Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Paradīze ir tepat

Monika Sproģe
15:49
28.06.2017
24
Gvido Apsenieks 3

“Jo dabīgāks uzturs, jo dabīgāka domāšana. Ģenētiski modificētais uzturs rada virkni problēmu, tāpat kā cilvēku psihe pāriem, kuri plāno mazuļus,” saka reiki skolotājs un pirtnieks Gvido Apšenieks, kurš atzīst, ka pieprot arī dziedniecību un buramvārdus. Viņš esot pirmais, kurš Latvijā 1994.gadā sāka mācības tradicionālajā reiki un tagad esot meistara kārtā. Pasaulē daudz redzējis, vairākās vietās dzīvojis, tomēr, pirmo reizi ieraugot Pār­gaujas novada Stalbes pagasta “Āsterus”, esot bijis pilnīgi skaidrs, ka šī ir svētnīca. Īstā vieta, kurp pārcelties uz dzīvi, ieguldīt savu darbu un laimīgi gaidīt vecumdienas.

Mūsu saruna notiek pirtiņas priekštelpā, ko, pēc viņa sacītā, esot cēluši prasmīgi cilvēki bez alkohola dzīslās un lamuvārdiem uz mēles. “Cilvēkam tīrību vajag ne tikai miesai, bet arī garam,” pārliecināts G. Apšenieks, “jau mūsu senči zināja, ka pirts ir tā vieta, kur attīrīties. Mans uzdevums ir palīdzēt atbrīvoties no sārņiem – gan fiziskiem, gan mentāliem un garīgiem. Ir tikai viens noteikums, šajā pirtī nedrīkst lietot alkoholu. Alkohols ir agresors, vai otrādi – stresam, dusmām, aiz­vainojumam prasās grādīgos dzērienus, kad iekšējā negatīvā enerģija vēlas izreaģēt, izlauzties brīvībā. Pirtī notiek daudz enerģētisko procesu, un katrs cilvēks ir pilnībā atšķirīgs. Vienam ir vairāk piesārņojumu (negatīvās enerģijas sabiezējumu astrālī), citam mazāk- es to redzu un jūtu, tāpēc pirts reize var aizņemt no divām līdz pat astoņām stundām. Ie­priekš neko nevar paredzēt, taču, kad pirtošanās beigusies, man nepieciešamas pāris dienas, lai atkoptos. Nestrādāju pēc pieraksta,” stāsta reiki skolotājs.

Atgriežoties pie pārtikas un bērnu radīšanas, reiki skolotājs saka, ka lielu postažu dara kontrolējošs prāts, bet radīšanas procesā bērns ir tas, kurš izvēlas vecākus un apstākļus, kādos piedzimt. “Mums māca domāt par pensijas fondu. Kas par muļķībām! Tas ir apzināti izdomāts mehānisms. Kādreiz pensiju fonds bija ļoti vienkāršs. Ģimenē bija pieci seši bērni, kad vecāki novecoja, bērni palīdzēja, un viss “pensiju fonds” bija dzīvelīgs. Vecāki mīlēja savus bērnus, bērni cienīja savus vecākus un sasniedza vairāk, nekā sasniedza viņu vecāki. Tagad “pensiju fonds” ir izbraucis, pametis valsti un mēs cīnāmies ar sekām, “ uzskata G. Apšenieks, piebilstot, ka mūsdienās cilvēki grib tikai saņemt, nevis dot. “Cilvēki izceļo, domādami, ka tur ir tie lielie naudas maki, taču arī izdevumu ir vairāk, un lietderības koeficients ir viens pret vienu kā šeit tā tur. Saikne ar vietu pazūd, saikne ar tautu pazūd, un pazūd arī saikne ar rasi. Beigās latvietis tur ir tas pats, kas arābs šeit – svešinieks. Šie jautājumi ir mākslīgi radīti un darbojas tikai, kristieši teiktu, – sātana interesēs,” domā reiki skolotājs.

“Visvienkāršāk ir patiesi lasīt Svētos rakstus, nevis klausīties, ko par tiem stāsta citi. Ja fizikā māca, ka pluss pievelk mīnusu, tad Visumā ir otrādi – vienāds pievelk vienādu. Es bieži cilvēkiem uzdodu jautājumu, vai viņi grib tikt Paradīzē? Bet Paradīzē var tikt pie viena nosacījuma, ja to dabū gatavu zemes virsū. Ar to es domāju – savā ģimenē, savā mājā, dzīvoklī, savā sētā. Uz to cilvēkam ir jāiet, tas pats klāt nenāk,” tā G. Apšenieks.

Taujāts par cilvēces nākotni, pirtnieks saka, ka gaidāma dabīgā atlase, tomēr norāda, ka uz planētas pārapdzīvotības nav: “Uz Zemes var būt piecas reizes vairāk iedzīvotāju. Visi būs paēduši, visiem visa kā pietiks. Tas, ka brēc par resursu trūkumu, tā ir tikai tukša salmu kulšana, jo braukt var ne tikai ar benzīnu vai dīzeli, braukt var ar ūdeni, māju var apsildīt ar malku, elektrību var iegūt alternatīvā veidā, un, ja jums pieder kāds zemes gabaliņš, būsiet arī paēdis.”

Saku, ka ne jau visiem ir zeme un daudzi dzīvo pilsētās, taču G.Apšenieks turpina, skaidrojot, ka pārapdzīvotība nav iespējama, jo Zeme pati attīrīsies: “Jau tagad pastāv kartes, kuras atspoguļo, kas Latviju sagaida 2060. gadā. Proti – Liepājas, Ventspils un Jel­gavas vairs nebūs. Tas viss paliks zem ūdens. Otrs aspekts, cilvēks piedzimst konkrētā vietā, tā vieta atrodas noteiktā augstumā virs jūras līmeņa. Ja cilvēkam ir tendence dzīvot un strādāt zemāk, nekā viņš ir dzimis, enerģētiski viņš iet degradācijā. Ja cilvēks paliek turpat vai augstāk, viņš iet attīstības ceļu. Rīga jau tagad praktiski atrodas vienādā augstumā ar jūras līmeni, bet te, Cēsu apvidus, Straupes puse, Gaiziņš, mēs būsim pasargāti. Cilvēki ar savu neiecietību, nežēlību un agresiju šos iznīcības procesus tikai veicina, bet izmaiņas būs tā vai tā.

Latvijai ir praktiski tikai viens ceļš ejams, un tā ir bioloģiski, ekoloģiski tīra vide, ar to var pārspēt jebko un jebkuru valsti. Lai tik bioloģiski tīru pārtiku dabūtu Vācijā, viņiem ir jānomaina viens metrs zemes virskārtas. Holandē un Dānijā tas pats. Mūsu valstī ķīmijas visvairāk ir Zemgalē.”

Pieturoties pie apgalvojuma, ka enerģētikai ģimenē ir būtiska nozīme, lai mēs, cilvēki, radītu Paradīzi zemes virsū, G.Apše­nieks atgriežas pie ģimenes un skaidro, ka jāpievērš uzmanība pirmsākumam, nevis jācīnās ar sekām. “Pirmos septiņus gadus bērns ir mātes enerģētikā, otrie septiņi tēva neatkarīgi, vai vecāki dzīvo kopā vai ne, tālākajos septiņos bērns iepazīst, kas ir ģimene, un veidojas ģimenes enerģētika, pēc tam viņš ir sasniedzis pilngadību un var sākt dzīvot savu dzīvi. Visbūtiskākie ir tieši pirmie septiņi gadi. Tajos mammai jābūt blakus, bet kā ir mūsdienu sabiedrībā? Tikko bērns sasniedzis gadiņu, pusotru, mamma dodas darbā.

Zinot enerģētikas uzbūvi un mij­iedarbību, sieviete pilnīgi bez raizēm var dzīvot mājās. Bieži vīrieši domā, ka tas, ko viņi dzīvē sasniedz, ir viņu nopelns, taču patiesībā tas ir sievietes nopelns. Ja, ejot darbā, sieviete šo enerģētiku atdod uzņēmumam, tad vīram ienākumi sarūk,” uzsver G.Ap­šenieks, sarunu nobeidzot ar mierinājumu, ka Visumā ir savi likumi un, tiem sekojot, mēs varam dzīvot mierā, saticībā un pārpilnībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
9

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
118

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
409

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi