Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kino ar vēstījumu par brāļiem

Mairita Kaņepe
23:00
18.10.2019
1256
Zagari

Latvijas Televīzija vakar nāca klajā ar savu jaunāko dokumentālo filmu “Žagari”. Bet kinodarba iziešanu tautās Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija jau trešdien nosvinēja Vidzemes koncertzālē kopā ar cēsniekiem, kas bija ieradušies noskatīties filmas pirmizrādi.

“Žagaru” pirmizrādes vieta Cēsīs izraudzīta tādēļ, ka filmas varoņi – brāļi Andrejs, kurš nesen aizgājis mūžībā, un Juris Žagari – te izauguši, te veidojusies izpratne, kādu ceļu izvēlēties mākslā. Abi, būdami aktieri, uzņēmēji, Latvijai nozīmīgu kultūras procesu virzītāji, intervijās vienmēr uzsvēruši, cik Cēsis ir un būs svarīgas viņu dzīves gājumā. Cēsis savijušās ar dzimtas izjūtu, ar patriotiskām jūtām pret jaunības pilsētu.

Filma vēsta par brāļu ciešo saikni, par brāļu mīlestību, tajā pašā reizē dodot iespēju skatītājiem saskatīt, cik viņi ir atšķirīgi. Pirmizrādi rīdzinieki bija nolikuši Andreja Žagara 61. dzimšanas dienā, 16. oktobrī. Uz Cēsīm bija braukuši Andreja radošajam darbam, dzīves izpratnei tuvi cilvēki. Kultūras raidījumu redakcija bija sagādājusi sērojošiem draugiem un domubiedriem iespēju atkal tikties ar Andreju. Jubilārs uz ekrāna domāja, sprieda, atcerējās un arī smējās.

Filmas veidošanas grupa zālē esošajiem vēstīja, kā pati dzīve pārrakstījusi šīs filmas scenāriju. Tas bijis iecerēts citādi, taču filmas tapšanas laikā šopavasar Andrejs Žagars devās mūžībā, zaudējot cīņā ar ļaunu slimību.

Izvēloties dokumentālai filmai cilvēkus, būtiska ir personība, spēja aizraut citus, mainīt dzīvi. Brāļi Žagari spējuši būtiski ietekmēt Latvijas kultūras dzīvi, uzrunājot cēsniekus, sacīja mākslas darba veidotāji un aicināja vērtēt, kā filmā izdevies to parādīt. Radošā komanda neslēpa, ka tikuši dziļi ievainoti, uzzinot par Andreja pāragro aiziešanu mūžībā. “Tagad, Andreja dzimšanas dienā, kurā viņš vairs nevar būt klāt, viņš būs klāt uz lielā ekrāna,” sacīja filmas scenārija autore Hen­rieta Verhoustinska. Pie filmas strādājuši arī režisore Zita Kaminska, galvenais operators Uvis Burjāns, producējuši Ieva Rozentāle, Artis Dob­rovoļskis.

Skatītāju simti lielajā zālē filmas gaitā izjuta, kā mākslas darba veidotāji pieskārušies laikam, tā ritējumam. Kad Andrejs uz ekrāna vienatnē apstaigā Vidzemes koncertzāles skatuvi, kādu brīdi viņš aizdomājas. Par ko? To jāapjauš skatītājam. Varbūt par skatuves dēļiem savā vidusskolas laikā Cēsīs? Varbūt domā, ko iestudēt kā režisoram un izrādīt tieši te?

Filmā ir brāļu saruna par Andreja ideju – Cēsīs jāuzved tās operas, kuras viņš kā operas direktors neatveda uz Mākslas festivālu Pils parkā, un tās, kuras viņš kā režisors iecerējis, bet vēl nav iestudējis. Viņš rosina brāli Juri likt lietā organizatora spējas, lai uz Cēsu skatuves sagaida Vāgnera mūziku un operu varoņus.

Žagaru dzimtai filma ir personīga. Skatītājiem tā vēsta par diviem atšķirīgiem un reizē tik tuviem cilvēkiem no vienas ģimenes. Cēsnieki pirmie dzirdēja filmā par brāļa Jura apņemšanos turp­māk strādāt tā, lai piepildītu arī no dzīves aizgājušā brāļa Andreja radošā darbā nepiepildītus sapņus.

Par sevi pašu dokumentālajā filmā Juris Žagars šodien saka: “Esmu pateicīgs televīzijai, kā filma iecerēta un arī tapusi. Būšu gandarīts, ja tie jaunās paaudzes skatītāji, kuri par mums diviem neko lāga nezina, uztvers filmas vēstījumu – brāļa esība dzīvē. Ja skatītāji domās par sevi kā brāli, par brāļa būtību.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
234

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi