Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Sajūtas aizķeras notīs

Sarmīte Feldmane
07:42
19.09.2024
325
Kruze

Juris Krūze. FOTO: Sarmīte Feldmane

Dzejas dienu noskaņās Cēsu Centrālajā bibliotēkā notika komponista Jura Krūzes autorvakars. Viņš sarakstījis vairāk nekā 300 dziesmas. Tās skan teātru izrādēs, dzied ansambļi, izpilda pats.

-Kā ar jaunām dziesmām?

-Nerakstās. Neesmu iemīlējies. Dziesma “Cēsīm” ar Laumas Daugišas vārdiem, ar ko sākās pasākums, ir pēdējā. Tā skanēja izrādē “Cēsnieku stāsti” kā fināla dziesma.

-Kā dziesmas sāk skanēt?

-Palasu dzeju, kāds dzejolis ieskanas, arī saturs piesaista, piesēžos pie klavierēm un pierakstu notis. Vēl jābūt noskaņojumam un, protams, skaistiem dzejas vārdiem. Īpaši kādas tēmas dzejoli nemeklēju. Paņemu grāmatu un lasu. Tiešām sen neko jaunu neesmu uzrakstījis. Pietrūkst laika.

-Vai mūsdienu dzejnieku dzeja skan?

-Dzejnieki    savu iekšējo sajūtu izliek uz papīra. Kā komponisti, pierakstot notis. Nevaru uzrakstīt dziesmu, ja nesaprotu, ko dzejnieks pateicis. Saprotu, viņš tā izteicis savas sajūtas, noskaņojumu. Nenoliedzu to, kā dzejo šodien, bet esmu vecmodīgs. Uzskatu, ja uzrunā kādu, tad viņam ir jāsaprot, ko gribi teikt. Protams, katrai paaudzei savs. Pats arī kādreiz dzejoju, bet, kā saka, govs apēda visas klades. Pārceļoties kaut kur noklīda. Dzeja tapa, kad man vēl nebija 20.

-Tagad jau ierasti, ka komponisti paši savām dziesmām raksta vārdus.

-Bijis, ka izrādē vajag dziesmu, bet vārdu nav. Izejot no teksta, kādas rindas piemetu klāt. Ja autora dzejolī ir vajadzība kādu vārdu pamainīt, vienmēr paprasu atļauju. Tas ir pašsaprotami.

-Kur skan Jura Krūzes dziesmas?

-Izrādēs, un pēc tam, ja kādam patīk, izpilda. Cēsu bibliotēkai kopā ar Laumu Daugišu bērnu rītiem tapa Alberta Kronenberga “Pieci kaķi”.    Izpilda mani vadītie ansambļi un citi, arī pats, vēl arī Iveta un Jānis Gabrāni. Neesmu dziesmas popularizējis. Kādreiz ieliku draugiem.lv.   

-Kā mainījušās teātra dziesmas, to stils?

-Cēsu teātra iestudējumā “Kissa” nav dziesmu, ir tikai instrumentālā mūzika. Aktieri teica, ka patīk. Katrai izrādei ir savs raksturs, stāsts – no tā atkarīgas dziesmas, jo tās papildina uzvedumu. Dažādos saietos man teikuši, ka manas dziesmas ir pārāk sarežģītas, tās grūti dziedāt    pie galda.

-Kāda ir sadarbība ar Cēsu literātiem?

-Tā kā Cēsīs esmu tikai darbā, dzīvoju Blomē, man kontaktu nav. Ja ko interesantu atrodu kādā izdevumā, top dziesma. Lielāko­ties sadarbojos ar Laumu. Esmu palūdzis, lai uzraksta vārdus dziesmām, kas varētu skanēt cilvēku dzīves skumjajos brīžos. Šādu dziesmu ir maz, un tās labi zināmas.

-Aizvien spēlējat bērēs?

-Jā, ja veselība neprotestē.  Brīdis kapličā, kapsētā ir skumjš, bet mūzika, dziesmas gan raisa atmiņas, gan ienes gaišumu. Tuvinieki vēlas, lai skan zināmas dziesmas. Lai gan pēdējos gados balles nespēlēju, bet, ja sajauktu nošu mapes, nekas neglābjams nenotiktu, tikai ballē jāspēlē ātrāk.

-Kas tagad nodarbina prātu?
-Gatavojos kļūt par pensionāru. Sākas kārtējā kultūras sezona. Vadu sieviešu vokālo ansambli Mārsnēnos, vīru un sievu ansambļus Blomē, esmu koncertmeistars Cēsu vidējās paaudzes deju kolektīviem “Saulgrieži” un “Rai­tais solis”, Smiltenes jauniešu deju kolektīvam, Blomē vidējās paaudzes. Un vēl ir Cēsu teātris. Ik pa pieciem gadiem Blomē kopā ar draugiem un saviem kolektīviem rīkojam koncertu. Tam jāgatavojas, jāsavāc radošā komanda.

-Vai kāds vakars ir brīvs?

-Svētdiena. Ja nav koncerta.

-Vadāt vairākus vokālos ansambļus. Vai šie muzikālie kolektīvi ir novērtēti kā Dziesmu svētku kustības dalībnieki?

-Laukos ansambļi dzied. Jaunus dziedātājus iesaistīt sarežģīti. Blomes sieviešu ansamblī dzied gan dāmas, kurām vēl nav 20, gan cienījamākos gados – ap 50. Vīru ansambļu Latvijā ir ļoti maz. Cik neesmu dzirdējis – dziedu tikai, kad esmu iedzēris, bet iedzēris sabiedrībā neeju. Uz vīru ansambli atnāca dziedātājs no kora, jo nepatīkot repertuārs. Vēl pāris par to domā. Viņi grib dziedāt, nav gatavi mēnešiem mācīties vienu dziesmu. Ansambļiem nav obligātā repertuāra, tas dziedātājiem patīk.    Toties skatēs reti kad nav kāda saķeršanās. Žūrijas loceklis klāsta, ka viņš iedomājas, ka dziesmai jāskan tā un ne citādi. Ansamblis jau nezina, kā viņš gribētu. Katrs vadītājs un kolektīvs dziesmu izpilda tā, kā to muzikāli jūt.

Ja deju kolektīviem ir A, B    un citas grupas, vokālajiem ansambļiem tādu nav, ja ir skate, tad profesionāļi sacenšas ar labu pagasta ansambli. Bijis arī ieteikums, ja vēlas augstāku vērtējumu, lai piedalās kā senioru ansamblis. Kā, kāpēc, ja ansamblī dzied trīsdesmitgadnieki? Jau­tāju­mu un neizpratnes daudz.

Smiltenes novadā ir daudz vokālo ansambļu un katru sezonu ir skate. Vērtētāji bijuši dažādi.    Nevajag jau katru kolektīvu slavēt, bet dot uzmundrinājumu, nevis pateikt, ja nedziedat Ērika Ešenvalda dziesmas, tad par kādu kvalitāti var runāt.  Lauku cilvēkiem darbs ir pilsētās, vakarā pēc darba steidzas uz mēģinājumu, jo patīk dziedāt. Par to, ko ansambļi dzied, skatēs bieži ir domstarpības. Vienu gadu iesaka, ka vajag izvēlēties savas dziesmas, tādas, kuras citi neizpilda, nākamajā pārmet, ka tas nav labi. Ja žūrijas loceklim kāds komponists nav tuvs, bet mēs, protams, to nezinām, tad arī var smagi iekrist. Tāpat ansambļiem tiek vērtēti tērpi, tas ir gaumes jautājums, jo nav taču jāuzstājas tautastērpos.

Bet, ja pagastā klausītājiem patīk, ja svētkos un pasākumos uzstājas    savējie, vai tas nav ieguvums? Blomē ir sieviešu un vīru ansamblis, valsts svētkos dziedās gan katrs, gan kopā. Arī sanākam kopā. Paši rīkojam sev svētkus. Vadītāji sazvanāmies, norunājam un sabraucam. Ansambļi vieno tos, kuri vēlas dziedāt, bet kā muzikāli kolektīvi tie līdz šim nav novērtēti.

-Kāda dzīve laukos?

-Nepārtraukti šovasar jāpļauj zāle, un to darbu nevar padarīt. Ja mājā drēgns, iekurinu krāsni.

-Kā dzīvē pietrūkst?

-Laika. Ja sievas un vīri grib dziedāt, kā var atteikt? Esmu sapratis, cik deju kolektīvam svarīgi, ka mēģinājumos ir koncert­meistars. Un man patīk tas, ko daru. Ja man    būtu laiks… , varbūt piepildītu senu sapni – uzrakstītu mūziku Ričarda Baha “Kaija, vārdā Džonatans Livingstons”. Tas ir brīnišķīgs darbs, lasu un pārlasu, tas skan. Vajag laiku, tāpat kā pirms gadiem “Mazajam princim” man vajadzēja deviņus mēnešus. Tā būtu izrāde ar dejotājiem, gaismām, tekstu, dziesmām. Vīzija ir. Jā, ja būtu laiks, vairāk pievērstos mūzikai. Bet tam vajag klusumu un lai neviens netraucē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
66

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
39

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
25

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
54

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
115

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
21

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi