Raksti

Jaunieši

Jauns un jau deputāts

Līgatnietis. Kristaps Sviklis ir ieinteresēts darīt, lai dzimtā novada cilvēku dzīve kļūtu labāka.
Foto: Sarmīte Feldmane

Kristaps Sviklis ir 23 gadus jauns līgatnietis, novada domes deputāts. Kristaps atceras, ka jau vidusskolas laikā strīdējies ar skolotāju, gribējis izprast lietu būtību un bieži vien skolotāja teikusi, ka viņam jākļūst par politiķi. Taču studēt viņš izvēlējās ekonomiku. Tagad jaunietis strādā vietējā ražošanas uzņēmumā, bet darbs nav saistīts ar iegūto izglītību.

“Esmu meklējis darbu Rīgā, bet allaž atdūries pret dažādām problēmām. Visur, piemēram, prasa pieredzi. Tā kā studiju laikā nestrādāju, man nav darba pieredzes. Studijas, ja nopietni mācies, ar darbu apvienot grūti. Ar šo problēmu saskaras daudzi jaunieši. Darba devēju neinteresē zināšanas, bet pieredze,” pārdomās da­lās Kristaps un uzsver, ka deputātam arī ļoti noder ekonomista zināšanas.” Bez tām pat nevar iztikt. Nav uzreiz jāstudē ekonomika, bet sapratnei jābūt,” pārliecināts līgatnietis.

Kad Kristapu uzaicināja kļūt par deputāta kandidātu, viņu tas ieinteresēja. “Apvienības biedri stāstīja, kas būs jādara, kādas problēmas novadā, kas svarīgākais. Kad mans vārds bija sarakstā, cilvēki uz mani sāka citādi skatīties, pievērsa uzmanību. Kaimiņi vairāk runājās, prasīja konkrētus jautājumus,” pastāsta Kristaps. Viņa pārstāvētā vēlēšanu apvienība ieguva vienu deputāta vietu, Kristaps sarakstā bija otrais, bet kolēģe veselības problēmu dēļ nolika mandātu.

“Ļoti daudz mācos. Ļoti daudz ko nezinu, īpaši juridiskas lietas. Ja kaut ko nesaprotu, vai nu jāiet pie jurista, vai atbildes jāmeklē pašam. Lasu likumus, lai saprastu, kāda ietekme būs lēmumam, par kuru man jābalso. Brīvdienās tiekos ar citiem apvienības biedriem, izrunājam aktuālos jautājumus, izvērtējam, kam jāpievērš uzmanība,” stāsta Līgatnes novada domes gados jaunākais deputāts. Viņš atzīst, ka sarunās ar iedzīvotājiem bijis pārsteigts par līgatniešu priekšstatiem, ko dara dome.

“Daudzi domā, ka deputāti taču saņem lielas algas, bet, kad uzzina, ka tikai ap simts eiro, ir pārsteigti un pat jautā, kāpēc tad mēs to darām. Deputāta darbs ir tikai pienākums, ar kuru nepelna ikdienas vajadzībām. To daudzkārt esmu skaidrojis. Sarunās stāstu, kā katru jautājumu saprotu, ko domā apvienība, cenšos neko nepiekrāsot. Ar cilvēkiem ir jārunā, viņiem jāskaidro. Ne vienmēr paši zina, ko grib. Bet katram ir savas vēlmes un vajadzības, un tās var uzzināt sarunās,” pārdomās dalās Kristaps Sviklis un piebilst, ka daudz nācies runāt par to, vai uz vēlēšanām vispār jāiet.

“Mēs taču novadā paši veidojam savu dzīvi. Domāju, ka cilvēki ir zinošāki, ieklausīsies, esmu vairākkārt kļūdījies. Bieži vien kāds kaut ko pasaka, otrs pārprot. Tā rodas konflikti. Šādās situācijās abiem cenšos skaidrot, ka viņi viens otru nav sapratuši. Uzņemos būt starpnieks, kurš izskaidro. Protams, būs situācijas, kad katram ir savs viedoklis, kad vienam ideja šķiet pievilcīga, otram ne. Subjektīvais viedoklis vienmēr paliks,” saka deputāts un atzīst: “Vēl neesmu samaitājies, un mani maz ietekmē tas, ko domā pārējie.”

Domē deputāti ievēlēti no trim sarakstiem. “Domes deputāti ir komanda un reizē nav, jo grupējas pa sarakstiem. Tā kā es no sava esmu vienīgais, balsoju, kā uzskatu par pareizu. Bet noskaņa starp deputātiem ir koleģiāla,” pastāsta Kristaps un piebilst, ka jaunais ir un paliek jaunais. “Kādreiz par manis teikto pasmīkņā, citreiz ieklausās. Kad mēģinu pamatot, kāpēc to jautāju, skaidroju, ka varbūt tomēr ir citādi, nekā pārējie uzskata, dažs vienkārši novēršas. Tā notiek. Ir pašam jāattīstās, lai šī attieksme mainītos, sava vieta jāiegūst, jāparāda, ko varu,” saka jaunais deputāts.

Pirms pašvaldību vēlēšanām bieži izskanēja, ka jaunajiem jānomaina vecie, jāņem vara savās rokās, lai būtu pārmaiņas. “Ne­esmu par to, ka jaunajiem jānomaina vecie, bet ir jāienāk jaunajiem, lai viņi gūtu pieredzi un turpmāk būtu zinoši strādāt, ar laiku pārņemt darbu. Pārmaiņas domē var notikt, kad nomainās vadība, nevis tikai daži deputāti. Vienmēr svarīgs būs jautājums – vai ir vēlme darīt, lai rezultāts būtu labāks, vai tikai būt par vadītāju,” viedokli pauž līgatnietis.

Kristaps darbojas domes Finanšu komitejā. Mēnesī divas reizes pa pusei dienas paiet domē. “Katrs jautājums, ko dome pieņem, kādam ir ļoti svarīgs. Sa­protu, ka man vēl daudz jāmācās. Esmu pieteicies deputātu mācībām, vairāk uzzināšu par pašvaldībām. Domāju arī par studiju turpināšanu,” stāsta Kristaps Sviklis. Par aktualitāti, kas visdrīzākajā laikā novadā jāizvērtē, deputāts nosauc izglītības jomu. “Sāku skolas gaitas Līgatnē, bet vecāki uzskatīja, ka jāmācās Siguldā. Jau tad sarunās ar bijušajiem klasesbiedriem redzēju, kā skolu līmeņi atšķiras. Parasti jau saka, ka nav sliktu skolēnu. Novadā izglītības kvalitātes jautājums bija jārisina jau sen. Ko neizdarīja pati skola, tas tagad jāizdara domei,” saka deputāts.

Sabiedrībā pierasts, ka deputātus var lamāt, vainot visā. “Cenšos, lai šo vārdu nesaista ar slikto. Ja arī kādam bijusi vilšanās, kaut kas taču ir mainījies, ne jau vienmēr uz slikto pusi. Piemēram, arī ārsti kļūdās, vai tāpēc visi ārsti slikti,” saka līgatnietis Kristaps Sviklis.

Sarmīte Feldmane

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *