Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Ieskatāmies maciņā. Ģimene ar trim bērniem

Monika Sproģe
17:05
25.11.2015
Maks 1

Viesojoties Ciemiņu ģimenē, satiekam arī viņu trīs bērnus: Alisi (13 gadi), Annu (10 gadi) un mazo Dāvidu (1,3 gadi). Ģimenes lielākais ieguldījums ir viņu nākotnē, proti, bērnos un ģimeniskajās vērtībās. Pašlaik viņi dzīvo labi izremontētā trīsistabu dzīvoklī, taču drīzumā būs gatava viņu sapņu māja. To ceļ par pašu līdzekļiem. Kredīts reiz tika ņemts biznesam un ir sevi atpelnījis, tāpēc par to vairs nav jādomā. Tēvs Guntis sarunā uzsvēra, ka gudra dzīvošana ir cieši saistīta ar bērniem, kuri jātur pie labas veselības, pareiziem ēšanas principiem un fiziskām aktivitātēm.

Apģērbs

Visgrūtāk ģimenei saprast, cik naudas iztērē apģērbam, jo ir mēneši, kad netērē ne centu, bet ir mēneši, kad pērk daudz. “Kad meitenes bija jāpalaiž skolā, apģērbā vien iztērējām ap 200 eiro. Vienai bikses, otrai treniņtērps, vēl kaut kādi sīkumi, kopā salasījās diezgan daudz. Kad rodas nepieciešamība pēc kaut kā konkrēta, tad ejam un pērkam,” saka mamma Indra un norāda, ka apģērbu iegādājas jaunu. “Mums mājās aug divas princeses. Ome lietoto apģērbu veikalā nopirka skaistu vesti, bet vecākā meita pateica, ka tādu nevilkšot, tikai kad ieraudzīja “H&M” zīmīti, nomierinājās.” Guntis turpina: “To, ko bērni nēsās un ko iesviedīs stūrī, nosaka skolas vide, lai cik drausmīgi tas neizklausītos. Par visiem tūkstoš procentiem. Ja draudzenēm ir tādas un šitādas drēbes, ir zvans – mamma, Dacei ir, un man arī gribas. Puņķi, skandāls un asaras, līdz vēlamais sasniegts. Mēs cenšamies noteikt robežu, līdz kādai summai tas vēl šķiet pieņemami un kad ir striktais nē!”

Vecāki atzīst, ka visas lietas, tajā skaitā labas un tādas, kas izskatīsies kā jaunas, var iegādāties lietoto apģērbu veikalā. “Es pati sev agrāk drēbes pirku “humpalās”, un izskatījās labāk, bija kvalitatīvākas nekā daža laba jauna, kas pēc vienas mazgāšanas sagriežas pa vīlēm,” saka Indra un pastāsta, ka rūpīgi seko līdzi atlaidēm un domā tālredzīgi. “Kad “Maximā” ir 40 procentu atlaide, bērniem par pāris simtiem eiro sapērkam drēbes. Arī tādas, kas derēs tikai pēc pusgada vai gada. Mūsu gadījumā nav svarīgi, lai būtu noteiktas firmas zīmīte. Uzsvaru liekam uz to, lai skaisti izskatās.”

Par apaviem Guntim ir savs viedoklis: “Ja ir “Nike” krosenītes, zinu, ka tās ir kvalitatīvas un nesaplīsīs. Mūsu gadījumā priekšrocība ir tajā, ka apģērbu un apavus vispirms nonēsā viena meita un tad manto otra. Sporta lietas cenšamies iegādāties portālā “Sportsdirect”, jo tur ir gan pieņemama cena, gan laba kvalitāte.”

Kad pavasarī tiek veikta revīzija drēbju skapjos, Indra neizmantotās mantas sakrāmē maisos un nodod Sarkanajam Krustam. Padomājot par apģērba cenām, Guntis saka: “Tagad apģērbu cenas ik kļuvušas draudzīgākas, nekā tas bija pirms desmit gadiem. Ir varianti un iespēja izvēlēties, vai drēbes pirkt “Sportsdirect”, “Maximā” vai “H&M”. Tagad pat daža laba lietota drēbe ir dārgāka, nekā veikalā jauna ar atlaidēm.”

Indra ir iemanījusies sekot līdzi interneta lapām, kurās citas mammas par pieņemamām cenām pārdod drēbes un zīdaiņu preces: “Tik mazam bērnam kā Dāvids internetā var atrast ļoti daudz. Es par dažiem eiro esmu nopirkusi jaciņas, kurpītes, bikšeles-viss ļoti labā stāvoklī, skaists un kvalitatīvs. Neatmaksājas pirkt tikai visu jaunāko, tas nav vajadzīgs.” Kad bērniem tuvojas jubilejas, radi parasti sadāvina naudu, un tad Indra ar Gunti meitas aizved uz Rīgu, uz veikalu “H&M”, un ļauj viņām izpausties: “Protams, reizēm var tikai pabrīnīties, ka kaut kāds kankars maksā 10 eiro, bet es neiejaucos, tā ir viņu nauda, un viņas pašas izdomā, kā to tērēt.”

Saimniecības preces

Dāvids pagaidām nēsā autiņbiksītes, un, kā vecāki atminas, pirms 12 gadiem, kad meitas bija mazas, pamperi maksāja krietni vairāk: “Viena pampera paka izmaksā 10 eiro, tajā ir 50 autiņbiksītes.” Saprotama lieta, ka šajā mājā veļas mazgājamā mašīna iet rūkdama, un Indra, būdama kārtības cienītāja, nežēlo naudu saimniecības precēm: “Veļas pulverim mēnesī iztērējam 24 eiro, trauku mazgājamajam līdzeklim 5 eiro, vēl veļas mīkstinātājiem un lupatiņām, švammītēm, kopā ap 70 eiro mēnesī.”

Pārtika

Vecāki atzīst, ka zīdaiņa pārtika ir dārga. Indra saka: “Kopumā ņemot, zīdainim aiziet tikpat daudz naudas pārtikā kā vienam pieaugušajam, taču viņš apēd maz. Pieaugušais ēd lētāk, bet toties vairāk. Es negatavoju kulinārijas brīnumus, tam neatliek laika. Mēs ēdam vienkārši – gatavojam zupas, kartupeļus, mērcīti, kotletes. Turklāt es cenšos gatavot visu bez īpašām piedevām, lai arī Dāvids var ēst.”

Indra neplāno ēdienreizes nedēļai uz priekšu, bet iepērkas katru dienu: “Reizēm dienā trīs reizes braucam iepirkties. Dažkārt virsroku ņem spontānie pirkumi, gribas to, šo, vēl kaut ko, tad vienā reizē 30 eiro kaut kur pazūd. Citreiz vakaros gribas kādu alu vai šampanieti izbaudīt, tas, kā zināms, ir dārgs prieks. Nedēļā alkoholam tērējam vismaz 20 eiro.” Ģimenē visi labprāt ēd zivis. “Mēs regulāri “Maximā”, ja ir atlaides, pērkam lasi vai foreli, turklāt mums kaimiņos ir cilvēks, kurš palīdz sagādāt zivis tieši no zvejniekiem. Viņš tās prot labi pagatavot, tad mēs ik pa divām nedēļām reizi piepildām ledusskapi ar zivīm. Tāpat esam pasākuši ik pa divām nedēļām pirkt gaļu no vienas saimniecības, kurā audzē liellopus. Tur mēs sapērkam cīsiņus, sardeles, desas un steikus,” pastāsta Indra.

Skaistumkopšana

Guntis daudz strādā un tāpēc uzskata, ka arī ir pelnījis sev atļauties masāžu un nelielas skaistumkopšanas procedūras. Tās viņam mēnesī izmaksā 30 eiro, bet Indra skaistumkopšanā mēnesī iztērē ap 40 eiro.

Transports

Lai Indra varētu neatkarīgi pārvietoties un tikt galā ar visām ikdienas vajadzībām un bērnu aizvešanu uz pulciņu nodarbībām, bet Guntis pilnvērtīgi strādāt, vecākiem ir katram sava mašīna. “Ja neskaita izmaksas par tehniskajām skatēm, eļļas maiņām, apdrošināšanām un riepu maiņām, kas Indras mašīnai izmaksā ap 428 eiro, bet manai ap 328 eiro gadā, tad degvielā mēs vidēji mēnesī iztērējam 100 eiro kā minimumu,” parēķina Guntis.

Mājas būvniecība

Par to visvairāk rūpējas namatēvs, jo ar trim bērniem trīsistabu dzīvoklī ir par šauru, turklāt Guntis savu bērnību pavadījis laukos pie dabas un vēlas dzīvot meža ielokā, kur visu nosaka dabas ritmi: “Esmu padsmit gadus strādājis savā biznesā, un beidzot ir pienācis brīdis, kad varu piepildīt savu sapni, neskaitot un neekonomējot uz kvalitatīviem būvmateriāliem. Rit trešais gads, kopš uzsākām mājas celšanu, un, grozies kā gribi, ja vēlies uzcelt māju ģimenei piecu gadu laikā, tad gadā jārēķina ap 20 000 eiro. Es tiešām veicu ļoti stingru uzskaiti un redzu, kur nauda aizgājusi, par ko maksāts. Ģimenes māja mums izmaksās 70 līdz 100 tūkstošus eiro.”

Izklaides pasākumi

“Pagaidām visi ceļojumi atlikti, jo Dāvidam jāpaaugas, bet cenšamies apmeklēt visus tautisko deju pasākumus, kuros kāds no mums uzstājas,” saka Indra. Guntis gan ir citās domās: “Ceļojumi ir tā lieta, kurai man žēl tērēt naudu. Es tepat Latvijā uz katra stūra varu saskatīt skaistumu, mani nevelk nekur prom. Es labāk par to naudu nopērku jaunu cepeškrāsni vai ieguldu mājas būvniecībā. Es nesaskatu atšķirību starp Vidusjūras un Laņģezera ūdeni, ” saka Guntis.

Vecākā meita Alise nodarbojas ar jāšanas sportu. Jāšanas stundām mēnesī ģimene atvēl 120 eiro, bet tautisko deju pulciņš meitenēm izmaksā 20 eiro mēnesī, tautiskās dejas Indrai – 3 eiro.

Zobārsts

“Pagājušajā ziemā iekodos aukstā šokolādē un nolauzu priekšējo zobu. Tā kā gaidīju bērniņu, nevarēju lietot anestēziju, nācās likt pagaidu zobu. Kad piedzima Dāvids, sāku savest kārtībā savus zobus. Viena zoba labošana man izmaksāja 60 eiro, bet tiltiņš un jaunais priekšzobs apmēram 2 000 eiro,” saka Indra.

Veselībai mēnesī ģimene vidēji iztērē ap 30 eiro, jo, kad bērni neslimo, tad profilaktiskos nolūkos Indra pērk vitamīnus, taču, ja gadījies apaukstēties, apmēram tikpat iztērē zālēm: “Par laimi, meitenes slimo maz, bet puika, kamēr viņam izveidosies un nostabilizēsies imūnsistēma, ik pa laiciņam saslimst.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
32

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
91

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
115

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
372

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
115

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi