Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Jauns un jau deputāts

Druva
10:37
04.10.2017
11
Jaunietis Sviklis 2

Kristaps Sviklis ir 23 gadus jauns līgatnietis, novada domes deputāts. Kristaps atceras, ka jau vidusskolas laikā strīdējies ar skolotāju, gribējis izprast lietu būtību un bieži vien skolotāja teikusi, ka viņam jākļūst par politiķi. Taču studēt viņš izvēlējās ekonomiku. Tagad jaunietis strādā vietējā ražošanas uzņēmumā, bet darbs nav saistīts ar iegūto izglītību.

“Esmu meklējis darbu Rīgā, bet allaž atdūries pret dažādām problēmām. Visur, piemēram, prasa pieredzi. Tā kā studiju laikā nestrādāju, man nav darba pieredzes. Studijas, ja nopietni mācies, ar darbu apvienot grūti. Ar šo problēmu saskaras daudzi jaunieši. Darba devēju neinteresē zināšanas, bet pieredze,” pārdomās da­lās Kristaps un uzsver, ka deputātam arī ļoti noder ekonomista zināšanas.” Bez tām pat nevar iztikt. Nav uzreiz jāstudē ekonomika, bet sapratnei jābūt,” pārliecināts līgatnietis.

Kad Kristapu uzaicināja kļūt par deputāta kandidātu, viņu tas ieinteresēja. “Apvienības biedri stāstīja, kas būs jādara, kādas problēmas novadā, kas svarīgākais. Kad mans vārds bija sarakstā, cilvēki uz mani sāka citādi skatīties, pievērsa uzmanību. Kaimiņi vairāk runājās, prasīja konkrētus jautājumus,” pastāsta Kristaps. Viņa pārstāvētā vēlēšanu apvienība ieguva vienu deputāta vietu, Kristaps sarakstā bija otrais, bet kolēģe veselības problēmu dēļ nolika mandātu.

“Ļoti daudz mācos. Ļoti daudz ko nezinu, īpaši juridiskas lietas. Ja kaut ko nesaprotu, vai nu jāiet pie jurista, vai atbildes jāmeklē pašam. Lasu likumus, lai saprastu, kāda ietekme būs lēmumam, par kuru man jābalso. Brīvdienās tiekos ar citiem apvienības biedriem, izrunājam aktuālos jautājumus, izvērtējam, kam jāpievērš uzmanība,” stāsta Līgatnes novada domes gados jaunākais deputāts. Viņš atzīst, ka sarunās ar iedzīvotājiem bijis pārsteigts par līgatniešu priekšstatiem, ko dara dome.

“Daudzi domā, ka deputāti taču saņem lielas algas, bet, kad uzzina, ka tikai ap simts eiro, ir pārsteigti un pat jautā, kāpēc tad mēs to darām. Deputāta darbs ir tikai pienākums, ar kuru nepelna ikdienas vajadzībām. To daudzkārt esmu skaidrojis. Sarunās stāstu, kā katru jautājumu saprotu, ko domā apvienība, cenšos neko nepiekrāsot. Ar cilvēkiem ir jārunā, viņiem jāskaidro. Ne vienmēr paši zina, ko grib. Bet katram ir savas vēlmes un vajadzības, un tās var uzzināt sarunās,” pārdomās dalās Kristaps Sviklis un piebilst, ka daudz nācies runāt par to, vai uz vēlēšanām vispār jāiet.

“Mēs taču novadā paši veidojam savu dzīvi. Domāju, ka cilvēki ir zinošāki, ieklausīsies, esmu vairākkārt kļūdījies. Bieži vien kāds kaut ko pasaka, otrs pārprot. Tā rodas konflikti. Šādās situācijās abiem cenšos skaidrot, ka viņi viens otru nav sapratuši. Uzņemos būt starpnieks, kurš izskaidro. Protams, būs situācijas, kad katram ir savs viedoklis, kad vienam ideja šķiet pievilcīga, otram ne. Subjektīvais viedoklis vienmēr paliks,” saka deputāts un atzīst: “Vēl neesmu samaitājies, un mani maz ietekmē tas, ko domā pārējie.”

Domē deputāti ievēlēti no trim sarakstiem. “Domes deputāti ir komanda un reizē nav, jo grupējas pa sarakstiem. Tā kā es no sava esmu vienīgais, balsoju, kā uzskatu par pareizu. Bet noskaņa starp deputātiem ir koleģiāla,” pastāsta Kristaps un piebilst, ka jaunais ir un paliek jaunais. “Kādreiz par manis teikto pasmīkņā, citreiz ieklausās. Kad mēģinu pamatot, kāpēc to jautāju, skaidroju, ka varbūt tomēr ir citādi, nekā pārējie uzskata, dažs vienkārši novēršas. Tā notiek. Ir pašam jāattīstās, lai šī attieksme mainītos, sava vieta jāiegūst, jāparāda, ko varu,” saka jaunais deputāts.

Pirms pašvaldību vēlēšanām bieži izskanēja, ka jaunajiem jānomaina vecie, jāņem vara savās rokās, lai būtu pārmaiņas. “Ne­esmu par to, ka jaunajiem jānomaina vecie, bet ir jāienāk jaunajiem, lai viņi gūtu pieredzi un turpmāk būtu zinoši strādāt, ar laiku pārņemt darbu. Pārmaiņas domē var notikt, kad nomainās vadība, nevis tikai daži deputāti. Vienmēr svarīgs būs jautājums – vai ir vēlme darīt, lai rezultāts būtu labāks, vai tikai būt par vadītāju,” viedokli pauž līgatnietis.

Kristaps darbojas domes Finanšu komitejā. Mēnesī divas reizes pa pusei dienas paiet domē. “Katrs jautājums, ko dome pieņem, kādam ir ļoti svarīgs. Sa­protu, ka man vēl daudz jāmācās. Esmu pieteicies deputātu mācībām, vairāk uzzināšu par pašvaldībām. Domāju arī par studiju turpināšanu,” stāsta Kristaps Sviklis. Par aktualitāti, kas visdrīzākajā laikā novadā jāizvērtē, deputāts nosauc izglītības jomu. “Sāku skolas gaitas Līgatnē, bet vecāki uzskatīja, ka jāmācās Siguldā. Jau tad sarunās ar bijušajiem klasesbiedriem redzēju, kā skolu līmeņi atšķiras. Parasti jau saka, ka nav sliktu skolēnu. Novadā izglītības kvalitātes jautājums bija jārisina jau sen. Ko neizdarīja pati skola, tas tagad jāizdara domei,” saka deputāts.

Sabiedrībā pierasts, ka deputātus var lamāt, vainot visā. “Cenšos, lai šo vārdu nesaista ar slikto. Ja arī kādam bijusi vilšanās, kaut kas taču ir mainījies, ne jau vienmēr uz slikto pusi. Piemēram, arī ārsti kļūdās, vai tāpēc visi ārsti slikti,” saka līgatnietis Kristaps Sviklis.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
30

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
48

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
85

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
75

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
88

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi