Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Kino ar vēstījumu par brāļiem

Mairita Kaņepe
23:00
18.10.2019
627
Zagari

Latvijas Televīzija vakar nāca klajā ar savu jaunāko dokumentālo filmu “Žagari”. Bet kinodarba iziešanu tautās Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija jau trešdien nosvinēja Vidzemes koncertzālē kopā ar cēsniekiem, kas bija ieradušies noskatīties filmas pirmizrādi.

“Žagaru” pirmizrādes vieta Cēsīs izraudzīta tādēļ, ka filmas varoņi – brāļi Andrejs, kurš nesen aizgājis mūžībā, un Juris Žagari – te izauguši, te veidojusies izpratne, kādu ceļu izvēlēties mākslā. Abi, būdami aktieri, uzņēmēji, Latvijai nozīmīgu kultūras procesu virzītāji, intervijās vienmēr uzsvēruši, cik Cēsis ir un būs svarīgas viņu dzīves gājumā. Cēsis savijušās ar dzimtas izjūtu, ar patriotiskām jūtām pret jaunības pilsētu.

Filma vēsta par brāļu ciešo saikni, par brāļu mīlestību, tajā pašā reizē dodot iespēju skatītājiem saskatīt, cik viņi ir atšķirīgi. Pirmizrādi rīdzinieki bija nolikuši Andreja Žagara 61. dzimšanas dienā, 16. oktobrī. Uz Cēsīm bija braukuši Andreja radošajam darbam, dzīves izpratnei tuvi cilvēki. Kultūras raidījumu redakcija bija sagādājusi sērojošiem draugiem un domubiedriem iespēju atkal tikties ar Andreju. Jubilārs uz ekrāna domāja, sprieda, atcerējās un arī smējās.

Filmas veidošanas grupa zālē esošajiem vēstīja, kā pati dzīve pārrakstījusi šīs filmas scenāriju. Tas bijis iecerēts citādi, taču filmas tapšanas laikā šopavasar Andrejs Žagars devās mūžībā, zaudējot cīņā ar ļaunu slimību.

Izvēloties dokumentālai filmai cilvēkus, būtiska ir personība, spēja aizraut citus, mainīt dzīvi. Brāļi Žagari spējuši būtiski ietekmēt Latvijas kultūras dzīvi, uzrunājot cēsniekus, sacīja mākslas darba veidotāji un aicināja vērtēt, kā filmā izdevies to parādīt. Radošā komanda neslēpa, ka tikuši dziļi ievainoti, uzzinot par Andreja pāragro aiziešanu mūžībā. “Tagad, Andreja dzimšanas dienā, kurā viņš vairs nevar būt klāt, viņš būs klāt uz lielā ekrāna,” sacīja filmas scenārija autore Hen­rieta Verhoustinska. Pie filmas strādājuši arī režisore Zita Kaminska, galvenais operators Uvis Burjāns, producējuši Ieva Rozentāle, Artis Dob­rovoļskis.

Skatītāju simti lielajā zālē filmas gaitā izjuta, kā mākslas darba veidotāji pieskārušies laikam, tā ritējumam. Kad Andrejs uz ekrāna vienatnē apstaigā Vidzemes koncertzāles skatuvi, kādu brīdi viņš aizdomājas. Par ko? To jāapjauš skatītājam. Varbūt par skatuves dēļiem savā vidusskolas laikā Cēsīs? Varbūt domā, ko iestudēt kā režisoram un izrādīt tieši te?

Filmā ir brāļu saruna par Andreja ideju – Cēsīs jāuzved tās operas, kuras viņš kā operas direktors neatveda uz Mākslas festivālu Pils parkā, un tās, kuras viņš kā režisors iecerējis, bet vēl nav iestudējis. Viņš rosina brāli Juri likt lietā organizatora spējas, lai uz Cēsu skatuves sagaida Vāgnera mūziku un operu varoņus.

Žagaru dzimtai filma ir personīga. Skatītājiem tā vēsta par diviem atšķirīgiem un reizē tik tuviem cilvēkiem no vienas ģimenes. Cēsnieki pirmie dzirdēja filmā par brāļa Jura apņemšanos turp­māk strādāt tā, lai piepildītu arī no dzīves aizgājušā brāļa Andreja radošā darbā nepiepildītus sapņus.

Par sevi pašu dokumentālajā filmā Juris Žagars šodien saka: “Esmu pateicīgs televīzijai, kā filma iecerēta un arī tapusi. Būšu gandarīts, ja tie jaunās paaudzes skatītāji, kuri par mums diviem neko lāga nezina, uztvers filmas vēstījumu – brāļa esība dzīvē. Ja skatītāji domās par sevi kā brāli, par brāļa būtību.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēli un droši uz Raunas Staburagu

00:00
02.05.2024
22

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes. “Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa. “Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida […]

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

05:10
01.05.2024
70

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais. Sens un dažādi izmantojams “Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet […]

Brīvības cīnītājus atceras Cēsīs un Igaunijā

00:00
01.05.2024
37

Vasarā plaši tiks atzīmēta  Cēsu kauju 105. gadadiena. Toreiz blakus par savu brīvību cīnījās latvieši un igauņi. 23. aprīlī,  Svētā Jura,  karavīru aizbildņa, dienā Igaunijā piemin un godā kritušos karavīrus.  Jau 12 gadu svinīgajā pasākumā Tori piedalās arī cēsnieki. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš aizdedza piemiņas uguni Veselavas kapos pie brīvības […]

Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas

09:58
30.04.2024
75

Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā 1. maijā četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā – Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas. Rīgā gaismas stari tieksies debesīs pie Brīvības pieminekļa, Rēzeknē – pie Latgales vēstniecības “GORS”, Cēsīs – pie Vidzemes koncertzāles, savukārt Liepājā – “Rožu laukumā”. Mūsu izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā, un […]

Draudzējas, mācās un atpūšas

05:22
30.04.2024
40

Mārsnēnu amatierteātris aicināja kaimiņus uz Teātra dienas draudzēšanās pasākumu “Tāds ar tādusatikās”, lai mācītos, dalītos pieredzē, vēl vairāk sadraudzētos un kopīgi atpūstos. Teātra dienas svinības šoreiz atlika uz aprīlī, jo marta nogalē, kad atzīmē šos svētkus, visi bija aizņemti, notika amatierteātru skates. Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve teic: “Parasti Teātra dienā kolektīvi rāda savus iestudējumus, […]

Forums kopienu un kultūras galvaspilsētas zīmē

00:00
30.04.2024
58

Dažādām kultūras nozarēm piederīgie un aktīvie cilvēki ne tikai no Cēsu, arī kaimiņu novadiem satikās ikgadējā Cēsu novada kultūras forumā. Šopavasar tajā pēdējā laika aktuālā tēma “Kopienu kultūra. Kultūra kopienās”. “Iepriekšējos gados runājām par jaunu kultūrtelpu meklējumiem un pieejamu kultūru. Par kopienām, līdzdalību daudz    runā, gribam par to runāt no dažādiem aspektiem, dzirdēt pieredzes […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi