ar vecākiem, atbalsta viņus, jo pienāk diena, kad bērnam ģimenē ir jāatgriežas. Tie ir skaisti un emocionāli mirkļi,” saka Fēliks. Savukārt Huans vērtē, ka viena no lielākajām problēmām Spānijā ir jauniešu bezdarbs. Jaunietis stāsta, ka pats ir students un apgūst socioloģiju, taču daudz laika velta brīvprātīgā darbam. Huans par sevi ir pārliecināts un teic, ka viņš tic, ka darbu atradīs, taču redz tos jauniešus, kuri ir mazāk motivēti mācīties un vēlāk iekļauties darba tirgū.

Tam piekrīt un līdzīgu problēmu saskata Abdelativs no Francijas, kurš norāda, ka nereti viņa valstī jaunieši jau 14 vai 15 gadu vecumā pamet skolu, jo nevēlas mācīties. Viņus vilina tikai ideja par pirmo nopelnīto naudu.
“Tad arī sākas problēmas, jo neviens jau darbā neņems 14 gadu vecu jaunieti, turklāt vēl bez izglītības. Tad šie jaunieši sāk pārdot narkotikas, nokļūst pat kriminālā vidē – sāk zagt. Tieši motivācijas trūkums mācīties nākotnes mērķa vārdā ir visnopietnākā problēma,” saka sociālais darbinieks no Francijas.

Biedrības “Jaunatne par” vadītāja Sarma Brauna norāda, ka ir saprotamas Eiropas valstu problēmas. Runājot par Latviju, viņa bilst, ka mums lielākā neiecietība veidojas pret jauniešiem – invalīdiem. Ne katrs darba devējs vēlas vai spēj pieņemt darbā šādu jaunieti un nodrošināt viņam atbilstošus darba apstākļus.

“Pēc pieredzes varu sacīt, ka jaunietis, kuram ir kustību traucējumi, varbūt pat valodas defekti, darbā būs daudz atbildīgāks un motivētāks. Ar dažādu projektu palīdzību esam sarūpējuši pagaidu darba vietas daudziem jauniešiem. Jāatzīst, ka pilnīgi veseli un spējīgi jaunieši bieži vien nenovērtē neko. Problēma ir motivācijas trūkums,” saka Sarma.

Abdelativs stāsta, ka Francijā jauniešiem, kuri ātri beiguši mācības un kuri īsti nesaprot, ko nozīmē būt aktīvam darba tirgū, tiek piedāvāts brīvprātīgā darbs.

“Šādā veidā jaunieši tiek tuvināti idejai, ka no rīta ir jāceļas konkrētā laikā, jādodas uz darbu, un, galu galā, ir arī konkrēti pienākumi, kas pa dienu jāpaveic. Atbalstu brīvprātīgo darbu, jo jauniešiem tā ir liela iespēja apjaust, ko nozīmē strādāt. Turklāt vēl var izvēlēties konkrētu nozari, kas interesē,” saka Abdelativs, kuram arī dzīvē nav viegli nācies iegūt izglītību un pierādīt sevi darba tirgū.

Arī abi Spānijas pārstāvji piekrīt, ka brīvprātīgo darbs ir lielisks veids, kā radināt jaunieti pie kāda darba, pienākuma, atbildības un arī ļaut saprast, ko viņš dzīvē vēlas darīt. Ne velti mūsdienās ir arī daudz iespēju brīvprātīgo darbu veikt kādā citā valstī, iepazīstot arī citu tautu kultūru, valodu un tradīcijas.

“Tā ir milzīga pieredze. Taču ļoti bieži jauniešiem ir nepieciešama palīdzība neapmaldīties dzīvē. Ir dažādi riska faktori, kas ģimenēm būtu jānovērš. Domāju, ka daudzas problēmas ir līdzīgas katrā Eiropas valstī,” saka Fēliks no Spānijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
26

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
48

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
77

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
75

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
88

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi