Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Tikai neatstumt nevienu!

Mairita Kaņepe
06:47
20.05.2019
17
Liepājas Teātris Informē Par Jauniestudējumiem Un Aktieru Kursa Uzņemšanu

Režisors Valdis Lūriņš piedalās preses konferencē Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, kurā Liepājas teātris informē par sezonas jauniestudējumiem un jaunā aktieru kursa uzņemšanu Liepājas Universitātē.

Režisors un aktieris Valdis Lūriņš šopavasar Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, pavadīja kopā ar cēsniekiem. Viņš bija tas, kurš kopā ar Cēsu teātra un koru dalībniekiem klāja svētku galdus un sēdās pie tiem, lai svinētu dzīvi, kā latvieši to prot.

Ko jūs paņēmāt līdzi no šīs maija dienas Cēsīs?

– Man ir liels prieks, ka atjaunojies tradīcijām bagātais Cēsu teātris. Protams, slava tam jāizkaro no jauna. Tas notiek, lielā mērā pateicoties Edītei Siļķēnai, kura no Gulbenes puses pārnākusi uz Cēsīm. Teātra kolektīvs tagad ir tik milzīgs, ka režisorei jāprot neatstumt nevienu cilvēku. Taču jūtu, kāds potenciāli ir šis spēks, un tas var piedalīties dažādās norisēs, piemēram, kā tas bija Baltā gald­auta svētkos.

– Kā vērtējat režiju šim tradicionālajam notikumam – svinēt valsts neatkarības atgūšanu, ko piedzīvojām 1990. gada 4. maijā?

– Man patika režija. Mēs visi – aktieri uz skatuves un skatītāji zālē – sēdāmies pie vēsturiski nosacīta galda, pie kura sēdējušas iepriekšējās paaudzes. Zāles atsaucība bija tāda, ka uz skatuves man bija sajūta – ar skatītājiem esam kā viens. Tādi brīži ir ļoti reti.

-Vai jūs 4. maijā, esot teicēja lomā, bijāt pārsteigts par kādu Cēsu vairāk nekā 800 gadu senās vēstures faktiem?

– Biju! Man bija jaunums muižnieku Zīversu lielais ieguldījums Cēsīs. Biju par viņiem dzirdējis, bet nezināju, ka Zīversa kundze bijusi visdāsnākā ziedotāja luterāņu baznīcas būvniecībai. Šis sarīkojums Cēsīs tagad man būs kā jaunu zināšanu bagāža.

– Astoņi gadsimti Cēsu vēsturē. Vai jums bija vēlme todien kļūt par cēsnieku pie kāda galda, kas iemiesoja gadsimtus, un piesēst arī pašam?

– Eksotikas pēc gribēju sēst pie padomju laiku galda un arī piesēdos. Man galda biedri šķita simpātiski, arī tā klājums, piemēram, tā sauktās Veras Muhinas glāzes, no kurām tika dzerts kas stiprāks, jo kanniņā, kā spriedu, varēja būt gan alus, gan arī cits dzēriens, ieskaitot kandžu. Tas laiks katram, kas to piedzīvoja, ir ar savām atmiņām, bet vēsturē paradoksālāka laika par padomju laiku mums nav bijis. Ieskaitot to, kas padomju gados bija pozitīvs – tika attīstīta masu kultūru.

– Par kuriem svētkiem jūs sakāt paldies padomju gadiem?

– Par Dziesmu svētkiem un arī Jāņiem. Jāņus gan aizliedza, bet kā svinēja pēc tam – ar dubultu sparu. Man patika pēdējā frāze, kas bija Cēsīs svētku scenārijā. Mēģināšu citēt: 50 gados, dzīvodams zem padomju režīma, latvietis sevī iekapsulēja brīvības alkas un brīvības ideju. Nevis nolika malā šīs alkas. Kaut gan vēsturnieki par to nerunā, bet tā ir noticis. Lai gan vecākā paaudze nestāstīja, tomēr viņu bērnos un mazbērnos tas laiks, kad valsts bija neatkarīga, atnāca bez stāstiem. Tas atnāca kaut kādā veidā caur ģenētisku saziņu. Iesūcās ar mātes pienu. Tas ir apbrīnojumi.

– Šķiet, jums allaž ir paticis satikties ar teātra mākslas amatieriem.

– Bieži esmu žūrijā amatierteātru skatēs. Tur mēs parunājam par teātra lietām. Nelaime ir tikai tajā, ka šādu kolektīvu Latvijā daudz un pēc skates neatliek laika ar režisoriem izrunāt ieceri un to, kā tā īstenojusies uz skatuves. Tas, ka amatieru teātru kustība tāpat kā deju kolektīvu darbība pēdējā laikā ir gājusi plašumā, liecina par kaut ko pozitīvu.

– Vairāki profesionāli aktieri intervijās stāsta, kā skolas gados darbojušies Cēsu Tautas teātrī. Vai arī mūsdienās ir daudz piemēru, kad jaunieši skolas gados spēlē vietējā amatierteātrī un pēc tam uz profesionālās skatuves?

– Zinu, ka no Jelgavas puses kāds jaunietis ir uzņemts Alvja Hermaņa aktieru kursā, ir arī no citiem novadiem. Talanti, kā lai saka, nav nolemti dzimšanai tikai Rīgā. Ja runājam par aktieri – tīrradni, tad režisori pēc tāda ilgojas. Nosaukšu mūžībā aizgājušo aktieri Jāni Reini. Nevar pateikt formulu, kur piedzimst talantīgi cilvēki. Dzimst visur un visos laikos.

– Reiz jūsu izrādē “Latgola” aktieris tika aizstāts ar neprofesionālu aktieri. Kā jūs to panācāt?

– Tas Nacionālajā teātrī bija patiesi unikāls gadījums. Aktieris bija apslimis, bet teātra direktors teica, ka izrādi nav iespējams atcelt, biļetes ir izpirktas. Tad man ienāca prātā ideja par Imantu Slišānu, Baltinavas vidusskolas direktoru, kurš spēlē vietējā teātrī šo pašu Ontana lomu, es braucu uz Baltinavu.

– Vai Latgalē noturējāt Na­cionālā teātra izrādes mēģinājumu?

– Tā notika. Baltinavā Ontanu Imants spēlēja, saliecies kā vecs kāsis. Rīgā uz skatuves Ontans ir stalts vīrs, vitāls cilvēks. Tas, ka Imants, kļūdams par aktieri, Na­cionāla teātra izrādei nosacīti spēja izmainīt aktierisko partitūru, bija apbrīnojami. Teātra ikdienā ir brīži, kas visiem paliek atmiņā. Par šo izrādi skatītāji man teica, ka no mūsu ansambļa iepriekš nav redzējuši tādu atdevi, kāda tā bija, atbalstot Slišānu.

– Bet skatītāji taču gaidīja uz skatuves iznākam Uldi Dumpi!

– Pirms izrāde iznācu uz skatuves, lai pateiktu, ka mums ir divas vēstis – viena bēdīga, jo Dumpis saslimis, bet priecīga, ka izrāde tomēr notiks, jo ir cits aktieris viņa vietā. Pēc izrādes skatītāji piecēlās kājās. Tas bija īpašs notikums. Arī Imantam tas bija īpašs. Būs, ko pastāstīt mazbērniem.

– Pie kāda režijas darba šobrīd strādājat?

-Ir pagājuši 30 gadi, kopš “Čikāgas piecīši” – latviešu ansamblis no Amerikas – uzstājās Mežaparka estrādē Rīgā. Unikāls tas koncerts ir ar faktu, ka to apmeklēja simts tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, kāda “Čikāgas piecīšiem”, kurus savulaik klausījās no slepus ievestiem ierakstiem, bijusi ietekme uz klausītājiem. Vēl nesen skatījos 1989. gada koncerta ierakstu. Tur redzams, ka pat pusaugu meitenes dzied līdzi, jo zina vārdus. Tas nozīmē, ka dziesmas ne jau vecāki viņām mācīja, bet ka tā mūzika ir atspoguļojusies. Ja tā var teikt, piecīši bija bāka no viņa krasta. Mēs zinājām, ka pasaulē ir latvieši. Atmodu Latvijā no viņa krasta veicināja Pasaules brīvo latviešu apvienība ar akcijām Amerikā.

– Kāda būs jūsu iestudētā izrāde?

– Muzikāls stāsts par “Čikāgas piecīšiem”. Visas dziesmas, protams, aktieri dziedās paši, attēlojot toreizējo grupu. Aktieri, līdzīgi kā to darīja piecīši savos koncertos, stāstīs šodienas aktualitātes Latvijā. Darbosies Nacionālā, Dailes un Liepājas teātra dziedošie aktieri. Vasaras izrāžu plānu vēl nezinu. Ja vasarā neiznāks atbraukt uz Cēsu pusi, tad uz koncertzāli Cēsīs noteikti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt Cēsu Gaismaspils direktorei

07:38
15.09.2024
192

Pusotru mēnesi Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores amatā ir Lāsma Vasmane-Mašina. Saruna par darbu savā kolektīvā, bibliotēku šodienu un nākotni. -Mans darbs nav tikai Cēsu Gaismaspilī, tas aptver visas novada bibliotēkas un Cēsu Valdemāra bibliotēku. Rūpes jātur par 25 bibliotēkām, kopā esam vairāk nekā 50 darbinieku.     -Kāda bija pirmā problēma, kuru nācās risināt direktores amatā? […]

Nokļūt bišu paradīzē

07:00
13.09.2024
33

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas. Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, […]

Pārmaiņu gads Nītaures skolā sola jaunu posmu tās izaugsmē

07:53
09.09.2024
133

Nītaures Mūzikas un mākslas skolā šis mācību gads nāk ar pārmaiņām. Jau šoruden plānots sākt pamatīgus vēsturiskās skolas renovācijas būvdarbus un amatā stājusies jauna direktore Gunta Mellīte. Viņa ir    ieguvusi profesionālo maģistra grādu valsts pārvaldē un arī pedagoģijā. Iepriekš strādājusi par Izglītības pārvaldes vadītāju un speciālisti Smiltenes pašvaldībā. Pārceļoties dzīvot uz Cēsu novadu, meklējusi […]

Ja vajag, jāmet ritentiņš

07:40
08.09.2024
265

Vāzēs smaržo 1.septembra ziedi, atgādinot, ka sācies jaunais mācību gads.  Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas angļu valodas skolotājai Tijai Jurānei šis ir otrais gads pedagoģijā. -Pirmā skolas diena bija sirsnīga. Bērni gan saka: “Ak, skola sākas!” Bet ir priecīgi satikties, būt skolā. Tāpat arī skolotāji. -Kāds bija pašas ceļš, līdz atgriezāties skolā? -Dzērbenes vidusskolā mācījos […]

Sievietes skaistums spridzina krāsās

07:25
07.09.2024
62

Cēsu Izstāžu namā ar tekstilmākslas izstādi “Mana krāsainā pasaule” savu jubileju svin un cēsniekus iepriecina Žanete Siliņa. Desmit gadus viņa bija keramiķe Vidzemes radošās keramikas darbnīcā “Betes”, nu jau 20 gadus dzīvo Dānijā. -Jau sen man bija prātā Cēsu Izstāžu zāle, bet pat nedomāju, ka te kādreiz varēšu sarīkot izstādi. Pirms diviem gadiem ienācu, apskatīju […]

Ogu, sēņu un ābolu laikā Inešos

06:29
06.09.2024
27

Dzidra Zēģele steidzas uz Sproģu purvu palasīt brūklenes. Viņa atzīst, ka šovasar brūkleņu maz, melleņu nebija, toties sēņu un beku gan daudz. “Meži izcirsti, kur ej, cirsma, vēja lauztie koki nav novākti, guļ, izgāzti ar saknēm. Bet katram ir savas sēņu vietas. Piemēram, tepat Silā sēņo visi un visiem pilni grozi,” stāsta Dzidra. Viņa un […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
18
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi