Otrdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Ar diabētu sadzīvot ir jāmācās

Līga Salnite
00:00
22.03.2018
7
Diabeeta Kabinets Fotomarta 1

Cukura diabēta slimības gaitas kontrolēšanā ir ļoti būtiska paša cilvēka izpratne par slimību ietekmējošajiem faktoriem, labas praktiskās iemaņas pašaprūpē, kā arī disciplīna noteikta dzīvesveida uzturēšanā.

Par to ir pārliecināti praktizējošie mediķi un, šķiet, arī valsts līmeņa veselības aprūpes plānotāji, jo šogad ieviests jauninājums – valsts apmaksātas diabēta apmācības nodarbības šim nolūkam speciāli jaunizveidotos kabinetos visā Latvijā. Nacionālā Veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga “Druvai” pastāstīja, ka līdz šim speciāls diabēta pacientu apmācības kabinets bijis tikai Rīgā esošajā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Tagad ir izveidoti vēl četri šādi kabineti galvaspilsētā, trīs Zemgales reģionā, divi Lat­galē, kā arī pa vienam Kurzemē un Vidzemē. Kopumā šogad paredzētais finansējums visiem 11 jaunajiem apmācības kabinetiem ir 152,6 tūkstoši eiro.

Valmierā esošā Vidzemes slimnīca februāra vidū arī ziņoja par jauna kabineta izveidi poliklīnikas telpās. “Apmācību mērķis ir palīdzēt pacientam saprast veselīga uztura nepieciešamību un tā saistību ar glikēmijas līmeni, radīt izpratni par insulīnterapijas nozīmi diabēta ārstēšanā un iegūt zināšanas un prasmes insulīna terapijas lietošanā,” stāsta poliklīnikas virsmāsa Inga Birkava. Dia­bēta apmācība šajā slimnīcā gan notikusi arī līdz šim – pacienti, kuriem atklāta saslimšana ar cukura diabētu, arī iepriekš tikuši informēti par slimības aspektiem un saņēmuši ieteikumus piemērota uztura, dzīvesveida un fizisko aktivitāšu izvēlē. Tikšanās un tieša saruna ar pacientu apmācībā specializējušos medicīnas māsu palīdz uzlabot diabēta slimnieku, īpaši pirmreizējo pacientu, pašaprūpi un dzīves kvalitāti. Sme­ļoties iespaidus galvaspilsētā esošā kabineta darbā, arī Vidzemes slimnīcā īpaši iekārtotais apmācību kabinets vēl tiek papildināts ar jauniem mācību materiāliem, lai pacientam informāciju par savu turpmāko sadzīvošanu ar diabēta diagnozi padarītu pēc iespējas saprotamāku.

Šajā kabinetā sertificēta diabēta apmācības māsa ierāda pacientam, kā veikt obligāto paškontroli – patstāvīgi noteikt cukura (glikozes) līmeni asinīs ar speciāli šim nolūkam paredzētu aparātu glikometru, lai savlaicīgi ievadītu insulīna devu. Ļoti svarīga apmācības sadaļa ir veselīga uztura rekomendācijas, ko māsa sagatavo katram pacientam, ņemot vērā viņa vecumu, dzimumu, fiziskās aktivitātes un ķermeņa masu. Ar pareizu uzturu var ne tikai normalizēt cukura līmeni asinīs un panākt ķermeņa masas samazināšanos, bet arī aizkavēt tādu diabēta komplikāciju attīstību kā aklums, nieru nepietiekamība un kāju amputācijas.

Tāpat apmācību laikā tiktu stāstīts par savas terapijas efekta vērtēšanu, mērķtiecīgu medikamentu lietošanu, tostarp arī insulīna injekciju tehnika un uzglabāšana, kā arī par dažādu individuālo aprūpes problēmu risināšanu – insulīna devu adaptācija, ceļojumi, maiņu darbs utt., norādīts NVD sagatavotajā mācību aprakstā. Attiecībā uz komplikāciju risku samazināšanu kopā ar pacientu paredzēts izvērtēt blakusslimību iespaidu uz kopējo stāvokli, kā arī runāt par smēķēšanas atmešanas pasākumiem.

Ne biežāk kā reizi piecos gados ir iespēja saņemt atkārtotu apmācību grupā – tās laikā vēlreiz tiek atkārtota minētā pamatinformācija, kā arī izrunāti papildu jautājumi pēc endokrinologa ieteikuma – ja notikusi terapijas stratēģijas maiņa, ja diabēta pacientei iestājusies grūtniecība, ja ir slikti kompensēts cukura diabēts vai ja novērojamas ļoti biežas hipoglikēmijas.

Pirmo reizi specializētās apmācības pacienti var saņemt ar ģimenes ārsta, endokrinologa nosūtījumu, savukārt atkārtoti apmācības tiks nodrošinātas tikai ar endokrinologa nosūtījumu.

Pirmreizējo apmācību veic grupā – ne mazāk par četriem pacientiem ar apstiprinātu diagnozi vai viņu tuviniekiem. Ja nav iespējams nokomplektēt grupu vai arī kaut kādu apstākļu dēļ sniegt vajadzīgo informāciju lielākā sastāvā, tiek pieļautas arī individuālas apmācības.
Diabēta apmācību kabinets Vidzemes slimnīcā ir atvērts otrdienās no plkst.8 līdz 14. Lai saņemtu valsts apmaksāto pakalpojumu, jāpiesakās poliklīnikas reģistratūrā vai ar mājaslapā pieejamo elektronisko pierakstu.

Laikā no 2000. līdz 2016.gadam diabēta pacientu skaits Latvijā ir pieaudzis par 63,5 tūkstošiem. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) reģistrā par cukura diabēta slimības izplatību valstī rodams, ka 2016.gadā diabētiķu kopskaits sasniedz gandrīz 89 tūkstošus. Vidzemē gan šis skaits ir salīdzinoši mazāks nekā citos reģionos un galvaspilsētā, tomēr arī šeit diabētiķu skaits 16 gados palielinājies vairāk nekā 3,5 reizes.
Pirmreizēji diabēts tiek diagnosticēts ap septiņiem tūkstošiem pacientu ik gadu visā Latvijā, savukārt Vidzemē šis skaitlis ir – vidēji 666 jauni pacienti gadā.

Ja raugās uz diagnozes tipiem, tad gandrīz visu cukura diabētiķu īpatsvars ir pie 2.tipa diabēta, kas visbiežāk parādās pusmūža gados. Tikai nepilni 5% no kopējā diabēta pacientu skaita 2016.gadā bijuši ar 1.tipa diabētu, kas parasti skaidrojams ar iedzimtību.
Tas arī izskaidro vislielāko diabēta pacientu īpatsvaru vecumā no 60 līdz pat 79 gadiem. Interesanta sakarība – vecumā līdz 49 gadiem ar diabēta diagnozi vairākumā ir vīrieši, piecdesmitgadnieku vidū šis skaits izlīdzinās, un pēc 60 gadu sliekšņa pārkāpšanas pacientu reģistrā strauji dominē sievietes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
34

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
72
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
58

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
40

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
134

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
123

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
31
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
54
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
42
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi