Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Dzīve ir skaista, ja to dzīvo

Kitija Ločmele
16:54
28.10.2015
12
Riteni 2

Iespējams tiem, kuri ar riteņbraukšanu nodarbojas profesionāli, 300 kilometri trīs dienās šķistu tīrais nieks, tomēr Amatas novada Ģikšos dzīvojošai Madarai Gasiņai (21 gads) tie izvērtās par vieniem no grūtākajiem un emocijām pilnākajiem kilometriem.

Madara saka, šī ir bijusi viena no viņas dzīves lielākajām avantūrām, kurā iesaistījusies kopā ar nepazīstamu cilvēku. “Ar Jāni Maču (24 gadi) iepriekš nebiju pazīstama. Tā kā Jānis pēc profesijas ir fotogrāfs, kādu laiku viņš atradās manā draugu sarakstā sociālajā tīklā draugiem.lv. Vasarā viņš bija izplānojis ar divriteni doties apkārt Latvijai, tādēļ lielākajai daļai cilvēku, kuri atradās viņa profila draugiem.lv sarakstā, tika izsūtītas vēstules ar lūgumu pēc palīdzības, proti, sagādāt naktsmītni. Atbildēju, jo vēlējos palīdzēt. Biju plānojusi, ka varētu viņu sagaidīt kādā no Vidzemes posmiem un nodrošināt ar siltu ēdienreizi, ilgāk ar Jāni parunājot, viņš uzaicināja pievienoties. No sākuma teicu nē, jo man ir pienākumi un darbi, kurus nevar atstāt novārtā, kā arī man nav velosipēda,” atminas Madara. Tomēr Jāņa piedāvājums nav licis mieru. Madara apsvērusi iespēju un sapratusi – aicinājums jāpieņem. “Pēc tam, kad Jānim paziņoju, ka esmu gatava piebiedroties, viss notika operatīvi. Ļoti īsā laikā Jānis atrada velosipēdu, vienīgais, ko man vajadzēja izdarīt – sakravāt mantas, iesēsties autobusā un aizbraukt uz Balviem, kur mani sagaidīja Jānis ar velosipēdu. Tā sākās mans trīs dienu garais ceļojums no Vīksnas, kas atrodas netālu no Balviem, līdz Kārsavai, kamēr Jānis ceļā bija pavadījis jau apmēram divdesmit vienu dienu,” norāda jauniete.

Viņa gan atzīst, ka apbrīno Jāni, kurš tik īsā laika posmā spējis mērot tādu attālumu, proti, tie ir 1727 kilometri. “Ja godīgi, tad man pilnībā pietika ar trim dienām, tikai pēc pirmās dienas sapratu, uz ko esmu parakstījusies. Pirms šī piedzīvojuma domāju, ka tas izvērtīsies par ļoti foršām atmiņām, tomēr brīdī, kad katru dienu jābrauc desmit stundu no vietas, saproti, kas notiek. Otrajā brauciena dienā, no rīta pieceļoties, sāpes kājās ir lielas, jo tās nav pieradušas pie tādas slodzes. Kā ieraudzīju velosipēdu, tā pie sevis nodomāju: “Vai tiešām atkal jābrauc?” Otrā diena bija ļoti smaga, jo braucām tikai pa mežiem un brikšņiem. Bija daudz kritienu, asaru un lielas sāpes. Tieši tad kļuva bail, ka ceļu, iespējams, nevarēšu turpināt. Tomēr izcīnīju ar sevi varonīgu cīņu un braucienu turpināju, lai gan trešā diena emocionāli bija pati smagākā. Šajās trijās dienās izbaudīju tādu emociju spektru, kādu ikdienā nevar gūt. Joprojām atminos Jāņa teikto, ka dzīve ir skaista, ja to dzīvo, un tieši tajās trīs dienās es to darīju, lai arī bija negatīvās emocijas, tomēr arī tā ir pieredze,” atmiņās dalās Madara.

Jautāta, kāda ir bijusi meitenes sagatavotība pirms šī brauciena, Madara atzīst, ka tādas vispār nav bijis. “Ar divriteni es iepriekš esmu braukusi ļoti maz. Pirms tam, kad uzsāku 300 kilometru garo ceļu, pie sevis domāju: “Cik tad grūti var būt braukt ar velosipēdu? Uzsēdies un minies. Bet tad, kad minies desmit stundu no vietas, tad tas vairs nešķiet nieks. Protams, bija atpūtas brīži, bet spēki tāpat bija izsmelti. Nespēju noticēt tam, ko Jānis paveica. Cilvēki, protams, no malas var teikt, ka tas ir viegli, bet tā nav, jo tas prasa gan fizisko, gan emocionālo sagatavotību. Tas prasa ļoti daudz, ” vērtē drosmīgā jauniete.

Madara atzīst, lai arī ceļā pavadījusi trīs dienas, mājās viņa esot atbraukusi kā pilnīgi cits cilvēks, ar jaunām emocijām. “Tās emocijas, kad atgriezies mājās pēc šāda avantūras, nav aprakstāmas. Mani sagaidīja vecmāmiņa ar vakariņām, un tā ir tika laba sajūta, ka kāds tevi gaida un rūpējas, ka vienmēr ir, uz ko paļauties. No šī piedzīvojuma esmu sapratusi, ka vajag pieņemt izaicinājumus un censties izrauties no ikdienas rutīnas. Cilvēkus ļoti bieži vada bailes, kas viņus padara neatsaucīgus. Vajag vairāk uzdrīkstēties!” tā Madara Gasiņa.
Ar to, kā fotogrāfam Jānim Mačam ir klājies, apceļojot Latviju, drīz varēs iepazīties filmā, kur tiks stāstīts par sajūtām, emocijām un piedzīvojumiem brauciena laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
30

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
48

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
85

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
75

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
88

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
12
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
8
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi