Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Pārmaiņas uz labu – no sociālā pedagoga līdz vadošam amatam IT nozarē

Druva
08:01
20.01.2023
26
098a3877 Web 2

Apgūt norvēģu valodu trīs mēnešos un izveidot karjeru informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē Jānim Špunderam likās kaut kas neiespējams, līdz viņš nokļuva “Tietoevry” Norvēģu valodas akadēmijā un īstajā darba vidē, kur viss piedzīvojums tikai sākās.

“Ja nedaudz interesē IT un ir spēja iemācīties valodu, tad Norvēģu valodas akadēmija ir izdevība ienākt lielā IT kompānijā,” uz personīgo pieredzi atsaucas Jānis Špunders. Viņš jau gandrīz 12 gadus identificē sevi ar vadošu Ziemeļeiropas IT kompāniju “Tie­to­evry”, lai gan karjeras pirmsākumos pārstāvēja bērnu tiesību aizsardzības jomu.

Jānis pēc izglītības ir sociālais pedagogs un pirms tam strādāja bērnunamā, probācijas dienestā, bērnu tiesību aizsardzības iestādē. “Viens no stimuliem bija mana pēdējā darbavieta valsts pārvaldē, kur bija ierobežota karjeras izaugsme. Tātad izaugsmes iespējas ir viens. Ātrums izaugsmes iespējām ir pilnīgi cits nekā valsts sektorā un, bez šaubām, atalgojums,” viņš skaidro iemeslu krasajām pārmaiņām.

Bez iepriekšējas pieredzes

Pēc Jāņa teiktā, lielākais pienesums ir “Tietoevry” pieeja, kas neprasa cilvēkiem IT zināšanas. Viņaprāt, nozarē citi darba devēji nenodrošina tādu pievienoto vērtību: “Nekur citur trīs ar pusi mēnešos bez maksas neapgūsi norvēģu valodu tādā līmenī. Tā ir prasme, kas noderēs, lai ko tu darītu. Un ir garantēts darbs.” Arī viņa profesionālās gaitas līdz tam bija absolūti nesaistītas ar IT, taču Jānis izlēma pievienoties Nor­vēģu valodas akadēmijai, lai izmantotu savu potenciālu perspektīvā nozarē.

“Intensīvi trīs mēnešos esi iekšā vidē, kur sākas komunikācija ar Skandināvijas klientiem un viss pārējais,” saka Jānis. Viņš, tāpat kā pārējie, sāka darboties “Tie­toevry” klientu atbalsta pirmajā līmenī, kur ir paši vienkāršākie uzdevumi. Toreiz bija jaunākais speciālists un nepieciešamās IT prasmes apguva specifiskās apmācībās pēc norvēģu valodas apguves. “Tiek norīkots mentors, kurš stāsta un rāda. Tu raksti līdzi, mācies un mēģini. Tu skaties, mentors dara. Tu dari, mentors skatās. Tad mentors uztic tev vienam pašam sākt darboties ar vienkāršākajām lietām. Tātad ir apmācību plāns, mentors un atgriezeniskā saite gan no vadītāja, gan mentora, gan jaunākā speciālista par to, kā mums iet,” skaidro Jānis.

Viņa pienākumos tajā laikā ietilpa praktisks atbalsts, ziņojot par dažādām problēmām kā klientiem, tā kompānijas kolēģiem. “Tev atnāk e-pasts vai paziņojums, tu to izlasi un saproti, kas tas ir, un sūti tālāk attiecīgi konkrētai komandai, kam ar to ir jā­strādā. Un otrs uzdevums bija krīzes situācijas pie augstas prioritātes incidentiem,” Jānis atminas pirmos darbus, kas bija samērā vienkārši, taču daļa arī atbildīgi. Nelielai neprecizitātei varēja būt nopietnas sekas, tāpēc ļoti svarīgi bija nekļūdīties.

Izaugsmes iespējas ikvienam

Patstāvīgi pildot uzticētos pienākumus, viņš vēlāk turpināja izaugsmi “Tietoevry” kā jaunāko speciālistu komandas vadītājs. “Laika gaitā, ja ir vēlme, ambīcijas un mazliet disciplīna, var aizsoļot jebkur,” atzīst Jānis. Tas viņam arī teicami izdevās, jo pēc laika Jānis kļuva par vadītāju dažādām komandām, sākot ar telefona jeb pirmās līnijas un citām atbalsta komandām. Paralēli notika arī jaunu klientu pārņemšana no Skandināvijas kolēģiem un klientu atbalsta ieviešana un nodrošināšana no Rīgas komandām. Šobrīd viņš ir “Tietoevry” Skan­di­nāvu IT pakalpojumu centra vadītājs. Jānis Rīgā vada cilvēkus, kuri atbild par šī centra komandām. Viņa atbildībā ir viss, kas saistīts ar Skandināvijas klientiem – gan cilvēkiem, gan pakalpojumiem, gan ietekmes pušu pārvaldību.

Kopsolī ar Jāņa izaugsmi zīmīga attīstība notikusi arī “Tietoevry” IT pakalpojumu centrā, kur darbinieku skaits desmit gados ir divkāršojies no 60 līdz 120 cilvēku komandai, paralēli attīstot sniedzamo pakalpojumu klāstu. Šajā laikā no vienkārša pakalpojuma atbalsta sniegšanas šī centra loma ir pieaugusi, nodrošinot IT atbalstu klientiem finanšu un valsts sektorā, mazumtirdzniecības, loģistikas un citās jomās norvēģu, dāņu, zviedru un arī nedaudz angļu valodā.

Iedrošina jaunos darbiniekus

Jānis neslēpj, ka “Tietoevry” komandu ir papildinājis ievērojams skaits darbinieku, kuri nākuši tieši no Norvēģu valodas akadēmijas. Tāpēc tagad viņam ir svarīgi iedrošināt jaunos speciālistus un pilnveidot viņu zināšanas. Dienas laimīgākais brīdis Jānim ir redzēt citu panākumus, veiksmes un izdošanās: “Tas vadītājam ir vajadzīgs. Man ļoti patīk, ka darbinieki apzinās un saprot, ka viņiem ir teikšana, ka viņi var pastāvēt par sevi, ka viņi aug. Katrā komandā, kuru esmu vadījis, man ir bijuši divi vai trīs cilvēki, kuriem esmu teicis – redzu potenciālu vienai, otrai, trešai lietai. Vai tu pats to redzi? Viņi saka – jā, man liekas, ka ir, bet bail. Tad mēs pamazām attīstām prasmes.”

“Tietoevry” neatņemams pienesums ir gatavība ieguldīt ne vien cilvēku apmācībās, bet arī iekļaujošas un atbalstošas vides veidošanā. Tas nozīmē sistēmas un iekārtas. Arī labbūtību, kas ietver algu, labumus, uzticības un atbildības kultūru. Jānis arī atspēko plaši izplatīto pieņēmumu, ka IT joma ir piemērota tikai vīriešiem, – tas neatbilst viņa pieredzei. “Mūsu dzimumu sadalījums ir 50 pret 50. Pirms kāda laika mums bija darbinieki jaunāki par 18 gadiem, kuri sāka strādāt ar vecāku atļauju. Tagad darbinieki ir robežās no 20 līdz 55 un vairāk gadiem, bet pārsvarā vidējais vecums ir 30 gadi,” viņš ieskicē.

Jānim karjera IT nozarē sniedz gandarījumu un pārmaiņas uz labu. Viņš visiem, kuri šaubās par savām spējām, atgādina: “Mans aicinājums ir izsvērt, ko tu iegūsti un ko tu zaudē. Un tu iegūsti vairāk nekā zaudē, nebaidies un dari.”

Par galveno ieguvumu, ko sniedz darbs starptautiskā uzņēmumā, Jānis nešaubīgi uzsver plašuma izjūtu. “Tas ir līdzīgi kā aiziet un nostāties kalna pakājē. Tu saproti savu izmēru un nozīmi. Tu esi mazs puteklītis, varbūt maziņš zobratiņš, varbūt smērviela tajā zobratu sistēmā, bet tu tur esi. Tu esi daļa no tā. Un tā ir ļoti laba pieredze – būt starptautiskā kompānijā un strādāt ar Skan­dināviju,” viņš rezumē.

Aplūko darba iespējas vadošā IT uzņēmumā: https://gamechangers.lv/

Par “Tietoevry”

“Tietoevry” ir vadošais digitālo pakalpojumu un programmatūras produktu uzņēmums Ziemeļ­val­stīs ar spēcīgu vietējo klātbūtni tirgos un globālām iespējām. “Tieto­evry” nodrošina digitālās priekšrocības un pilna cikla pakalpojumus uzņēmumiem un sabiedrībai. Uz­ņē­muma galvenais birojs ir So­mijā. “Tietoevry” darbinieku skaits visā pasaulē ir gandrīz 24 000. Uzņēmums apkalpo tūkstošiem kompāniju un sabiedriskā sektora klientu vairāk nekā 90 valstīs. Sabiedrības apgrozījums gadā ir aptuveni trīs miljardi eiro, un tā akcijas tiek kotētas “NASDAQ” Helsinkos un Stokholmā, kā arī “Oslo Børs”.

“Tietoevry” Latvijas filiāle (SIA “Tieto Latvia”), apvienojot vairāk nekā 1100 talantīgus speciālistus un inovatīvas tehnoloģijas, ir viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju sabiedrībām Latvijā un IKT eksporta līderis valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
8

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
101

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi