Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Fotogrāfija apstādina mirkli

Liene Lote Grizāne
17:43
09.02.2016
8
Marta Martinsone Rgb 2

Pārgaujas novada iedzīvotāja Marta Martinsone (23 gadi) ir laikraksta “Druva” maketētāja, taču brīvajā laikā viņa aizraujas ar fotografēšanu. Viņa absolvējusi LKA Latvijas Kultūras koledžu kā kultūras menedžere ar specializāciju fotogrāfijā. Marta stāsta, ka fotografēt viņai paticis vienmēr, taču tikai mācību laikā koledžā, sapratusi, ka fotografēšana ir kas vairāk par vienkāršu pogas nospiešanu.

“Sāku apgūt dažādu žanru fotogrāfiju, fotogrāfijas vēsturi, fotogrāfiju studijā, datorgrafiku, psiholoģiju… Bija daudz mājasdarbu, kursa un kvalifikācijas darbs. Radās izpratne, kā veidot izstādi. Nu jau fotografēju gandrīz četrus gadus un apjaušu, ka tieši portretu fotografēšana ir man tuvākā. Portreta fotosesija ilgst apmēram divas stundas, pirmā pusstunda ir cilvēka iepazīšana sarunā. Nenoliedzami, ne visiem cilvēkiem ir viegli atbrīvoties fotokameras un fotogrāfa, sveša cilvēka priekšā, tādēļ saruna noder,” stāsta Marta. Fotogrāfe bilst, ka vairāk izbauda darbošanos dabā, ne studijā.

“Man šķiet, ka daba pati piedāvā sižetu, sajūtas un stāstu. Tāpat ir ļoti svarīgi sajust cilvēku, apjaust, kā viņš labāk izskatās. Tāpat domāju, ka katrs spēj tehniski iemācīties nofotografēt, bet, manuprāt, svarīgāks ir kas cits. Varbūt tieši tādēļ pieķeros portretiem, jo jūtu, ka man izdodas atklāt cilvēka personību,” domās dalās Marta.

Viņa arī piekrīt viedoklim, ka skaistums un skaista fotogrāfija ir netverami jēdzieni. Vienam bilde var šķist skaista, citam tā nepatiks.

“Tāpat ļoti bieži cilvēki saka, ka sev nepatīk fotogrāfijās. Tad nu fotogrāfam ir jāspēj radīt šī skaistā bilde. Tādēļ jau cilvēki nāk uz fotosesijām, lai iemūžinātu kādu skaistu dzīves notikumu vai īpašas sajūtas,” domās dalās Marta.

“Daudz kas ir mainījies, bet fotogrāfija ir liecība. Ir jauki ik pa laikam apskatīt fotogrāfijas. Redzēt tajās radiniekus, draugus. Patīkami, ja mājās izvietoti fotorāmīši. Tas ir mīļi,” prāto fotogrāfe. Viņa bilst, ka šis laiks gan ienācis ar cita veida fotogrāfiju un pat ar lielāku to publiskošanu.

Marta bilst, ka šis ir pašbilžu jeb selfiju laiks, lai gan neslēpj, ka nereti ir jāpadomā, kā cilvēki ir spējīgi dienā uztaisīt vairākus selfijus un visus publiskot sociālajos medijos.

“Ievietot fotoattēlus albumos, kurus redz tikai konkrēti cilvēki, ir pavisam kas cits nekā fotogrāfiju publiskošana sociālajos medijos. Pieļauju, ka kādam tas ir pašvērtējuma celšanas jautājums. Redz, cik es skaista! Kāda man jauna blūzīte vai frizūra… Arvien vairāk cilvēku fotogrāfijas uzņem ar mobilajiem tālruņiem, ir ienākuši selfie stick, kas man šķiet pavisam kaut kas amizants, bet tādā laikmetā dzīvojam,” smaidot saka Marta un bilst, ka ir fotogrāfi, kuri izstādēs izrādījuši fotogrāfijas, kas tapušas ar mobilo tālruni, jo mākslas izstādēs galvenais esot autora vēstījums.

Vērtējot fotogrāfu nākotni, Marta bilst, ka līdz ar mūsdienu mobilo tālruņu iespējām cilvēki arvien vairāk bildēs paši. Taču viņa atzīst, ka nekur nepazudīs arī profesionāli fotogrāfi, kuriem arvien uzticēs iemūžināt dzīves skaistākos mirkļus.

“Mēs katrs gatavojam ēdienu mājās, bet tie ir īpaši svētki un baudījums, ja aizejam uz restorānu. Tas pats ir ar fotografēšanu. Mēs varam paši bildēt, bet ir reizes, kad profesionāls fotogrāfs ir nepieciešams. Lai gan skaidrs, ka mūsdienās būt par fotogrāfu ir daudz lielāks izaicinājums nekā agrāk. Daudzi iegādājas labas kameras, labi fotografē, bet patiesība, šķiet, ir tajā, vai spēj bildēt ne tikai sev, bet arī otram. Turklāt tā, lai otram patiktu. Tā ir laba fotogrāfa misija,” saka Marta Martinsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
22

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
46

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
77

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
75

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
88

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi